Valsts institūcijas joprojām nesaprot, kā Latvijā tiks paveikts klimata pārmaiņu ierobežošanai nepieciešamais pasākumu kopums 14
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Spriežot pēc publiskās komunikācijas, valsts institūcijas joprojām nesaprot, kā Latvijā tiks paveikts klimata pārmaiņu ierobežošanai nepieciešamais pasākumu kopums. Racionālākos priekšlikumus šajā situācijā izsaka uzņēmēji.
Pagājušajā nedēļā notika Nacionālās enerģētikas un klimata padomes (NEKP) sēde, kurā tika izskatīti vairāku ministriju ziņojumi par “Gatavi mērķrādītājam 55%” (“Fit for 55”) pakotnes virzību – runa ir par pasākumu kopumu, kas nepieciešams, lai īstenotu ES kopējo mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu, kā arī veicinātu virzību uz ES klimatneitralitāti 2050. gadā. Tāpat tika apspriesta Transporta pakotne un tās iespējamā ietekme uz transportu Latvijā.
Pamanāms ir tas, ka valsts varas pārstāvju komunikācijā tiek uzsvērtas lietas, kas būtu jādara vai tiks darītas tuvā nākotnē.
Tā, piemēram, lai veicinātu visu nozaru iesaisti siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, it īpaši pasākumu īstenošanā attiecībā uz sektoriem, kas netiek aptverti ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, jānosaka konkrēti nozarēm saistoši mērķi, uzsvēris VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs.
Saskaņā ar viņa teikto galvenie atslēgas elementi “Fit for 55” pakotnes ietvarā ir ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) paplašināšana, iekļaujot jūras, sauszemes transportu un ēkas, un izmaiņas ETS neiekļauto darbību (ne-ETS) arhitektūrā, tostarp saistību pārdales regulas nosacījumos. Tāpat ir aktuāls jautājums par jauna Klimata sociālā fonda izveidi.
Tāpat nacionālā līmenī ir sākts darbs pie klimata pārmaiņu politikas juridiskā ietvara – Klimata likuma izstrādes.
Cits piemērs no Ekonomikas ministrijas paziņojumiem: “Mūs sagaida plašs darba lauks Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ieviešanai. Jaunie klimata mērķi ir izvirzīti vēl ambiciozāki, taču ir ļoti būtiski zinātniski pamatotā veidā Eiropas institūcijās aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses. Tāpēc nepieciešams nodrošināt visu institūciju sadarbību un sabiedrības informēšanu, lai, mērķus ieviešot, veicinātu ekonomikas izaugsmi un sociālo drošību, tostarp mazinot enerģētisko nabadzību,” izteicies ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
EM plāno veidot darba grupas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) ieviešanai, sākot darbu pie diviem fundamentāliem jautājumiem kopējo enerģētikas mērķu sasniegšanai – ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanas un Eiropas Komisijas (EK) publicēto tiesību aktu priekšlikumu pakotnes “Gatavi mērķrādītājam 55%” (“Fit for 55”) ietekmes izvērtēšanas un NEKP pārskatīšanas.
Racionālāko priekšlikumu, tieši ko un kā darīt, šajā situācijā izvirza Latvijas Darba devēju konfederācija.
Viņi ierosina Zaļā kursa mērķu sasniegšanai veidot eiro ieviešanas projekta paraugu – veidotu pārnacionālu darba grupu Ministru prezidenta vadībā ar plašām pilnvarām, kuras atbildības lokā būtu sabiedrības iesaiste, stratēģijas un plāna izstrāde, sadarbība ar ekspertiem, atbildības un pienākumu sadale, priekšlikumu zinātniskais izvērtējums, praktisks atbalsts transformācijai un sabiedrības informētība.
