Klīvijai bojājas lapas. Vainojams siltais gaiss vai barības trūkumi? 0
Kāpēc klīvijai dzeltē lapu gali un posmi? Vai vainojams siltais gaiss vai barības trūkumi? Kad bojājumus nogriež, lapas stipri sulo. Vasarās augu nesu ārā. Anna Tīrainē
“Kupli saaugusi klīvija ir izturīgs augs, taču lapas ar dzeltēšanu ziņo par saņemtu aukstumu, tiešiem saules stariem, pārāk sausu vai mitru un vēsu gaisu, pārlaistīšanu,” skaidro telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa. Pats augs bojā neaizies, taču šādi tas reaģē uz nelabvēlīgu apstākļu radīto stresu.
Traumē sals un saule
Bojājumi neparādās tūliņ, bet pēc laika. Visātrāk parādās saules izraisītie bojājumi, ja telpaugu iznes ārā, to pakāpeniski nepieradinot pie gaismas. Vislabāk telpaugus dārzā turēt paēnā. Rudenī tie laikus jānes iekšā, jo lapas bīstas salnu. Aukstuma (ne īsta sala) nodarītos bojājumus var pat uzreiz neredzēt, tie var parādīties pēc vairākām nedēļām. Tie izpaužas kā lapu dzeltēšana un iežūšana. Līdzīgi var gadīties, ja puķi vēsā laikā ved mājās no veikala.
Ja lapām neglīto vietu nogriež ar daļu zaļās lapas, augam izdalīsies sula, tas būs šokā.
Tādēļ nevajadzētu griezt daudz lapu uzreiz. Lai augu netraumētu, vislabāk sausos lapas galus ar šķērītēm apgriezt, neskarot veselos audus. Ja neglīta kļuvusi rozetes malējā lapa, to var noņemt pie apakšas.
Mēslot sāk pavasarī
Pavasarī augs labāk pacietīs visas manipulācijas un atjaunosies pat pēc pamatīgas apgriešanas. Tad arī var sākt dot papildmēslojumu. Ieteicamāks būtu ziedošajiem telpaugiem paredzēts mēslojums, kurā nav pārāk daudz slāpekļa. Ziemas periodā, kad maz gaismas, mēslojums augam nav vajadzīgs, kaut arī tam parādās ziedpumupri.
Ja lapas apkaltušas tikai vienā pusē – pretim logam, tad varētu būt vainojams karstais un sausais gaiss, kas nāk no radiatora zem palodzes. Ja puķe atrodas uz palodzes un ar lapām spiežas pie stikla, lapas var apsalt. Tad vienīgā izeja ir augu pārvietot tālāk no loga, kaut uz tumšāku vietu, jo patlaban gaismas arī uz palodzes ir maz.
Bojā mitrums
Lapu bojājumi var liecināt arī par lieku mitrumu. Klīviju podi parasti ir lieli, un no varenajām saknēm klātās virspuses grūti noteikt, cik mitrs ir podā. Arī lielā māla podā un smagā augsnē iestādīts jauns stāds var ciest no pārlieka mitruma. Sevišķi lieks mitrums ir kaitīgs, ja telpa ir vēsa. Ja klīvija tiek turēta vēsā verandā, to ziemā ieteicams laistīt pavisam maz. Savukārt siltā un sausā istabā augam var būt pat vajadzīga apsmidzināšana un to var laistīt bagātīgāk (bet nepārliet!).
Ja augam parādās lapu bojājumi, tas sāk nīkuļot, kļūda kopšanā visbiežāk pieļauta pirms vairākām nedēļām, pat mēnešiem.
