Klimata pārmaiņas palielina karstuma periodu, plūdu un slimību draudus 0
Klimata pārmaiņas skar visu Eiropu, dažādi ietekmējot sabiedrību un vidi, un nākotnē gaidāma vēl lielāka klimata pārmaiņu radītā ietekme, radot lielas izmaksas, teikts Eiropas Vides aģentūras ziņojumā un piebilsts, ka Latvijā lielākos draudus rada biežāki karstuma periodi, plūdi un jaunas slimības.
Ziņojumā “Klimata pārmaiņas, ietekme un neaizsargātība Eiropā 2012.gadā” teikts, ka visā Eiropā novērota augstāka vidējā gaisa temperatūra, kā arī nokrišņu daudzuma izmaiņas. Karstuma un sausuma periodi, kā arī plūdi pēdējos gados radījuši aizvien lielākas izmaksas visā Eiropā. Galvenais faktors, kas palielinājis dabas parādību radīto postu, ir aizvien intensīvākā cilvēku darbība. Tiek prognozēts, ka ekstremālas dabas parādības kļūs spēcīgākas un notiks biežāk. Ja Eiropas sabiedrība neveiks attiecīgus pielāgojumus, paredzams, ka kaitējuma izmaksas turpinās pieaugt.
Karstuma periodi ir biežāki un ilgāki, pēdējā desmitgadē kļūstot par nāves cēloni vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku. Ziņojumā norādīts, ka prognozētais karstuma viļņu pieaugums varētu izraisīt nāves gadījumu skaita palielināšanos turpmākajās desmitgadēs, ja vien sabiedrība attiecīgi nepielāgosies. Tomēr tiek arī prognozēts, ka ar aukstumu saistīto nāves gadījumu skaits daudzās valstīs samazināsies.
Ziemeļeiropā, tostarp Latvijā, pēdējos gados konstatēts nokrišņu daudzuma pieaugums un sagaidāms, ka biežāk notiks upju pārplūšana. Paaugstinās arī jūras līmenis, palielinot piekrastes plūdu risku vētru laikā, tomēr jūras līmeņa pieaugums dažādās Eiropas piekrastes vietās ir atšķirīgs.
Turpretī Dienvideiropā nokrišņu daudzums samazinās, un gaidāms, ka sausuma periodi Eiropas dienvidu reģionos kļūs nopietnāki un biežāki. Līdz ar to lauksaimniecībai Dienvideiropā varētu būt pieejams mazāks ūdens daudzums, graudaugu ražas apmērs Eiropas centrālajā un dienvidu daļā var samazināties arī karstuma dēļ. Citos apgabalos augšanas apstākļi varētu uzlaboties. Vairāku graudaugu augšanas sezona Eiropā ir kļuvusi garāka, un tiek prognozēts, ka tas turpināsies, turklāt graudaugi, kas izplatīti siltākos apgabalos, aizvien vairāk tiks audzēti ziemeļu platuma grādos.
Klimata pārmaiņas ietekmē konkrētu slimību izplatību. Dažu kukaiņu sugas tagad spēj izdzīvot tālāk ziemeļos, un turpmāka sasilšana atsevišķus Eiropas reģionus var padarīt piemērotākus slimību pārnēsājošu odu un mušu dzīvošanai. Cilvēku veselību ietekmē arī garāks augu apputeksnēšanas periods.
Līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos ir samazinājies pieprasījums pēc apkures, radot enerģijas ietaupījumu. Tomēr tas jāskata kopsakarā ar lielāku pieprasījumu pēc enerģijas saistībā ar gaisa dzesēšanu karstāku vasaru laikā.
Ziņojumā arī teikts, ka daži reģioni klimata pārmaiņām nespēs pielāgoties tik labi kā citi daļēji tāpēc, ka Eiropā pastāv ekonomiskās atšķirības. Klimata pārmaiņu sekas varētu pastiprināt šo nevienlīdzību.
