Klimata pārmaiņas un mežs 1
Šodien jau reti kurš ir jāpārliecina, ka klimata pārmaiņas pasaulē notiek. Klimats ir periodiski mainījies visā mūsu planētas pastāvēšanas laikā. Tomēr pēdējos 100 gados tas notiek ātrāk, īpaši kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kad strauji attīstījās rūpniecība. Ja klimata pārmaiņas turpināsies pašreizējā tempā, daļa zemes teritorijas jau tuvākajā simtgadē kļūs nepiemērota cilvēku dzīvošanai. Sekas varam iedomāties.
Ko varam darīt, lai šie draudīgie scenāriji nepiepildītos, un kāda ir mežu loma tajos, jautāju AS Latvijas valsts meži (LVM) ilgtermiņa plānošanas vadītājam Viktoram Gulbim, kuram SEG emisiju jautājumi ir darba ikdiena.
– Kas ir ietekmējis šādas situācijas izveidi pasaulē?
– Klimata pārmaiņas ir globāla problēma. Tāpēc pasaules valstu vadītāji pirms 30 gadiem ANO paspārnē izveidoja starpvaldību institūciju IPCC (Intergovernmental Panel on Climate Change), kas nodarbojas ar šo jautājumu risināšanu, deleģējot darbam tajā zinātniekus un veicot brīvprātīgas iemaksas. Ir pētīti visi iespējamie klimata pārmaiņu iemesli, un pašreiz vairs nav šaubu, ka lielāko ietekmi izraisa cilvēku darbības jeb antropogēnais faktors. Saskaņā ar pētījumu rezultātiem saules radiācija kopš 1750. gada ir maz mainījusies. Toties cilvēki jau ilgstoši maina klimatu – atmežošana lauksaimniecības vajadzībām, fosilie enerģijas avoti, gaisa piesārņojums. Lietojam arvien vairāk enerģijas ikdienā. Lai uzlabotu situāciju, cilvēcei jācenšas mīkstināt klimata pārmaiņu ietekmi un jāpielāgojas klimata pārmaiņām. Veidi, kā mazināt klimata pārmaiņas, ir efektīvāk izmantot enerģiju, ieviest oglekļa mazietilpīgas tehnoloģijas, uzlabot CO2 piesaisti, mainīt cilvēku dzīves stilu un uzvedību.
– Kādas ir šābrīža aktualitātes?
– IPCC uz zinātniskās informācijas pamata gatavo ziņojumus un rekomendācijas starpvaldību sarunām ANO līmenī. Valstis savstarpēji vienojas, slēdz līgumus. 2015. gadā apstiprinātais Parīzes nolīgums aicina noturēt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu būtiski zem 2 0C robežas un censties to ierobežot 1,5 0C robežās. Eiropas Savienības klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam paredz vismaz 40% siltumnīcas emisiju gāzu (SEG) samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gadu, tostarp zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā (ZIZIMM).
– Kāda situācija ir Latvijā?
– Latviju klimata pārmaiņu ietekme skar mazāk, un pagaidām jūtamies salīdzinoši komfortabli. Varam pat izmantot pārmaiņu pozitīvo ietekmi – paredzams, ka līdz 2100. gadam veģetācijas periods pagarināsies par apmēram 40 dienām un koki augs ātrāk. Tomēr ieguvumi ir grūti nosakāmi, jo jārēķinās arī ar biežākiem klimata izaicinājumiem – ugunsgrēkiem, koku slimībām un kaitēkļiem.
– Kādi mērķi, uzdevumi ir mežsaimniekiem klimata jautājumu kontekstā?
– Latvijas mērķis ZIZIMM sektoram, kurā ietilpst arī LVM, ir līdz 2050. gadam sasniegt līdzsvaru starp SEG antropogēnajām emisijām un to piesaisti, tātad emisijas zemes izmantošanā nedrīkstēs pārsniegt piesaisti. Jāpaskaidro, ka ZIZIMM sektorā bez meža zemes un koksnes produktiem ietilpst arī aramzeme, ilggadīgie zālāji, mitrāji, apbūves objekti, tātad arī zemes, ko tieši neizmanto mežsaimniecībā. Mežsaimniecība ir sasaistīta ar lauku attīstību, un tāpēc var izveidoties savstarpēji ierobežojoši nosacījumi.
Tuvākais mērķis mežu apsaimniekošanā noteikts 2030. gadam, un tas paredz CO2 piesaistes meža zemēs noturēt references līmenī.
Meža apsaimniekošanas references līmeņa (MARL) pamatā ir meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas prakses turpināšana. MARL ir prognoze, izteikta tonnās CO2 ekvivalenta gadā, par gada vidējām neto emisijām vai piesaisti apsaimniekotā meža zemē valsts teritorijā 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā atbilstoši vidējiem saimniekošanas intensitātes (pieejamā pret iegūto koksni) rādītājiem 2000.–2009. gadā meža tipu un vecuma klašu robežās. Aprēķinos jāņem vērā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķi un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principi (piemēram, mežizstrāde nepārsniedz krājas pieaugumu).
– Kā sasniegt izvirzītos mērķus?
– Latvijas situācijā esošās MARL metodikas izmantošana rada pretrunu starp 2030. un 2050. gada mērķu izpildi. Pirms neatkarības atgūšanas Latvijā bija liels pieaugušu un pāraugušu audžu īpatsvars. Mežizstrādes apjoms kopš 1990. gada pakāpeniski ir audzis no 4 līdz 12 miljoniem m3 gadā, tātad references periodā tas vidēji bija zemāks nekā pašreiz. Tomēr joprojām mežos ir salīdzinoši liels ciršanas vecumu sasniegušu audžu īpatsvars, īpaši priežu un apšu audzes. Mežizstrādes pieauguma dēļ ir izveidojies arī lielāks jaunaudžu īpatsvars. Lielākā CO2 piesaiste audzēs notiek to aktīvākajā augšanas laikā – vidēji no 20 līdz 80 gadu vecumam.
Šādu audžu īpatsvara potenciāls 2030. gada mērķu sasniegšanai var būt nepietiekams. Tomēr turpināt saglabāt vecās audzes, kas, kaut arī mazāk, tomēr vēl turpina piesaistīt CO2, no klimata pārmaiņu viedokļa būtu strupceļš. 2050. gadā pašreizējās jaunaudzes jau būtu paaugušās un spētu piesaistīt vairāk CO2, diemžēl papildus saglabātais lielais veco audžu īpatsvars ierobežotu kopējo piesaisti.
SEG inventarizācijā būtiska loma ir aprēķinu metodikai un algoritmiem. Diemžēl pašreizējā metodika un citās valstīs izstrādātie algoritmi ne vienmēr atbilst mežaino valstu, arī Latvijas situācijai. Tādēļ ir svarīgi atbalstīt zinātnisko izpēti SEG jomā, jo katra jauna vietējiem apstākļiem atbilstoša emisiju faktora precizēšana var dot būtisku ieguldījumu SEG inventarizācijas uzlabošanā.
– Kā varam samazināt SEG emisijas?
– Visātrākais un efektīvākais veids, kā meža nozare var uzlabot SEG bilanci, ir popularizēt un atbalstīt koksnes un tās produktu izmantošanu būvniecībā. Tādējādi koksnē uzkrātais ogleklis tiek iekonservēts uz ilgiem gadiem un veido piesaisti.
Savukārt, lai palielinātu CO2 piesaisti nākotnē, jau tagad būtu jāstimulē visi meža īpašnieki veidot šim mērķim optimālu mežaudžu vecumstruktūru, novācot vecās, pāraugušās audzes un atjaunojot tās ar kvalitatīvu stādmateriālu. Protams, nedrīkstam aizmirst bioloģisko daudzveidību, šim nolūkam veidojot zinātniski pamatotā apjomā aizsargājamas platības ar dabiski vecām audzēm un atstājot dabiska meža struktūras elementus arī saimnieciskajos mežos. Rūpīgi plānojot, var atrast risinājumu, kā līdzsvarot meža vides, ekonomiskās un sociālās funkcijas klimata pārmaiņu mazināšanā.
– Kā tas viss ietekmē LVM plānus un darbību, un ko varam ietekmēt mēs?
– LVM kā mežu apsaimniekošanas uzņēmums arī ir iesaistīts globālajā klimata pārmaiņu mazināšanas sistēmā. Viens no LVM stratēģiskajiem mērķiem ir palielināt apsaimniekojamo mežu devumu globālo klimata pārmaiņu mazināšanā.
LVM atbalsta zinātnisko izpēti un pētījumus emisijas faktoru precizēšanai, atļaujot izvietot LVM zemēs izpētes parauglaukumus. Balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un praktisko pieredzi, ekspertu līmenī piedalāmies Latvijas klimata politikas izstrādē.
Attiecībā uz mežu apsaimniekošanu LVM mērķi lielā mērā sakrīt ar klimata politikas uzstādījumiem. Saimniekot iespējami efektīvi, ar mazāku enerģētisko resursu patēriņu un izmaksām ir izdevīgi gan biznesam, gan klimata mērķiem. Liela nozīme enerģijas taupīšanā ir jaunu tehnoloģiju ieviešanai loģistikā un informācijas apmaiņas digitalizācijai, plašākai mobilo aplikāciju lietošanai.
LVM veiktie mežsaimnieciskie pasākumi – apmežošana, mērķtiecīga meža atjaunošana, jaunaudžu kopšana, meža meliorācija un meliorācijas sistēmu uzturēšana dod tiešu pozitīvu ietekmi meža ražības celšanā un tādējādi arī oglekļa piesaistes palielināšanā. Arī mežizstrādei ir netieša ilgtermiņa ietekme – nocirstā koksne tiek pārstrādāta dažādos koksnes produktos, kas kalpo kā oglekļa krātuves, kā arī mežizstrāde dod iespējas mērķtiecīgai meža atjaunošanai.
– Vai mežsaimniecības ietekme ir ātra?
– Piedaloties dažādu līmeņu sarunās par klimata politiku saistībā ar meža apsaimniekošanu, regulāri nākas atgādināt, ka mežs ir bioloģiska sistēma un oglekļa piesaistes iespējas tajā ir ierobežotas, strauji palielināt piesaisti nav iespējams. Pašreiz spēkā esošie meža nozares normatīvie akti ne vienmēr atbalsta klimata mērķus. Mēs veidojam labvēlīgus apstākļus ražīgākai meža augšanai, tomēr optimālai oglekļa piesaistei atbilstošas mežaudžu vecumstruktūras izveidošana prasīs vairākas desmitgades un ir atkarīga no noteiktā maksimālā pieļaujamā ciršanas apjoma pa koku sugām. Turklāt pašreizējā mežaudžu vecumstruktūra valsts un privātajos mežos ir atšķirīga.
Kaut arī pretrunas starp mežsaimniecisko loģiku un normatīvu birokrātiju joprojām pastāv, kopējā izpratne par mežsaimniecības lomu un iespējām klimata mērķu sasniegšanā uzlabojas. Arī mēs katrs personīgi varam dot savu artavu kopējā klimata pārmaiņu mazināšanā, izvēloties lietas no ilgtspējīgiem materiāliem – koksnes, papīra u. c., arī enerģijas un siltuma ražošanai priekšroku dodot videi draudzīgiem un atjaunojamiem resursiem.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
