Klintone aicina nešaubīties par Latvijas neatkarību 0
“Es jūtu mazliet satraukumu. Ne jau katru dienu saskaries ar tik augstu pasaules līmeņa politiķi,” teic Valmieras Viestura ģimnāzijas 10. klases skolnieks Toms Biernis, kurš uzreiz piekritis skolas direktora piedāvājumam būt klāt tikšanās reizē.
“Gribu dzirdēt no valsts sekretāres, ko viņa teiks par Latvijas un ASV politiku. Bieži tiek runāts, ka ASV prezidents Baraks Obama novērsīsies no Eiropas. Gribu uzzināt no šīs vizītes, ko mēs varam dot abu valstu attiecībām,” sacīja politikas zinātnes maģistrantūras studente Elīna Neimane. Zālē bija sapulcējušies ap 300 jauniešu – gan vienkārši studenti, gan arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Ienākot zālē, studenti uzgavilēja ASV valsts sekretārei, viņa dzirdēja skanošu apsveikumu: “Sveiks lai dzīvo!” “Tas bija ļoti jauki, paldies jums visiem! ” sacīja H. Klintone. “Esmu priecīga, ka simtā manis apmeklētā valsts ir Latvija, jo mūsu attiecībās valda draudzība un solidaritāte,” turpināja H. Klintone.
Jautāta, vai 100. vizīte Latvijā ir īpaši ieplānota, ASV valsts sekretāre atbildēja, ka šis skaitlis sanācis, arī daļēji pateicoties plānošanai. Viņa gribējusi atgriezties Latvijā, kur bija ieradusies 1994. gadā kopā ar savu vīru – toreizējo ASV prezidentu Bilu Klintonu un tālaika vizīte viņai palikusi spilgtā atmiņā, jo tas bijis laiks, kad baltieši svinējuši savu atgūto neatkarību. “Latvijas, Lietuvas un Igaunijas liktenim sekoju jau sen. Man skolā bija sociālo zinību skolotājs, kurš bija antikomunists un padomju režīma pretinieks, viņš mums mācīja, kas notiek Baltijas valstīs. Čikāgā, kur augu, man bija saskarsme ar trimdas latviešiem,” skaidroja H. Klintone. Uz jautājumu, kuru uzdeva “SC” deputāte Marjana Jevsejeva, par to, kādu valsts sekretāre redz Latvijas ekonomisko nākotni, viņa uzsvēra, ka ir valstis, kas savu ekonomisko potenciālu attīsta, izmantojot lētāku darbaspēku, taču tas neesot Latvijas vai ASV ceļš, jo to uzdevums ir radīt augstas pievienotās vērtības preces, kurās ieguldīts cilvēku intelekts. ASV galvenā diplomāte piebilda, ka Latvijā nepieciešams pēc iespējas vairāk nojaukt barjeras, kas traucē biznesa attīstībai. Rīgā viņa redzējusi daudz ēku, kuras ir pamestas, un viņa aicināja tās atvēlēt jaunajiem cilvēkiem. “Kad biju Ņujorkas senatore, mēs Bufalo pilsētā vecu fabriku nodevām mākslinieku un aktieru rīcībā, un ar laiku tajā sāka plaukt ekonomiskā aktivitāte. Ar laiku tur veidojās dažādi blakus uzņēmumi, piemēram, kafejnīcas,” stāstīja ASV valsts sekretāre. Viņa arī uzsvēra, ka jauniem cilvēkiem laukos jādod iespējas saņemt mikrokredītus un jādod zināšanas, kā veidot biznesa plānus. Tāpat viņa aicināja Latviju būt atvērtai biznesam un popularizēt to, kā Latvija izgājusi cauri krīzei, taču tajā pašā laikā viņa atzina, ka Latvija nevar gaidīt uz investīcijām, tai jārīkojas.
“Ziemeļu apgādes tīklā Rīga ieņem centrālo vietu. Latvijai jādomā par to, kā panākt, lai par to saka, ka tajā ir interneta biznesa bums. Man patiktos dzirdēt, ka par Latviju runā kā par vietu, kas labi izmanto atjaunojamos resursus, jo šeit ir daudz biomasas resursu. Latvijā dzīvo gudri cilvēki, taču jautājums ir, kā to prezentēt,” teica H. Klintone.
Jautāta par Latvijas pievienošanos eirozonai, viņa atzina, ka ASV spēcīgi atbalsta Latvijas iestāšanos eirozonā. “Tas ir labāk gan mums, gan jums, jo mēs gribam būt kopā un vairāk darīt,” teica H. Klintone. Viņa atzina, ka Latvija ir tikusi pāri krīzei, taču tajā vēl ir pietiekami daudz nepatikšanu, piemēram, Latvijā joprojām ir liels bezdarbs. “Grieķija ir izdarījusi vienu simto daļu, ko paveikusi Latvija. Tagad jums vairāk jādomā par konkurētspēju un izaugsmi,” vēlāk piebilda H. Klintone. Tāpat viņa atzina, ka jāveido tāda izglītības sistēma, kas apmierinātu darba devēju pieprasījumu, piemēram, arī ASV ir tehnisko speciālistu trūkums, taču to lielvalsts risinot ar divgadu profesionālajām izglītības programmām.
Ebreju īpašumi nav vizītes iemesls
Pirms ASV valsts sekretāres vizītes Latvijas sabiedrībā uzvirmojis ebreju īpašumu restitūcijas jautājums. “Es neatbraucu uz Rīgu tā apspriešanai. Manai vizītei ir plaša tematika,” teica H. Klintone. “Ebreju restitūcijas jautājumu esam apsprieduši visur Eiropā. To nepieciešams atrisināt, lai slēgtu rēķinus ar pagātni. Latvieši cieta no padomju un nacistu režīmiem, viņiem īpašumi ir atdoti. Cieta arī Latvijas ebreji. Šīs dažādu sabiedrības grupu ciešanas bija drausmīga traģēdija. Ebreju kopienai piederēja sinagogas un skolas, un kaut kā ar šo jautājumu jātiek galā. Tās būtu traģisma beigas,” piebilda H. Klintone. Kādas lesbiešu, biseksuāļu un transpersonu organizācijas pārstāvis jautāja, kāds būs viņas vēstījums šīm sabiedrības grupām. ASV valsts sekretāre atbildēja, ka viņa varētu uzskaitīt garu sarakstu ar veiksmīgiem ASV uzņēmējiem un politiķiem, kas pieder seksuālajām minoritātēm.
“Mums jāizmanto jebkura cilvēka talants un it visur jāievēro cilvēktiesības. Ja mēs ejam uz brīvību, tad brīvībai jābūt visiem. Bils Klintons savulaik teica, ka brīvība bez tolerances ir nepilnīga,” uzsvēra H. Klintone.
Uz LATO pārstāves jautāto par to, kā ASV galvenā diplomāte lūkojas uz Krievijas un Latvijas attiecībām, sekoja atbilde, ka Latvijai jāstiprina enerģētiskā neatkarība. “Krievu valodā runājošie Latvijas iedzīvotāji pilnībā jāintegrē. Nepieciešams veidot nacionālo identitāti, lai galvenokārt to veidotu piederība Latvijai. Jūsu neatkarība nav apspriežama, ja redzat iejaukšanos, mēģinājumus ietekmēt medijus, tad dariet to zināmu interneta sociālajos tīklos. Latvijai ir arī svarīgi, lai tai būtu labas attiecības ar Krieviju. Jāveido vairāk alianšu ar kaimiņiem un jābūt klāt dažādos tirgos, tad ir mazāk atkarības,” teica H. Klintone.
Jābūt aktīviem politikā
Sarunās ar studentiem viņa skaidroja arī starptautiskās politikas jautājumus. Pēc viņas domām, starptautiskā misija Afganistānā bijusi veiksmīga, jo no turienes izdevies izsvēpēt starptautisko terorisma organizāciju “Al Qaeda”, kā arī radikālo islāmistu organizāciju “Taleban”. “Es domāju, ka Afganistānā ir panākts liels progress, taču tai vēl jāiet tāls ceļš,” sacīja H. Klintone. Viņa komentēja arī “Arābu pavasari”. “Es biju Ēģiptē pēc revolūcijas, jutos iedvesmota. Taču cilvēki, kas gāza režīmu, nevēlējās piedalīties politikā. Ja tā rīkojas, tad pastāv risks, ka politika tiks nolaupīta. Tagad revolucionāri sāk atzīt, ka varbūt viņiem vajadzēja tajā darboties,” skaidroja H. Klintone. Viņa arī atzina, ka mūsdienās efektīvākais, kā izpaust savu viedokli, ir caur internetu, piemēram, dažādu kolīziju laikos ziņojumus par situāciju var nodot caur interneta sociālajiem tīkliem. Tikšanās beigās ASV valsts sekretāre pastāstīja, ka brīvajā laikā viņai patīk labi izgulēties, doties garās pastaigās ar suņiem un lasīt darbus, kas nav valdības dokumenti. Zālē sanākušie studenti pēc stundu ilgās tikšanās pateicās ASV valsts sekretārei ar skaļiem aplausiem.
Jaunieši: bija iedvesmojoši
“Man ļoti patika neformālā gaisotne un tas, ka zālē bija daudz jauniešu. Patiess prieks, ka tik augsta amatpersona tik brīvi izturas. Gribējās dzirdēt vairāk kaut ko no ekonomikas jomas, taču kopumā esmu ļoti apmierināts,” sacīja jaunais Ekonomikas ministrijas ierēdnis Mārtiņš Zvejnieks. Tikmēr Rīgas Ekonomikas augstskolas studente Santa Krūmiņa uzskata, ka tikšanās ar H. Klintoni bijusi iedvesmojoša. “Viņa visu pateica tā, ka gribas iet un darīt, ka viss ir sasniedzams. Patika, ka viņa pateica, ka sievietēm politikā jāuzaudzē bieza āda,” teica studente.
ASV valsts sekretāre pēc pasākuma LU devās uz svinīgo Remtes ielas pārdēvēšanu par Samnera Velsa ielu. Šodien ASV valsts sekretāre tikās arī ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. H. Klintone nolika arī ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet S. Velsa ielas atklāšanā tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu.
Uzziņa Samners Velss  Diplomātijas vēsturē ASV valsts sekretāra vietnieks Samners Velss galvenokārt tiek pieminēts ASV un Latīņ-amerikas valstu kontekstā un arī kā cilvēks, kurš ar savu paziņojumu 1940. gada 23. jūlijā nosodījis PSRS veikto Baltijas valstu aneksiju un noraidījis padomju varas leģitimitāti tajās. Diplomāts un politiķis dzimis 1892. gada 14. oktobrī Ņujorkā un ir beidzis respektablo Hārvarda universitāti. 1915. gadā viņš iestājas diplomātiskajā dienestā, un viņa atbildības joma bija Japāna. Vēlāk viņam uztic attiecības ar Latīņameriku un kā īpašo komisāru nosūta uz Dominikānas Republiku. 1933. gadā S. Velss kļūst par valsts sekretāra vietnieku Franklina Rūzvelta administrācijā, un tiek uzskatīts, ka šis laiks ir ievērojamākais viņa diplomāta karjerā. 1940. gadā viņš dodas īpašā braucienā uz Eiropu, lai novērtētu kara situāciju un runātu ar Eiropas līderiem, taču šī misija tiek uzskatīta par neveiksmīgu. 1940. gada 23. jūlijā S. Velss izplata paziņojumu, kurā nosoda Baltijas valstīs īstenoto padomju intervenci un apšauba padomju varas leģitimitāti Baltijas valstīs. Deklarācijas sākumtekstu bija rak-stījis ASV Valsts departamenta Eiropas lietu direktors Lojs Hendersons, kurš bija precējies ar latvieti un savulaik Kauņā bija atvēris Sarkanā Krusta biroju. Par deklarācijas tekstu Velss zvanījis Rūzveltam, un abi uzskatījuši, ka tekstam jābūt spēcīgākam, un daži izteikumi tika pārformulēti. Deklarācija tika izplatīta publiski, kā arī vēlāk nosūtīta uz ASV vēstniecību Maskavā. Tai vēlāk pievienojās vēl 50 valstis, un tā kalpoja par pamatu ASV politikai attiecībā uz Baltijas valstīm un to okupācijas neatzīšanai. S. Velss tika uzskatīts par ļoti kompetentu diplomātu, bet ne vienmēr viņa attiecības ar valsts sekretāru Kordelu Hallu bija labas. Abu diplomātu domstarpības ar laiku kļuva aizvien plašākas un 1943. gada rudenī S. Velss atkāpās no amata. Savas dzīves pēdējos 18 gadus viņš pavadīja kā ārlietu eksperts, kurš sniedza komentārus medijiem, kā arī sarakstīja vairākas grāmatas – “Laiks lēmumam” (1946), “Uz kurieni mēs virzāmies” (1948) un “Septiņi lēmumi” (1951), bija arī redaktors grāmatu sērijai par ASV attiecībām ar Latīņameriku. S. Velss nomira 1961. gada 24. septembrī Bernardsvilā Ņūdžersijas štatā. |
