Impresionisti uzlādē baterijas 0
Kloda Monē ūdensliliju gleznojumi uz astoņiem iespaidīga izmēra audekliem, no kuriem lielākais aizņem 34 kvadrātmetru laukumu, bet kopgarumā visi sasniedz 91 metru, publikas apskatei tika izstādīti 1927. gadā speciāli izbūvētās divās ovālas formas telpās Tilerī dārza oranžērijā. Tā radies Oranžērijas muzeja nosaukums.
Pats Monē šo dienu nepiedzīvoja, jo aizgāja aizsaulē 1926. gadā. Tas bija mākslinieka veltījums Francijai pēc pārdzīvotajām Pirmā pasaules kara šausmām. Gleznotājs savus mākslas darbus nosauca par vienīgo ceļu, kā viņš var piedalīties uzvarā. Gleznas Monē 1922. gadā uzdāvināja valstij, bet senais puķu stādu draugs Klemanso dāvinājumam atrada piemērotu vietu jau pieminētajā oranžērijā, kas tika pārveidota mākslas darbu ekspozīcijai. Šo vietu mākslinieks bija iecerējis kā miera ostu no pilsētas kņadas, kur parīzieši varētu izjust dabas radīto bezgalības sajūtu. Monē aicināja šeit pavadīt laiku meditācijā.
Mākslinieks būtu sarūgtināts – viņa ūdensrozes nekļuva par ievērības cienīgu notikumu, jo mākslas kritiķus divdesmito gadu beigās vairāk interesēja avangarda inovācijas. Bija jāpiedzīvo Otrais pasaules karš, lai kāds liriskā abstrakcionisma atbalstītājs ūdensrozēs saskatītu modernu mākslu un tās nonāktu uzmanības centrā.
Šodien, lai iekļūtu Oranžērijas muzejā, cilvēki stāv rindā, tāpēc uz mierpilnu meditāciju Monē mākslas dārzā nav ko cerēt. Varat uzskatīt sevi par veiksminieku, ja apmeklējuma laikā caur plāno audeklu, kas nostiprināts pie zāles griestiem, ienāk saules stari – vēl pirms brīža padrūmajā ainavā ūdensrožu ziedi un atspulgi uzmirdz un atdzīvojas. Monē ūdensdārzam arī Parīzē vajadzīga gaisma.
Oranžērijas muzejā mājvietu atradusi arī Žana Valtēra un Pola Gijoma kolekcija ar slavenu mākslinieku darbiem, kas būtu atsevišķa stāsta vērta. Jaunajam Polam Gijomam savulaik liktenīga izrādījusies nejauša tikšanās un vēlāk arī draudzība ar dzejnieku Gijomu Apolinēru, kuram bijusi laba nojauta, ka tolaik vēl neatzīto talantu Pola Sezana, Pablo Pikaso, Anrī Ruso u.c. darbi nākotnē varētu kļūt par labu mākslas tirgus preci. Pols paklausījis drauga padomam pirkt “lēto” autoru darbus un kļuva par ievērojamu avangarda mākslas dīleri un kolekcijas īpašnieku. Pāragrā nāve pārvilka svītru viņa ambiciozajam plānam izveidot modernās mākslas muzeju. Gijoma kolekciju pārņēma sieva Dominika un viņas otrais laulenis, arī mākslas darbu kolekcionārs Žans Valtērs. Pēc viņa nāves Dominika kolekciju novēlēja apskatei Oranžērijas muzejā.
Ja vēl ir laiks un vēlēšanās mākslas ceļojumu turpināt, Oranžērijas sajūtām piestāvēs Orsē muzejs, kas iekārtots savulaik nojaukšanai paredzētā dzelzceļa stacijas ēkā. Ziņa, ka tas ir viens no pasaulē visvairāk apmeklētajiem muzejiem, neiepriecina gaidāmās burzmas dēļ, taču vecie labie franču impresionisti un visi citi gaismas un sajūtu ķērāji, kas te apskatāmi krāšņā buķetē, spēj tā uzlādēt, ka vairākas stundas ļaužu pārpildītajā mākslas cellē paiet nemanot. Bon voyage jeb latviski – jauku ceļojumu!
UZZIŅA
Daži padomi Monē ūdensrožu ceļojumam
Uz Živernī var doties ar iepriekš pasūtinātu transportu. Lielie un cenā lētākie autobusi ceļotājus uzņem Tilerī dārza pieturā, mazie busiņi piestās jūsu norādītajā vietā. Organizētajiem ekskursantiem nebūs jāstāv rindā pie Živernī dārza biļešu kases.
Parīzes muzeju un dārzu apmeklējumam ērtāk nopirkt “Paris museum pass”, kuru uzrādot izvairīsities no garajām biļešu kases rindām. Pirms to iegādājaties, parēķiniet, kura “caurlaides” versija jums ir izdevīgāka.
