5
Baltijas jūra – piesārņotākā pasaulē
Baltijas jūras aizsardzības komisija (HELCOM), kuras sastāvā ir deviņas valstis, 2007. gadā pieņēma Baltijas jūras rīcības plānu, kura galvenais uzdevums ir atjaunot labu jūras ekoloģisko stāvokli līdz 2021. gadam.
Baltijas jūra ir vispiesārņotākā jūra pasaulē. Tās lielākā problēma ir ķīmisku uzturvielu – slāpekļa un fosfora palielināšanās ūdenī, kas izraisa eitrofikāciju. Lielākā daļa kaitīgo vielu jūrā nokļūst no lauksaimniecībā izmantotā mēslojuma. Ja nekas netiks darīts situācijas uzlabošanai, Baltijas jūra līdz 2050. gadam kļūs cilvēka veselībai ļoti bīstama. Lai risinātu Baltijas jūras problēmas, ir nepieciešama dažādu līmeņu valsts, pašvaldību un privātā sektora iesaistīšanās. Līdzšinējā pieredze gan rāda, ka valstis ir visai kūtras pieņemtā lēmuma īstenošanā.
Ezeru aizaugšana apdraud ūdensputnus
Klimata izsauktās izmaiņas Latvijas ezeros atstāj būtisku ietekmi uz ūdensputnu ligzdošanu. Augsts ūdens līmenis un ezeru vēlā aizsalšana samazina ūdensputniem piemērotu virsūdens augāja slīkšņu platību. Kaijveidīgo un pīļu ligzdošanai piemērotākā ir nelielu niedru un citu purva augu mozaīka, nevis lieli niedru masīvi. Ja ūdens līmenis ir augsts, mazās slīkšņas saliņas tiek atrautas no ezera dibena un rudens vētru laikā izpūstas krastā. Pastiprinoties ezeru aizaugšanai, samazinās ūdensputnu ligzdošanai piemērota vide. Savukārt ezera aizaugšana ar niedrēm un krūmājiem rada labus apstākļus divām invazīvajām plēsēju sugām – Usūrijas jenotsunim un Amerikas ūdelei.
Valstis cīnīsies par ūdeni
Jau pavisam drīz mums var nākties izjust sekas, kādas klimata pārmaiņas atstāj uz ūdeņiem arī citos pasaules reģionos. Viena no jomām, ko klimata pārmaiņas pasaulē būtiski ietekmē, ir ūdens apgāde. Aptuveni 150 miljoni cilvēku dzīvo pilsētās, kuras hroniski ietekmē ūdens trūkums. Bet kopumā aptuveni 1,7 miljardi pasaules iedzīvotāju dzīvo reģionos ar paaugstinātu ūdens trūkumu. Tiek lēsts, ka šis skaitlis līdz 2025. gadam palielināsies līdz pieciem miljardiem un nākotnē pieaugs konfliktu skaits, kas saistīti ar piekļuvi ūdenim. Tāpat arī palielināsies “klimata bēgļu” plūsma. Otrs faktors, kas ietekmē “klimata bēgļu” skaita palielināšanos, ir jūras līmeņa celšanās. Aprēķini rāda, ka jūras līmeņa kāpums par vienu metru tādai valstij kā Bangladeša nozīmētu gandrīz 20% no savas teritorijas zaudēšanas. Tā rezultātā būtu miljoniem klimata bēgļu. ANO dati liecina, ka 2009. gadā dabas katastrofu un neražas dēļ bēgļu gaitās devušies 36 miljoni cilvēku. Zinātnieki prognozē, ka šis skaitlis 2050. gadā varētu pieaugt līdz 200 miljoniem. Tas nozīmē, no katriem 45 cilvēkiem viens pasaulē būs spiests pārvietoties klimata pārmaiņu, tajā skaitā ūdens trūkuma dēļ. Tātad bēgļu problēma nākotnē būs vēl asāka.
Pārmaiņas skars elektrības ražotājus
Latvijai elektroenerģijas ražošanai būtiska nozīme hidroelektrostacijām. Pētnieki paredz, ka klimata pārmaiņas būtiski ietekmēs arī šo nozari. Augstākas temperatūras paātrinās ūdens iztvaikošanu un tā apriti, mainīsies upju noteces sezonalitāte un apjoms. Līdz ar to HES enerģijas ražošanas jaudas var tikt apdraudētas. Tāpēc zinātnieki iesaka attīstīt tehnoloģijas, kas ļauj maksimāli efektīvi izmantos pat nelielas ūdens plūsmas enerģiju.
Maigas ziemas degradē augsni
Klimata pasiltināšanās radītā ietekme uz ūdens režīmu nozīmē arī pārmaiņas augsnē. Ziemām kļūstot maigākām un īsākām, vai nu vispār nesasalst augsnes virskārta, vai arī būs novērojami bieži atkušņi. Tādējādi augsne ilgāk saglabās bioloģisko aktivitāti. Ja klimata pārmaiņu dēļ palielināsies nokrišņu daudzums, pastiprināsies augu barības elementu izskalošanās no sakņu zonas un augsnes erozija. Klimata pasiltināšanās ierosinātā augsnes bioloģiskās aktivitātes pastiprināšanās nenovēršami radīs siltumnīcefekta gāzu papildu emisiju no augsnes.
Plūdi ietekmē cilvēku psihi
Globālās sasilšanas dēļ plūdi ir kļuvuši par ārkārtas vides apstākļiem, kas ietekmē daudzu pasaules reģionu iedzīvotāju veselību un labklājību. Laikā no 1980. līdz 2009. gadam plūdi bija skāruši 2,8 miljardus pasaules iedzīvotāju, izraisot 500 000 nāves gadījumu. Plūdi rada ne tikai ekonomiskus zaudējumus, bet arī veselības problēmas. Plūdi rada pastiprinātu risku ciest no hipotermijas, infekcijas slimībām, piemēram, caurejas, leptospirozes un holēras, kā arī ilgtermiņā ietekmē cilvēka psihisko veselību. Ir noskaidrots, ka psihisko traucējumu simptomu izplatība ir 2 – 5 reizes lielāka indivīdiem, kuri saskārušies ar plūdiem, salīdzinājumā ar plūdu neskartiem iedzīvotājiem. Latvijā nopietnus draudus rada pavasara pali upēs. Plūdi var skart plašas Daugavas, Gaujas un Lielupes teritorijas.
