Klintonu laulības līkloči ceļā uz Balto namu 0
Kopš Viljams Klintons un Hilarija Rodhema iesaistījās vietējā politikā Ārkanzasas štatā pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, par viņiem uzrakstīts daudz literatūras – no solīdām biogrāfijām līdz neķītrām paskvilām, taču par viņu dzīvi joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu.
Kas ir viņu dzenulis? Kas notur viņus kopā? Kur beidzas personiskā dzīve un sākas politika un vai tās ir nošķiramas? Pēc Bila Klintona prezidentūras (1993 – 2001) otro reizi cīņā par Balto namu iesaistījusies viņa dzīvesbiedre Hilarija, atkal uzjundot sabiedrībā interesi par viņu attiecībām. Turot roku uz Amerikas politiskā pulsa, publicists Džerijs Openheimers tikko publicējis grāmatu “Savienības stāvoklis: ieskats Bila un Hilarijas Klintonu sarežģītajā laulībā”, secinot, ka viņu laulība tapa “politiskajās debesīs”.
Bila un Hilarijas “slepenais pakts”
Grāmatā atainots Amerikas politikas ietekmīgākā pāra intīms portrets, atbildot arī uz virkni ļoti personisku jautājumu par viņu sarežģīto laulības savienību un politisko aliansi. Autors izvaicājis desmitiem cilvēku: ģimenes locekļus un piederīgos, uzticības personas, darba biedrus, pašreizējos un bijušos draugus un paziņas, kas nekad agrāk publiski nav izteikušies, atklājot jaunas detaļas par Klintonu dzīvi no viņu bērnības Ārkanzasas un Ilinoisas štatā un ceļu uz gubernatora rezidenci Litlrokā un tālāk uz Balto namu.
Lai kur Bils uzstātos politiskajā kampaņā, visur viņu aplenca jaunas sievietes, kas lipa pie viņa kā mušas uz medu. “Viņas uzrakstīja savus vārdus un tālruņa numurus uz salvetēm vai kur citur un sniedza viņam,” atceras Klintona kampaņas vadītājs Ārkanzasas štata vēlēšanās Pols Frejs. Bils nekavējās izmantot šo situāciju, jo viņa draudzene Hilarija bija simtiem kilometru attālajā Vašingtonā, kur strādāja Votergeitas lietas izmeklēšanas komitejā. No visām Ārkanzasas draiskulēm, kuras ļāva Bilam noprast, ka ir pieejamas, viņš izvēlējās inteliģento tumšmati Marlu Kraideri, kuras vārds pirmo reizi pieminēts Openheimera grāmatā.
Balstoties uz interviju ar Klintona jaunības draudzeni Marlu Kraideri, kura piedalījās Bila pirmajā politiskajā kampaņā 1974. gadā Ārkanzasas štatā, autors raksta, kā varas kārā Hilarija izjauca viņu romānu, lai saglabātu stratēģisko plānu reiz iekļūt Baltajā namā. Jau ilgi pirms bēdīgi slavenā sakara ar Baltā nama stažieri Moniku Levinsku, kas gandrīz maksāja Klintonam prezidenta amatu, Bils krāpa Hilariju ar studenti Marlu Kraideri, kura darbojās viņa kampaņas atbalsta programmā. Viņa bija 21 gadu veca politisko zinātņu maģistre, viņš – 27 gadus vecs jurists, kas sācis savu pirmo politisko kampaņu. Marla Kraidere bija Ārkanzasas pavalsts skaistuma karaliene, un viņu romāns uzliesmoja kā lāpa.
Personiskā dzīve saduras ar politiku
Marla zināja, ka Hilarija, kura tolaik strādāja Vašingtonā, ir Bila draudzene. Uz viņas jautājumu, vai viņi ir saderinājušies, Bils atbildēja noliedzoši, gan piebilstot, ka, iespējams, atjaunotu attiecības ar Hilariju, ja viņa atgrieztos, taču viņi neesot saderināti. Intervijā grāmatas autoram Marla teica, ka noticējusi Bilam un uzskatījusi, ka viņš ir viņas puisis. Taču vēlāk pajautājot Bilam par viņa attiecībām ar Hilariju, Marla saņēmusi gluži citu atbildi. “Tu un Hilarija, kas ir starp jums? Vai tu mīli viņu?” “Jā, tā ir,” atbildēja Bils. “Taču es nezinu, vai tas ir pareizi… Es nezinu, vai viņa varētu te iederēties.” “Kas ir ar viņu?” Marla uzstāja. Bila atbilde pārsteidza viņu. “Viņa [Hilarija] mani uzbudina, dzen uz priekšu un liek man darīt darbus, kas jādara.” Marlai šī Bila atbilde drīzāk izklausījās kā saruna ar skarbu instruktoru jūras kājnieku vienībā, nevis ar sievieti, kuru viņš teicās mīlam. “Vai tu veidosi laulību no šādām attiecībām?” šaubījās Marla.
Hilarija bija dzirdējusi par viņu sakaru no kampaņas darbiniekiem un uzskatīja Marlu par nopietnu draudu savai nākotnei ar Bilu. Hilarija vairākkārt negaidīti ieradās Bila kampaņas mītnē un izjauca viņa nodomu ceļot kopā ar Marlu. “Hilarija pienāca klāt un izņēma no manas rokas vīna glāzi,” atceras Marla. “Mazliet iedzēra, tad atdeva man glāzi un teica, cieši vērojot mani, “man būs jāsagādā šāds vīns”.
Hilarija iezīmē savu teritoriju kā kaķis
Atceroties šo laiku pirms četrdesmit gadiem, Marla teica grāmatas autoram: “Hilarija bija kā kaķis, kas iezīmē savu teritoriju. Kad viņa uzzināja par mūsu sakaru, stāvoklis kļuva pavisam nelāgs. Hilarija bija gatava darīt visu, lai nodrošinātu, ka viņas un Bila, kurš tolaik vēl nebija viņas vīrs, politiskās ambīcijas tiktu īstenotas.” Kraidere nejauši redzēja vēstuli, ko Hilarija bija rakstījusi Bilam: “Es zinu, ka visas tavas draudzenītes ir tepat tuvumā. Ja tas ir tā, ar gadiem tu atbrīvosies [no šiem sakariem]. Viņas nebūs ar tevi, kad tev viņas vajadzēs. Viņas nav tās, kas varētu tev palīdzēt sasniegt savus mērķus. Gribu tev atgādināt, ka jūtu uzplūdi pāriet.” Bilam un Hilarijai bija slepena vienošanās par viņu nākotni, kad kādu dienu viņš un vēlāk viņa tiktu ievēlēti prezidenta amatā. Klintona–Rodhemas–Kraideres trijstūris ir svarīgs moments, jo dokumentē Bila pirmo neuzticību Hilarijai, lai arī viņi toreiz vēl nebija precējušies. Ambiciozā Hilarija bija gatava darīt visu, lai sagrautu Bila romānus un paturētu viņu sev. Kā stāsta Marla Kraidere, Hilarija to nedarīja mīlestības dēļ, bet nākamās politiskās karjeras labā, kuras īstenošanai Hilarija bija gatava pieciest Bila daudzos sānsoļus. Kad Marla Kraidere, kura nomira no vēža 2014. gada novembrī, tika apglabāta Fajetvilas kapsētā Ārkanzasā, Bila Klintona nebija pavadītāju vidū. Monikas Levinskas uzticības persona Linda Tripa radio intervijā atklājusi, ka Bilam esot bijuši romāni ar “tūkstošiem sieviešu”, tostarp vēl kādu vārdā nenosauktu Baltā nama stažieri. Ir zināms par Klintona ilgo sakaru ar dziedātāju Dženiferu Flauersu, Ketlīnu Villiju un Polu Džonsu, kura uzvarēja tiesas prāvā pret Klintonu par seksuālu uzmācību un saņēma 850 000 dolāru kompensāciju. Klintonu pāris bažījas, ka Bila, kurš aktīvi iesaistījies Hilarijas priekšvēlēšanu kampaņā, daudzos romānus varētu izmantot republikāņu kandidāts Donalds Tramps, raksta Openheimers.
Jūtu uzplūdi pāriet, bet saikne nesatrūkst
Reiz, kad Marla, Bils un citi kampaņas darbinieki apsprieda nākamo uzstāšanos vietas, pēkšņi ieradās Hilarija un iejaucās sarunā, paziņojot, ka viņa un Bils došoties braucienā kopīgi. “Taču mēs nevaram atrast Bila zeķes. Es zinu, ka tu zināsi, kur tās ir,” viņa daudznozīmīgi piebilda. Te Bils, sarkans un pulsējošs, uzsprāga un iebļāvās: “Vai jūs abas varētu to apspriest ārpusē,” tā šo ainu pēc Marlas atstāsta apraksta grāmatas autors. Marla atrada ceļasomu, sameklēja Bila zeķu pāri un iedeva Hilarijai, kura atbildēja ar indīgu pieklājību: “Paldies, man likās, ka tu to zināsi.” Bils vēlāk atvainojās Marlai par Hilarijas uzvedību, atzīstot, ka tā bija viņa vaina, ļaujot tam notikt. Bet sakars ar Marlu Bilam draudēja izraisīt nopietnākas problēmas. Kāds bija piezvanījis viņas mātei, iespējams, Hilarija vai kāds cits viņas uzdevumā, un informējis viņu par Marlas sakaru ar Klintonu. Māte bija nobažījusies, ka Klintons varētu viņu izmantot, un brīdināja meitu. Marla drīz pamanīja, ka tiek izsekota. Viņa bija apjautusi Hilarijas dusmas, no kurām pat baidījās. Kad Hilarija uzzināja par Bila sakaru ar Marlu, viņa veica pretsoli, lai padarītu viņu greizsirdīgu. Kampaņas vadītājs Pols Frejs atceras, ka reiz Hilarija sazvanījusi Bilu kampaņas mītnē un paziņojusi, ka pārgulējusi ar kādu draugu Vašingtonā. “Bils kļuva ļoti nikns,” atceras Frejs, “taču saikne starp viņiem nesatrūka.”
