Publicitātes foto

Klimata un enerģētikas ministrs ar LVM vienojas par sadarbību Latvijas klimata mērķu sasniegšanā 5

19. maijā Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars viesojās AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Jelgavas reģiona klientu centrā, tiekoties ar LVM valdes priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un pārrunājot meža nozares iespējas sniegt ieguldījumu globālā klimata pārmaiņu mazināšanā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Tikšanās laikā LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš uzsvēra, ka no meža audzēšanas viedokļa ļoti būtisku ieguldījumu globālā klimata pārmaiņu mazināšanā sniedz kvalitatīvi iestādīta un laikus kopta meža spēja piesaistīt oglekli. Ražīgāka un ātraudzīgāka mežaudze, kuras atjaunošanā izmantoti augstvērtīgi un selekcionēti meža stādi, vairāk piesaista oglekli, un jau šobrīd ražīgākās audzes uz katru hektāru gadā spēj piesaistīt 10 līdz 12 tonnas CO2.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars tikšanās laikā atzina: “Latvijas meža nozarei un AS “Latvijas valsts meži” ir ļoti nozīmīga loma mūsu valsts klimata mērķu sasniegšanā. Man ir īpašs prieks, ka šodienas tikšanās laikā esam vienojušies par turpmāku sadarbību gan ekspertu un zināšanu apmaiņas, gan nākotnes projektu līmenī. Latvijā meža zeme ir viens no visnozīmīgākajiem resursiem, kas ir pamats zaļas un ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai.”

CITI ŠOBRĪD LASA
Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars un LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš
Publicitātes foto

Tikšanās vietai ir īpaša nozīme – LVM Zemgales reģiona klientu centrs Jelgavā izceļas ar videi draudzīgu un inovatīvu risinājumu pielietošanu. Klientu centra ēkas konstrukcijas veidotas no eksponēta līmēta koka, siltinājums no koksnes šķiedras, sienu, griestu un grīdu apdares – veidotas no koksnes materiāliem. Projekta realizācijas ietvaros izmantotie kokmateriāli ir izgatavoti no apmēram 1200 m3 apaļās koksnes materiāliem. Šāds daudzums Latvijas mežos izaug apmēram 25 minūtēs. Izaugot vienam kubikmetram koksnes, tiek absorbēti 1000 kg CO2 un saražoti 727 kg skābekļa.

Koksnes produkti darbojas kā oglekļa krātuves – ogleklis tajos ir piesaistīts un tiek droši noglabāts tik ilgi, cik ilgi kalpo koka ēka, mēbeles un citi izstrādājumi. Tikpat nozīmīgs aspekts ir koksnes biomasas izmantošana apkurē – tā dod iespēju ne vien samazināt apkures rēķinu, bet arī aizstāt fosilā oglekļa izmantošanu (akmeņogles, gāze, naftas produkti), kā arī, ņemot vērā, ka koksne tiek audzēta Latvijā, nodrošināt siltumapgādes drošību un neatkarību.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.