Klimata samitā Glāzgovā vēršas pret fosilo kurināmo 27
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā noslēgusies ar vienošanos, kurā pirmo reizi par galveno mērķi cīņā par globālās sasilšanas ierobežošanu pasludināta fosilā kurināmā izskaušana, taču pēdējā brīdī pret to iebildumus izteica valstis, kuru saimniecība ir atkarīga no oglēm.
Smags kompromiss 197 valstu forumā
Glāzgovā panāktā vienošanās ir pirmais klimata plāns, kur paredzēts ierobežot ogļu izmantošanu, kas rada visvairāk kaitīgo izmešu. Taču Glāzgovā dotie solījumi nav pietiekami tālejoši, lai ierobežotu globālās temperatūras kāpumu 1,5 grādu robežās.
Lai gan vienošanās jau izpelnījusies atzinību, ka tā esot saglabājusi mērķi ierobežot globālo sasilšanu ar 1,5 grādiem pēc Celsija, daudzas no gandrīz 200 valstu delegācijām neslēpj, ka bija cerējušas uz ko vairāk. Glāzgovas konferencē gūti panākumi tā dēvētā oglekļa tirgus noteikumu definēšanā, taču nabadzīgo valstu prasības bagātajām valstīm palielināt finansējumu klimata pārmaiņu seku novēršanai guvušas maz atsaucības.
Pēdējā brīdī Indija, kuru atbalstīja Ķīna un citas no oglēm atkarīgās valstis, noraidīja klauzulu, kas pieprasīja “izskaust” ogļu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā. Pēc Indijas, Ķīnas, ASV un Eiropas Savienības konsultācijām termins “izskaust” tika steigā aizstāts ar “krasi ierobežot”.
Šīs izmaiņas ar nepatiku uztvēra gan bagātās Eiropas valstis, gan mazās salu valstiņas, taču kritiķi tomēr piekrita kompromisa vienošanos parakstīt.
COP26 prezidents Aloks Šarma ar asarām acīs teica, ka ir dziļi apbēdināts par piespiedu piekāpšanos pēdējā brīdī, taču piebilda, ka ir ļoti svarīgi saglabāt vienošanos kopumā. Nabadzīgo valstu finansēšanas jautājumā no bagātajām valstīm tika panākts solījums finansiālā atbalsta apjomu līdz 2025. gadam dubultot salīdzinājumā ar 2019. gadu. ANO komiteja nākamgad sagatavos ziņojumu par progresu, kāds panākts bagāto valstu solījuma izpildē ik gadus nabadzīgajām valstīm piešķirt 100 miljardus dolāru, ko bija paredzēts sasniegt jau 2020. gadā. Paredzēts, ka atkārtoti pie finanšu atbalsta jautājuma valstis atgriezīsies 2024. un 2026. gadā.
ANO ģenerālsekretārs: “Pasaule karājas mata galā”
Konferences namatēvs Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons paudis cerību, ka “pasaule varēs atskatīties uz COP26 konferenci Glāzgovā kā sākumu klimata izmaiņu beigām”.
Viņš atzina, ka nākamajos gados vēl ir daudz darāmā, taču konference ir liels solis uz priekšu, jo panākta pirmā starptautiskā vienošanās par ogļu izmantošanas krasu ierobežošanu un ceļa karti virzībā uz globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 grādiem. ASV klimata vēstnieks Džons Kerijs izteicās, ka būtu nereāli cerēt, ka Glāzgovas samitā varētu tikt pieņemts lēmums, kas darītu galu klimata krīzei, taču ir atskanējis “starta šāviens” ceļā uz to.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērešs, kurš nenogurstoši mudinājis 197 dalībvalstu pārstāvjus veicināt konferences sekmīgu norisi, tās pēdējā dienā atzina, ka “pasaule karājas mata galā”. “Mēs joprojām klauvējam pie klimata katastrofas durvīm. Ir laiks ieslēgt ārkārtas režīmu – vai mūsu iespēja sasniegt nulles izmešu līmeni pati būs nulle,” viņš teica.
Vissaspringtākās diskusijas bija par ogļu izmantošanas, kas dod aptuveni 40% oglekļa izmešu, ierobežošanu. Lai panāktu Parīzes klimata konferencē 2015. gadā izvirzīto mērķi, oglekļa izmešu apjoms līdz 2030. gadam jāsamazina par 45% un līdz gadsimta vidum gandrīz līdz nullei.
Dalībvalstis vienojās tikties nākamgad, lai panāktu tālāku oglekļa izmešu samazinājumu ar mērķi sasniegt 1,5 grādu globālās sasilšanas ierobežojumu. Ja tiks izpildīti Glāzgovā dotie solījumi, globālo sasilšanu izdosies ierobežot tikai līdz aptuveni 2,4 grādiem. Šveices vides ministre Simoneta Sommaruga konferences nobeigumā pauda vilšanos, ka gala dokumentā tika mīkstinātas prasības par ogļu izmantošanu un fosilā kurināmā subsīdijām, jo tas apgrūtinās 1,5 grādu mērķa sasniegšanu.
“Viņi izmainīja vārdu nobeiguma dokumentā, taču viņi nevar izmainīt Glāzgovas konferences vēstījumu – ogļu ēra beidzas,” paziņojusi vides aizstāvju organizācijas “Greenpeace” izpilddirektore Dženifera Morgāne.
