Klonētā aita Dollija – joprojām ir zinātnes ikona! Mūžībā devies tās radītājs, zinātnieks Īans Vilmuts 11
Īans Vilmuts, pirmā klonētā zīdītāja – aitas Dollijas – radītājs miris 79 gadu vecumā, ziņo “BBC“.
Profesora Īana Vilmuta darbs Roslinas institūtā Edinburgā lika pamatus cilmes šūnu pētījumiem, kuru mērķis ir izārstēt daudzas slimības, kas saistītas ar novecošanu, ļaujot organismam atjaunot bojātos audus.
Viņa mantojums ir tādas jomas izveidošana, kas pazīstama kā reģeneratīvā medicīna, kurai ir milzīgs potenciāls, lai vairāk cilvēku varētu dzīvot ilgāk un veselīgāk.
Aitas Dollijas klonēšana 1996. gadā neapšaubāmi bija viens no lielākajiem zinātnes sasniegumiem 20.gadsimtā. Profesors Vilmuts bija viens no vadītājiem komandā, kas izmantoja mirušas pieaugušas aitas piena dziedzera šūnu, lai izveidotu dzīvu dzīvnieku, kas bija ģenētiski identisks donoram.
Kā viņš to izdarīja?
Process ietvēra DNS ievietošanu no pieaugušas aitas šūnas tukšā aitas olšūnā. Pēc tam pētnieki to stimulēja ar elektrību un pievienoja ķimikālijas, kā rezultātā pieaugušās aitas DNS tika atjaunota embrijā. Pēc tam olšūna tika implantēta surogātaitai.
Dollijas ierašanās pirms vairāk nekā 25 gadiem izraisīja gan eiforiju, gan trauksmi. Tas bija neticams zinātnes sasniegums.
Cilvēku klonēšana
Taču vēstījumu, ka Dollija tika radīta, lai izstrādātu jaunas ārstniecības metodes, sākotnēji apslāpēja bažas, ka tuvākajā laikā tiks klonēti cilvēki.
Bils Klintons, toreizējais ASV prezidents strauji paziņoja par cilvēku klonēšanas eksperimentu aizliegšanu. “Šim atklājumam ir potenciāls apdraudēt svētās ģimenes saites, kas ir mūsu ideālu un sabiedrības pamatā,” viņš teica.
Ī.Vilmuts paskaidroja, ka Dollijas radīšana paredzēta cilvēces uzlabošanai, nevis tās aizstāšanai. Viņš teica, ka viņa mērķis bija atrast zāles pret novājinošām slimībām. To pašu tehnoloģiju, kas radīja Dolliju, varētu izmantot smadzeņu un muskuļu audu audzēšanai, ko varētu pārstādīt pacientiem.
Cilvēka embrionālā materiāla izmantošana bija pretrunīga, tāpēc daudzās valstīs, tostarp vairākos ASV štatos, tika aizliegti pētījumi par tā dēvēto terapeitisko klonēšanu. Taču vairākus gadus pēc Dollijas dzimšanas japāņu pētnieki balstījās uz profesora Vilmuta darbu un atrada veidu, kā bez klonēšanas radīt šūnas, kas izturējās tāpat kā embrionālās cilmes šūnas, ko sauc par inducētajām pluripotentajām cilmes šūnām (IPS).
Retrospektīvi, Dollijas dzimšana nebija paradigmas maiņas brīdis, par kādu daudzi tolaik cerēja un/vai baidījās. Nav bijušas klonētas superkaravīru vai no aizsaules atgrieztu tuvinieku armijas, vismaz vēl ne.
Taču profesora Vilmuta radījums – klonētā aita Dollija – joprojām ir zinātnes ikona, kas iezīmē izcilu Roslinas pētnieku zinātnisko sasniegumu. Komanda izraisīja revolūciju medicīniskajos pētījumos.
Diemžēl aitiņa Dollija nodzīvoja tikai sešus gadus veselības problēmu, kas tika saistītas ar klonēšanas procesu, dēļ. Tomēr tā palika par ievērojamu piemēru zinātniskajā pasaulē un atvēra durvis papildu pētījumiem un izpētei klonēšanas jomā.
