Kāpēc tā notiek? Pētnieki piedāvā mūsdienīgu skaidrojumu, proti – tā ir ultraskaņa. Runa ir par cilvēka ausīm nedzirdamiem elastīgiem zemas frekvences (mazāk par 16 gigaherciem) skaņas viļņiem. Vētru un vispār spēcīga vēja laikā virs jūras viļņojošās virsmas gaisā veidojas dažādas pretēja virziena un viena otru šķērsojošas svārstības. Ja vēja ātrums ir 20 metri sekundē, šādas “jūras balss” jauda sasniedz trīs vatus no katra viļņa frontes metra. 3
Salīdzinoši neliela vētra ģenerē infraskaņu vairāku desmitu kilovatu jaudā. Lielās amplitūdās infraskaņa sajūtama kā sāpes ausīs, izraisa neizskaidrojamu baiļu, trauksmes sajūtu. Tā rodas arī zemestrīcēs, pazemes un zemūdens sprādzienos, izplatās lielā attālumā un allaž ir vētras vai cunami priekšvēstnesis.
Vētrā parastais infraskaņas starojums ir diapazonā līdz sešiem gigaherciem. Infraskaņa septiņu gigahercu frekvencē jau ir cilvēkam nāvējoša: apstājas sirdsdarbība, pārņem nepārvarams nogurums, grūtsirdība, īslaicīgs redzes zudums. Infraskaņa var izplatīties simtiem un pat tūkstošiem kilometru attālumā gan uz ūdens, gan sauszemes, turklāt nezaudējot intensitāti. Bet ir zināms, ka ūdens viļņa ātrums pārsniedz gaisa viļņa ātrumu. Piemēram, cunami piemīt reaktīvās lidmašīnas ātrums – 700–800 kilometri stundā, taču infraskaņas vilnis to pašu ceļu spēj mērot vēl septiņreiz ātrāk!
Tāpēc infraskaņa kuģus jūrā var pārsteigt arī tajā mirklī pilnīgi rāmā rajonā, turklāt, ja frekvence sasniedz minētos septiņus gigahercus, nāve iestājas acumirklī. Cilvēks praktiski nespēj izsargāties no infraskaņas, tāpēc tā pilnā mērā varētu būt iemesls dažu mīklaino spoku kuģu rašanās gadījumos. Bet, uzsver pētnieki, – tikai dažu. Lielākā daļa līdzīgo notikumu joprojām paliek noslēpums.
