Klimata mērķiem – 25% budžeta! 1
1. jūlijā pārņemot Eiropas Savienības prezidentūru no Rumānijas, Somijas vēstniece Latvijā Rīta Korpivāra ES mājā Rīgā atzīmēja, ka Somijas prezidentūras prioritātes ir ES kopējo vērtību un likuma varas stiprināšana, ES konkurētspējas un sociālās iekļautības vairošana, ES kā globālā līdera lomas stiprināšana klimata pārmaiņu jomā un ES pilsoņu drošības aizsargāšana. Somijas prezidentūras moto ir “Ilgtspējīga Eiropa – ilgtspējīga nākotne”.
ES fondu piešķiršanu saista ar likuma varas ievērošanu
Somija pārņem ES prezidentūru ļoti svarīgā brīdī, kad Eiropas valstu vadītāji ir vienojušies par ambiciozu un stratēģisku dienas kārtību laikposmam no 2019. līdz 2024. gadam, kas jāīsteno arvien sarežģītākā un neparedzamākā starptautiskajā vidē. Pieņemas spēkā lielvaru sāncensība, pieaug dažu valstu vienpusēja nostāja, izaicinot normas un principus, kas balstās starptautisko likumu sistēmā.
Mūsu mērķis ir aizstāvēt ES vienotību un intereses, uzsvēra vēstniece Korpivāra, tāpēc breksitam nevajadzētu dominēt ES dienaskārtībā uz citu svarīgu jautājumu rēķina. Viņasprāt, Eiropas Savienības vienotība ir svarīgāka nekā jebkad, tāpēc jāaizsargā Eiropas integrācijas pamatprincipi – miers, drošība, stabilitāte, demokrātija un labklājība, un to var panākt, tikai darbojoties kopā.
ES vienotā tirgus ekonomiskās priekšrocības dod aptuveni 8,5 procentus no ES iekšzemes kopprodukta, kas ir aptuveni 15 triljoni eiro. Efektīvi funkcionējošs vienotais tirgus, uz noteikumiem balstīta brīvā tirdzniecība un mūsdienīgs regulēšanas mehānisms var nodrošināt ES konkurētspēju globālā mērogā. Somijas prezidentūra šā gada rudenī centīsies pabeigt sarunas Eiropadomē par nākamo daudzgadu finanšu ietvaru. ES fondu piešķiršanu paredzēts saistīt ar likuma varas ievērošanu un migrācijas pārvaldīšanu. Jānodrošina apstākļi, lai visās ES dalībvalstīs nodarbošanās ar lauksaimniecību būtu ienesīga, tāpēc jāreformē un jāmodernizē Kopējā lauksaimniecības politika.
Jāturpina darbs ES banku sektora atveseļošanā un banku savienības izveidošanā. ES aktīvāk jāstrādā un jāsadarbojas, lai nepieļautu kaitīgu sāncensību nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļiem. Tas palīdzētu veidot taisnīgāku un paredzamāku biznesa vidi. Ir jāvairo uzraudzības iestāžu pilnvaras un jauda naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai.
Lai vienotais tirgus dotu pienesumu visiem eiropiešiem
ES ir ļoti svarīgi ievērot kopējus noteikumus tirdzniecības politikā un pretoties brīvas tirdzniecības ierobežojumiem, jo ES eksports dod darbu vairāk nekā 36 miljoniem cilvēku un 2,3 triljonu eiro pienesumu. Jāpilnveido Pasaules tirdzniecības organizācijas darbība, īpaši atbalstot PTO pilnvaras tirdzniecības strīdu risināšanā.
Lai pilnveidotu kopīgā tirgus darbību, jāizmanto digitālās revolūcijas un mākslīgā intelekta sasniegumi. Mums jāgādā, lai vienotais tirgus dotu pienesumu visiem eiropiešiem, uzsvēra vēstniece. Visā ES jānodrošina mūsdienu nodarbinātības un sociālo standartu ievērošana. Īpaši svarīgi ir nodrošināt darba noteikumu ievērošanu strādniekiem, kas strādā citā valstī, un pārraudzīt to ievērošanu gan viņu dzimtajā valstī, gan nodarbinātības valstī.
ES migrācijas politikā ir jānosaka legāla iebraukšanas maršrutu sistēma, kas veicinās darbaspēka pieejamību. Lai gādātu par Šengenas zonas drošību, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai stingri jāpārrauga migrācijas maršruti un jābūt gatavai ātri reaģēt. Lai padarītu migrantu atgriešanas politiku efektīvāku, ES jāizmanto dažādi paņēmieni, tajā skaitā pozitīvi un negatīvi pamudinājumi tirdzniecībā un vīzu politikā.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies
Mūsu mērķim jābūt – padarīt Eiropas izglītību, profesionālo apmācību un zinātnisko izpēti par labāko pasaulē, norādīja Korpivāra. Ir jāorientējas uz ES pilsoņu mūžizglītību, ņemot vērā darba izmaiņas un digitalizāciju. Lai veicinātu izglītības prasmes un mobilitāti, jāturpina attīstīt studentu apmaiņas “Erasmus” programmu. Lai attaisnotu ES pilsoņu cerības, ir jādara vairāk ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un klimata pārmaiņu apturēšanā, veidojot konkurētspējīgu un sociāli iekļaujošu ES.
Likuma varas principa pamatā ir autonomas un neatkarīgas tiesas. Savas prezidentūras laikā Somija centīsies stiprināt likuma varas instrumentus, lai rastu iedarbīgāku veidu ES kopējo vērtību cienīšanai no dalībvalstu puses un laikus pamanītu potenciālās problēmas. Dialogu par likuma varu paredzēts izvērtēt Eiropadomē, lai padarītu to strukturētāku un vairāk vērstu uz rezultātu. Tiks turpināts darbs pārraudzības mehānisma izveidošanai, lai padarītu ES fondu saņemšanu atkarīgu no likuma varas ievērošanas.
Ļoti svarīgs uzdevums ir turpināt apkarot korupciju, kas grauj ES kopējo vērtību un noteikumu pamatus un sabiedrības uzticību varas iestādēm. Jāturpina darbs vienlīdzības un sociālās iekļautības veicināšanai, jo nevienlīdzība rada ievērojamus cilvēciskā un ekonomiskā potenciāla zaudējumus kā nacionālā, tā ES mērogā. Lai gan bezdarbs jaunatnes vidū ES ir samazinājies, šajā jomā joprojām ir daudz darāmā, jo mēs nevaram atļauties zaudēt veselu paaudzi. Vienlaikus Eiropai jārisina arī iedzīvotāju novecošanās problēma un ar to saistītie uzdevumi sociālajā un veselības aprūpes jomā.
Klimata politika jāintegrē saimnieciskajā darbībā
Somijas prezidentūras programma paredz veicināt ilgtspējīgu attīstību visās ES darbības jomās, tajā skaitā īstenojot ilgtermiņa klimata stratēģiju, kuras mērķis ir panākt ES klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, samazinot oglekļa izmešus. Klimata pārmaiņas ietekmē mūsu dzīvi, tāpēc klimata mērķu sasniegšana būtu jāsaista ar ES budžeta sadalījumu, atvēlot šim mērķim 25 procentus ES budžeta. Somijas prezidentūra paredz izskatīt ES klimata stratēģijas īstenošanas gaitu Eiropadomes samitā 2019. gada beigās. Klimata politiku paredzēts integrēt visās saimnieciskās darbības jomās. Somija paredz uzņemties vadošo lomu ES Arktikas politikas īstenošanā un stiprināšanā. Klimata izmaiņu rezultātā Arktikas reģions ieguvis augošu ekonomisku un ģeopolitisku svarīgumu.
Lai gādātu par pilsoņu drošību, ir būtiski stiprināt ES iekšējo un ārējo drošību un sadarbību aizsardzības jomā, tajā skaitā veicot pasākumus pret kiberuzbrukumiem un hibrīddraudiem. Somijas prezidentūra paredz rīkot vairākus seminārus, lai vairotu izpratni un pretdarbību hibrīddraudiem.
Eiropas drošībai un labklājībai ļoti svarīga ir ES Ārlietu dienesta darbības pilnveidošana, šajā darbā piedaloties visām dalībvalstīm, bet centrā esot Apvienoto Nāciju Organizācijai. Somijas prezidentūra turpinās sadarbību ar ES Austrumu partnerības valstīm un grib veicināt ES un Āfrikas partnerību ekonomikas, klimata, demogrāfijas un migrācijas jomā. Somijas prezidentūras laikā paredzēts attīstīt transatlantisko partnerību ar ASV un turpināt izvērtēt attiecības ar Ķīnu. ES ieturēs vienotu politiku attiecībās ar Krieviju, tajā skaitā ierobežojošus pasākumus. Somija turpinās darbu, izvērtējot ES paplašināšanās perspektīvu rietumu Balkānos, kas Eiropai ir stratēģiski svarīgs reģions.
Somijas prezidentūras laikā paredzēta atklāta un aktīva saziņa, lai labāk izskaidrotu ES darbību. Trio programma paredz bijušās prezidējošās valsts (Rumānijas), pašreizējās (Somijas) un nākamās (Horvātijas) darbības koordināciju, lai nodrošinātu gludu pāreju uz nākamo lēmumu pieņemšanas posmu.
