Klimatneitralitāte Rīgā: cilvēkiem, dabai un ekonomikai 5
Autore: Selīna Vancāne, Rīgas domes Vides un mājokļu komitejas priekšsēdētāja vietniece, Klimatneitralitātes darba grupas vadītāja
Jaunā Rīgas dome sāka darbu, izvirzot vairākus ambiciozus mērķus, un viens no tiem ir apņemšanās, lai Rīga kļūtu klimatneitrāla pilsēta līdz 2030. gadam. Politiskā apņēmība ir ļoti būtisks solis, taču, tā kā līdz šim nekas šajā jomā nebija darīts, daudz jāstrādā, lai no “bedres situācijas” izrautos un sasniegtu Eiropas galvaspilsētas cienīgu kvalitāti. Pārmaiņu koalīcija, šo mērķi atbalstot, izveidojusi klimatneitralitātes darba grupu (komisiju), kurā ne tikai tiek meklēti labāki risinājumi un izglītoti pašvaldības darbinieki un deputāti, bet arī notiek saspringts darbs pie stratēģijas un plānu izstrādes un ieviešanas.
Kad runā par klimatneitralitāti, cilvēki bieži norobežojas un uztver to kā mākslīgi radītu vai pat lieku problēmu. Aicinu to uztvert kā iespēju, jo, risinot šo videi aktuālo problēmu, uzlabojas arī sociālā un ekonomiskā situācija. Piemēram, investējot ēku energoefektivitātē, samazinām siltumnīcefekta gāzu emisijas – ēkas rada ap 40% no visām emisijām. Šie ieguldījumi ļauj arī risināt mājokļu problemātiku, jo ceļas īpašuma vērtība, kļūst siltāk, maksājam mazākus rēķinus, turklāt daudzi novērtē cik skaista un sakopta kļūst apkaime. Mazāk ražojot enerģiju, mazāk izmantojam Zemes resursus un arī gaiss kļūst tīrāks.
Kāpēc pilsētām vajadzīga klimatneitralitāte un ilgtspēja
Atbildīgas sabiedrības pienākums ir nodrošināt labu vides un dzīves kvalitāti arī nākamajām paaudzēm. Saglabāt Rīgas dabas daudzveidību, skaistos upes un jūras krastus, ezerus, parkus, kāpas un citu vērtīgo ir mūsu pienākums.
Gudrs un atbildīgs saimnieks domā arī par savu resursu efektīvu izmantošanu, īpaši atbildīgi rīkojoties ar nodokļu maksātāju naudu. To noteikti zina katrs, bet arī pētījumu dati liecina: jo labāka vide apkārt, jo labāka dzīves kvalitāte. Jo veselāks un priecīgāks rīdzinieks, jo arī ekonomiski un sociāli aktīvāks tas ir. Līdz ar to rūpes par dabas vidi pilsētā ir rūpes par pilsētas iedzīvotājiem.
Lai arī ikdienā par to maz aizdomājas, Latviju jau ietekmē klimata pārmaiņas, kas jūtamas kā izteikti ekstremālie nokrišņi, kas applūdina ielas; krasi karstuma un sausuma periodi; tāpat mainās jūras krasta līnija, un katrs var novērot pārmaiņas augu augšanas sezonā. Rīgā ir vairāki izaicinājumi, ar kuriem saskaramies un kas nākotnē mūs skars vēl vairāk.
“Zaļais kurss” pilsētas attīstībā
Lielākais izaicinājums ir raudzīties uz šo situāciju no vajadzību viedokļa un meklēt tam vajadzīgos resursus, nevis ļauties tam, kur pieejamais finansējums mūs aizvedīs. Eiropas “Zaļā kursa” principi lieti noder, plānojot pilsētas attīstību, proti, tas, ka visas investīcijas jāvērtē arī no vides viedokļa un jācenšas padarīt “zaļus” visus sektorus. Rīgas Attīstības programmā 2021. – 2027. gadam šobrīd iestrādājam mērķus, kas saistīti ar klimatneitralitātes sasniegšanu un klimata un vides principu ievērošanu pilsētas pārvaldībā.
Papildus apņemšanās ir Rīgas iesaiste Eiropas Komisijas misijā “100 klimata neitrālas pilsētas līdz 2030. gadam”, kā arī parakstot atjaunoto Parīzes deklarāciju “Pilsētas, kas mēro ceļu uz klimatneitralitāti”. Eiropā šos klimata un enerģētikas mērķus obligāti jāsasniedz līdz 2050. gadam, bet Rīga cer to panākt jau līdz 2030. gadam. Šobrīd pašvaldībā tiek izstrādāts “Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns 2030”, esam Lielo Iepirkumu aliansē un plānojam arvien zaļākus Rīgas iepirkumus.
Rīgas klimata ambīcijas ir atkarīgas arī no katra iedzīvotāja izpratnes un rīcības, tādēļ lielu lomu plānojam piešķirt šādām aktivitātēm, jo no mums visiem kopā un katra individuāli būs atkarīgs, kādā Rīgā dzīvosim nākotnē!
