5
Mainās klimats, mainās jūra
Krasta erozija ir tikai daļa no negatīvajām sekām, ko izraisa viļņu intensitātes pieaugums. Latvijas Hidroekoloģijas institūta veiktajā pētījumā secināts, ka viļņu darbības gaitā noskalotās smiltis tiek pārnestas gar piekrasti un rada negatīvu ietekmi uz rifu biotopiem. Turklāt ūdens saduļķojuma dēļ zemūdens biotopi tiek pakļauti gan abrāzijai, gan gaismas caurlaidības mazināšanās ietekmei. Tādējādi samazinās šo biotopu bioloģiskā daudzveidība un funkcionalitāte. Baltijas jūras rifus veido akmeņainas gruntis, ko ieskauj smilšainā grunts. Rifi ir mājvieta dažādām mikroskopiskām aļģēm, gliemenēm un daudziem citiem bezmugurkaulniekiem. Rifi ir nozīmīgi reņģēm, kas šajās zemūdens pļavās laiž ikrus, bet zivju mazuļi tos izmanto kā patvēruma vietas. Gliemenes ir gan barības viela putniem un zivīm, gan dabiskas ūdens attīrīšanas iekārtas. Gada laikā Baltijas jūrā sastopamās gliemenes Mytilus spp. izfiltrē ūdens daudzumu, kas līdzvērtīgs visai Baltijas jūrai. Spēcīgu viļņu dēļ rifi nereti tiek apbērti ar smiltīm vai arī notiek to abrāzija. Šādi apstākļi daudziem rifos mītošajiem organismiem nav labvēlīgi, tiek traucēta aļģu fotosintēze, samazinās audzes apjoms vai arī aļģes tiek atrautas no substrāta. Savukārt gliemenēm uzbērtais smilšu slānis traucē ūdens filtrēšanu.
Globālā sasilšana maina Baltijas jūras ekosistēmu, izraisa ūdens augu un dzīvnieku sugu izmaiņas, bioloģiskās daudzveidības izmaiņas. Klimata pārmaiņas ietekmē gan Baltijas jūras temperatūru, gan sāļumu. Temperatūras celšanās ūdens dziļākajos slāņos rada lielāku vielmaiņas pieprasījumu pēc skābekļa, kā arī samazina skābekļa šķīdību ūdenī. Savukārt Baltijas jūras sāļums kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu vidus ir pastāvīgi samazinājies, jo palielinājies nokrišņu daudzums un samazinājušās ieplūdes no Ziemeļjūras. Arī Rīgas līcī ir novērojams sāļuma samazinājums. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā sāļums samazinājies vidēji par vienu promili. Pat neliels sāļuma samazinājums izraisa pārmaiņas jūras biotopā. Sāļuma samazināšanās rezultātā sugas, kuru sāļuma tolerances slieksnis ir pārsniegts, pamet izdzīvošanai nepiemērotās ūdens teritorijas. Attiecībā uz Baltijas jūras turpmāko klimatu tiek prognozēts, ka nokrišņu daudzums turpinās palielināties un ieplūdes no Ziemeļjūras – samazināties. Tas nozīmē, ka mencu un citu jūras zivju krājumi, visticamāk, turpinās sarukt.
Mencām slikti, brētliņām ne
Kā būtisks faktors, kas ietekmē pārmaiņas jūrā, jāatzīmē eitrofikācija, kuras cēlonis ir organisko vielu ienese jūrā ar upju ūdeņiem. Lielākā daļa piesārņojuma nāk no lauksaimniecības, rūpniecības, municipāliem notekūdeņiem un kuģošanas. Katru gadu Baltijas jūrā nonāk aptuveni miljons tonnu slāpekļa un 35 000 tonnu fosfora. Tā jūra tiek pārsātināta ar barības vielām. Eitrofikācija ir atzīta par vienu no lielākajām Baltijas jūras vides problēmām. Redzamākā eitrofikācijas ietekme ir zilaļģu ziedēšana, kad ūdens virsma pārklājas ar zaļganām toksiskām gļotām, kuru dēļ daudzās vietās nav iespējams peldēties. Aļģu ziedēšana ir tikai aisberga redzamā daļa. Aļģes patērē ūdenī esošo skābekli, un tā sāk pietrūkt ūdens iemītniekiem. Atsevišķās sezonās vairāk nekā sestā daļa Baltijas jūras ir mirusi. Līdz pat 70 tūkstošos kvadrātkilometru skābekļa bada dēļ vairs nedzīvo pilnīgi nekas. Lai gan eitrofikācijas galvenais cēlonis ir mūsu saimnieciskā darbība, to veicina arī globālā sasilšana. Augstāka temperatūra Baltijas jūras reģionā palielina aļģu sadalīšanās ātrumu.
Sāļuma samazināšanās un eitrofikācija rada izmaiņas mikroskopisko ūdens aļģu – fitoplanktona – sugu struktūrā. Palielinoties ūdens duļķainībai, pasliktinās apgaismojums, kas traucē aļģu fotosintēzi. Sāļuma samazināšanās un fitoplanktona izmaiņas ietekmē zooplanktonu – sīkus vēžveidīgos, kas ir viens no galvenajiem fitoplanktona patērētājiem. Savukārt ekonomiski nozīmīgo zivju sugu – mencu, brētliņu un reņģu – reakcija uz vides pārmaiņām ir atšķirīga. Mencām, kuru ikru attīstībai nepieciešams sāļāks ūdens un lielāks skābekļa daudzums, veidojas nepiemēroti apstākļi, un to skaits samazinās. Savukārt brētliņu ikru attīstībai jaunie apstākļi ir labvēlīgi. Ir novērots, ka cita citai sekojošās siltās ziemas un mencu skaita samazināšanās (tām brētliņas ir viens no barības objektiem) izraisa brētliņu populācijas pieaugumu. Reņģu sekmīgam nārstam svarīgas ir brūnaļģu audzes. Tās daudzviet Rīgas līča piekrastes ūdeņos veido plašas zemūdens pļavas. Tas ļauj prognozēt, ka reņģu populācija, paaugstinoties ūdens temperatūrai maijā, palielināsies. Savukārt kā negatīvs faktors brētliņu un reņģu attīstībai ir zooplanktona samazināšanās, kas ir šo zivju galvenā barība. Klimata pasiltināšanās īpaši negatīvu ietekmi atstāj uz pogaino roņu populāciju, jo roņu mātītes mazuļus dzemdē uz ledus.
