Kluba “Formāts A3” darbību ievērojusi Drošības policija 0
Drošības policijas gada pārskatā nodaļā, ar nosaukumu “Informatīvās aktivitātes sabiedriskās domas ietekmēšanai”, šoreiz īpaša uzmanība pievērsta starptautiskajam mediju klubam “Formāts A3”.
Šī organizācija diezgan aktīvi darbojas Latvijā, un ārēji tās darbība varētu šķist nevainīga – ik pa laikam uzaicināt no Maskavas kādu vieslektoru, kurš pastāsta kaut ko par Krievijas politikā, ekonomikā, kultūrā notiekošo un pie viena pēc auditorijas vēlēšanās izsaka arī savu vērtējumu par Latvijā notiekošo. Parasti tie ir apgalvojumi, ka nekādas okupācijas 1940. gadā nebija, atgādinājums par to, cik labi Latvijai klājās PSRS sastāvā un tamlīdzīgi. Bet tas jau tikai viedoklis, kuru demokrātijas apstākļos nevienam paust nav aizliegts. Taču, ja šādi viedokļi atkārtojas daudzas reizes, tad kļūst skaidrs, ka uz Latviju tiek eksportēti vienas toņkārtas prokremliski eksperti un tā ir nevis diskusija, bet mērķtiecīga politiska darbība.
Mediju klubs “Formāts A3” dibināts Maskavā, bet Latvijā darbojas tikai viena no tā filiālēm. Ja jau mediju klubs proponē, ka trūkst informācijas par Krieviju, tad kāpēc aicināto “ekspertu” spektrs ir vienveidīgs?
Krievija katru dienu nepārtiek vien no tā gaisa, kas dveš no Kremļa labirintiem. Kur paliek uz sadarbību ar Rietumiem vērstā Maskavas Kārnegi centra eksperti vai arī vēsturnieki Jūlija Kantora un Boriss Sokolovs? Kāpēc neaicina valodnieku Marku Djačkovu, kurš zina un ciena latviešu valodu?
Kā paliek ar demokrātiskās opozīcijas līderiem, piemēram, Alekseju Navaļniju? Atbilde ir vienkārša – tas nav politiski izdevīgi, jo klubs barikādes nevis nojauc, bet gan tās uztur – tam nav vajadzīga viedokļu daudzveidība, bet viena viedokļa dominēšana. Pilna zāle bija uz tikšanos ar Nikolaju Starikovu, kurš apraudāja PSRS krišanu, līdzīgi bija ar militāro ekspertu Igoru Korotčenko, kurš tikšanās laikā teorētiski spriedelēja par preventīva kodoluzbrukuma iespējām, ja būtu konflikts starp NATO un Krieviju. Arī žurnālista, Putina slavinātāja Vitālija Tretjakova lekcijās klausītāju bija pietiekami. “Misionāri” ļauj padomju pilsoņiem gremdēties nostalģijā par zudušo valsti, “tautu draudzību” un visu pārējo.
Jāatceras, ka kluba filiāles izveidotas arī Krimā, Moldovā, nesen filiāle atvērta arī Lietuvā. Klubs dibināts 2009. gada jūlijā, un kā dibinātāji minēti avīzes “Komsomoļskaja pravda” un telekanāla “Rossija” žurnālisti.
Kluba vadītāja – žurnāliste Gaļina Sapožņikova, kura sevi Krievijas mediju vidē pozicionē kā “antifašisti”. Viņa arī saņēmusi Krievijas valdības tautiešu atbalsta komisijas diplomu, viņai piešķirta Krievijas prezidenta pateicība “Par lielu ieguldījumu tēvzemes žurnālistikas attīstībā”. Ir skaidrs, ka klubs ir viens no Krievijas maigās varas līdzekļiem.
Ja tādam savas jomas profesionālim kā Modests Koļerovs iebraukšana Latvijā tiek liegta, var sameklēt citus līdzīgas ideoloģijas paudējus. Galvenais, lai darbība neapsīktu.
Drošības policija ir fiksējusi un novērtējusi kluba aktivitātes Latvijā, un tagad atliek sagaidīt tālāko rīcību, izvērtējot, kuru “misionāru” ielaišana mūsu valstī nav vēlama.
