Klimats nepakļaujas politiķu iegribām 23
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ANO Klimata konferencē Ēģiptē pagājušajā nedēļā turīgās valstis principā piekrita sniegt miljardiem dolāru palīdzību attīstības valstīm klimata izmaiņu seku mazināšanā, taču nobeiguma dokumentā summa nav precizēta, turklāt samita rīkotāju Ēģiptes amatpersonu sagatavotajā tekstā tiek pieļauta fosilās degvielas turpmāka izmantošana, kas pasliktina esošo situāciju.
Detaļas par globāla fonda izveidi klimata izmaiņu ietekmes mazināšanai trūcīgajās valstīs būs jāizstrādā nākamajā klimata samitā, kas paredzēts nākamgad Apvienotajos Arābu Emirātos. Eksperti atzīmē, ka klimata izmaiņas ir ilgtermiņa process un globālās sasilšanas tempa mazināšanai ir svarīga katra aktīvas rīcības diena.
Konferencē Ēģiptē piedalījās 197 valstis, kas ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzējas puses, kā arī dažādu organizāciju, uzņēmēju, nevalstiskā sektora un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
Klimata samita nobeiguma tekstā ir iekļauta frāze, ka “zemas emisijas” enerģijai ir jābūt pasaules atbildei uz kāpjošo jūras līmeni un izdedzinošajiem karstuma viļņiem. Šis apzīmējums ir pietiekami izvairīgs, pieļaujot virkni skaidrojumu, tajā skaitā kodolenerģiju un vairākus ūdeņraža veidus.
Dabasgāzes aizstāvji uzstāj, ka tās lietošana rada mazāku oglekļa dioksīda piesārņojumu nekā ogļu vai naftas izmantošana, lai gan arī tā veicina globālo sasilšanu. Dabasgāzes pieminēšana tika iekļauta samita nobeiguma tekstā pašā pēdējā brīdī, un vairāku delegāciju pārstāvji atzinuši, ka nav ievērojuši veiktās izmaiņas. Jaunzēlandes klimata izmaiņu ministrs Džeimss Šovs paudis izbrīnu, kā šis izteikums ir iekļuvis nobeiguma tekstā, un apšaubījis iespēju, ka tas varētu dot pamatojumu valstīm izmantot dabasgāzi, taču šādu skaidrojumu nevar izslēgt.
Ēģiptes diplomāts Vaels Abulmagds, kurš piedalījās samita nobeiguma teksta sagatavošanā, paziņojis, ka “katra valsts izmanto jebkurus tās rīcībā esošos enerģijas avotus, līdz tā var veikt pāreju uz tīrākas enerģijas avotiem”.
Vides eksperti pauž vilšanos, ka samita nobeiguma tekstā ir iekļauti tikai daži noteikumi, lai paātrinātu valstu centienus mazināt siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu un atteikšanos no fosilās degvielas. “Ir vajadzīgs daudz vairāk resursu, un piemērošanās jaunajiem apstākļiem izmaksās daudz dārgāk nekā noteikumu ievērošana,” uzskata Norvēģijas vides ministrs Espens Barts Eide.
Klimata samita nobeiguma dokumentā valstis aicinātas samazināt ogļu izmantošanu un atteikties no “neefektīvā fosilā kurināmā subsīdijām”, taču tā arī nav pieminēta atteikšanās no naftas un gāzes. Tādējādi faktiski nav sperti nekādi tālāki soļi kopš pagājušā gada klimata konferences Glāzgovā.
Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss, kurš pārrauga klimata jautājumus, Eiropas Savienības vārdā paudis vilšanos, jo galadokumentā nav apliecināta pietiekama apņēmība samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju.
