Klīvijām patīk augt bariņā 0
“Pagājušajā gadā pārstādīju klīviju. Trīs kopā iestādītie dzinumi aug labi, bet tas, kurš atsevišķā podā, – slikti. Sākumā uz lapām parādās dzeltenbrūni plankumi, pēc tam lapas nokalst. Kāds tam varētu būt iemesls? Ko darīt? Varbūt tiešām ir tā, ka klīvijām patīk kompānija un tās negrib augt vienas pašas?” Biruta Kamala Rīgā
Lielākoties telpās audzē Mīnija klīviju (Clivia miniata), kas veido kuplu ceru ar daudziem dzinumiem un vēdeklī izkārtotām tumši zaļām, sulīgām lapām.
Augam nav izteikta atpūtas perioda, tumšajos ziemas mēnešos tas atpūšas piespiedu kārtā, jo pietrūkst gaismas ziedu veidošanai. Šajā laikā samazina laistīšanu un pāris mēnešu pārtrauc mēslot. Aptuveni februāra vidū pakāpeniski atsāk laistīt un mēslot, bet tam nav jānotiek strauji, citādi ziedi neizveidojas līdz galam un paliek īsos ziednešos starp lapām.
Aptuveni divos trijos gados Mīnija klīvija ir saaudzējusi 3–5 dzinumus un pamatīgi piesakņojusi augsni podā, nereti uz augsnes parādās baltās saknes. Tad klīvija uzzied, reizēm ar trim vai četriem, pat pieciem ziedkātiem, katrā dzinumā – pa krāšņam, oranždzeltenam ziedu ķekaram, kas paceļas nedaudz virs lapām. Klīvijas nepārstāda katru gadu – tās necieš, ka traucē trauslās, gaļīgās saknes. Ir jānoķer īstais brīdis, kad augu pārstādīt, šo procesu apvienojot ar dzinumu dalīšanu – auga pavairošanu. Par daudz cieši saaugušie, pat saspiestie dzinumi var traucēt ziedu veidošanos. Ja telpā ir pietiekami daudz vietas, klīviju var audzēt kā milzīgu ceru, pārveļot aizvien lielākā podā. Tā iegūst ļoti bagātīgi ziedošu augu ar daudziem brīvi izvietotiem dzinumiem. Ja ir grūtības pārstādīt, kādus gadus var vienkārši paretināt dzinumus – mazākos, starp citiem iespiestos ar asu nazi izgriež līdz saknēm. Dalot ceru, jaunajā podā stāda vismaz trīs četrus, vēlams kopā saaugušus dzinumus – tad ziedus var sagaidīt jau nākamajā gadā.
Mīnija klīvijas slimo samērā reti. Tiesa gan, lapu makstis, kas cieši pārsedz viena otru, var būt laba slēptuve bruņutīm. Ja lapu malās un galos parādās dzeltenbrūni plankumi, kas vēlāk sakalst, parasti vainojams pārāk liels mitrums saknēs. Jālaista vienmērīgi, mēreni un regulāri. Puķe pārcietīs nelielu iekaltēšanu, turpretī pārmērīga dzirdināšana vairākām dienām uz priekšu augam var būt liktenīga.
