Klotiņš: Mežaparka mazdārziņi ir vērtība, kas jāsaglabā 1
Autors: Jurģis Klotiņš, Rīgas domes deputāts, Nacionālā apvienība, VL-TB/LNNK
6.oktobrī, kad Latvijā noritēja 13.Saeimas vēlēšanas, Bavārijas galvaspilsētā Minhenē Vācijā 18 000 cilvēku pulcējās demonstrācijā “Mia ham’s satt!” No bavāriešu dialekta to varētu tulkot kā “Mums pietiek!”. Bavārijas ļaudis nedēļu pirms landtāga vēlēšanām aicināja topošos landtāga deputātus iestāties par ekoloģiski atbildīgu Bavārijas nākotni.
Līdzās protestam pret megakūtīm, bišu bojāeju no pesticīdiem, transporta slodzes radītām problēmām, ļaudis iestājās arī par to, lai cilvēkiem urbānā vidē būtu iespējas kopt mazdārziņus. Jā, Minhenē tāpat kā Rīgā ir mazdārziņi. Vācijā tos sauc par Kleingärten.
Rīgā mazdārziņu kustība aizsākās izcilā mēra Džordža Armitsteda laikā. Zīmīgi, ka pirmais rīdzinieks, kurš pieprasīja zemi savam mazdārziņam bija vācietis Ernests fon Rots. Mazdārziņu kustība turpināja uzplaukt Latvijas neatkarības gados, un tad to pārņēma sovjetiskā okupācijas vara.
Taču kā vērtēt pašreiz Rīgā pie varas esošo rīcību, kad ir pieņemts lēmums likvidēt vēsturiskos mazdārziņus Mežaparkā? Tie novērtēti kā sakoptākie Rīgas pilsētā. Vai tiešām patiesi nepieciešamajai Mežaparka sākumskolas jaunbūvei nav atrodama cita vieta? Pieejamā informācija liecina, ka 2013. gadā Rīgas Tehniskās universitātes studenti izstrādāja risinājumus, kā paplašināt pašreizējo Mežaparka sākumskolas ēku Lībekas ielā 27.
Taču tā vietā, lai attīstītu iesākto virzienu, Rīgas pašvaldības valdošie ir nolēmuši Lībekas ielas ēku pārdot kopā ar vēl trīs īpašumiem. Gūtie ienākumi pašvaldībai palīdzēšot segt 17 miljonu eiro lielās skolas jaunbūves izmaksas. Jā, tā droši vien būs. Bet tajā pašā laikā, vai Rīgas domes valdošie politiķi ir gatavi pamatot, ka pašvaldība savā lēmumā ir brīva no kādu ieinteresēto personu ietekmes? Tādu personu, kuras tīko saņemt 17 miljonu vērtu būvdarbu pasūtījumu vai iegūt vērtīgus īpašumus Mežaparkā.
Vai tas nozīmē, ka esmu pret jaunu sākumskolu Mežaparka ģimeņu bērniem? Nebūt ne. Esmu par jaunu skolu vietā, kur tā neiznīcinās mazdārziņus. Esmu par to, lai Latvijas galvaspilsētas bērni var ikdienā priecāties par zaļu pilsētu un vasarās našķēties ar mazdārziņos izaudzētām zemenēm un citiem labumiem.
Nesenais Latvijas viesis pāvests Francisks cilvēka un planētas ekoloģijas jautājumiem veltītajā enciklikā “Laudato Si’ “ raksta par mūsdienu pilsētu dezintegrāciju. Attīstības speciālistiem, viedokļu veidotājiem un varas centriem gan tīk lietot “zaļu retoriku”, bet viņi atrodas tālu no vienkāršajiem cilvēkiem. Tā nenotiek tikai pārapdzīvotajās attīstības valstu lielpilsētās. Lēmumu pieņēmēji kādu iemeslu dēļ mēdz ignorēt cilvēku ekoloģiskās intereses arī Rīgā.
Pāvests aicina atzīt, ka patiesi ekoloģiska pieeja vienmēr kļūst par sociālu pieeju. Mazdārziņi jeb ģimenes dārziņi jau no to pirmsākumiem apvieno ekoloģisko ar sociālo vērtību. Rīgas attīstības plānotājiem un politiskajiem lēmumu pieņēmējiem ir jāsāk to ņemt vērā un pilsētas attīstības praksē jāpārstāj upurēt iekoptu mazdārziņu teritorijas.
Visbeidzot, kas varētu likt Rīgas pašvaldības valdošajiem politiķiem mainīt lēmumu likvidēt Mežaparka mazdārziņus? 2014. gadā sabiedrības protesti spēja novērst Lucavsalas izpārdošanu. Tāds pats ceļš ir ejams tagad. Rātslaukumam piestāvēs zibakcija ar līdzi paņemtiem Rīgas mazdārziņos izaudzētiem labumiem. Nākamā Rīgas domes sēde tiek solīta 31. oktobrī.