Klimata izmaiņas. Viesuļvētras kļūst tik spēcīgas, ka nepieciešams tām noteikt jaunu spēka kategoriju 13
Zinātnieki ierosinājuši jaunu – 6. kategorijas – vērtējumu, lai klasificētu “mega-viesuļvētras”, kas kļūst arvien biežākas klimata krīzes dēļ. Viesuļvētras pēdējā laikā kļūst tik spēcīgas, ka to klasifikācija ir jāpaplašina, iekļaujot “6. kategorijas” vētru, paplašinot skalu no standarta 1 līdz 5, liecina jauns pētījums.
Pēdējā desmitgadē piecas vētras jau būtu klasificētas šajā jaunajā kategorijā, kas ietvertu vētras ar ilgstošu vēju 308 km/h vai vairāk. Šādas mega-viesuļvētras kļūst arvien biežākas okeānu un atmosfēras sasilšanas dēļ.
Pētījumā, kas publicēts Proceedings of the National Academy of Sciences, ir ierosināts paplašināt plaši izmantoto Safira-Simpsona viesuļvētras skalu, ko 1970. gadu sākumā izstrādāja būvinženieris Herberts Safirs un meteorologs Roberts Simpsons, bijušais ASV Nacionālā viesuļvētru centra direktors.
Skalā ikviena viesuļvētra, kuras noturīgais maksimālā vēja ātrums ir 119km/h vai vairāk, tiek klasificēta kā 1. kategorijas notikums, un skala pieaug, jo ātrāks vējš. Tiek uzskatīts, ka 3. un augstāka kategorija ietver lielas viesuļvētras, kas var radīt nopietnus postījumus īpašumam un dzīvībai, un spēcīgākā, 5. kategorija, ietver visas vētras, kuru ātrums ir 252 km/h vai vairāk.
5. kategorijas vētras pēdējos gados ir nodarījušas iespaidīgus postījumus, piemēram, viesuļvētra Katrīna Ņūorleānā 2005. gadā un viesuļvētra Marija Puertoriko 2017. gadā, taču jaunais pētījums liecina, ka tagad ir vēl ekstrēmāku vētru klase, kas prasa savu kategoriju.
Tajos ietilpst taifūns Haiyan, kas 2013. gadā nogalināja vairāk nekā 6000 cilvēku Filipīnās, un viesuļvētra Patrīcija, kas sasniedza maksimālo ātrumu 346 km/h, kad tā izveidojās netālu no Meksikas 2015. gadā.
Atlantijas okeānā vai Meksikas līcī tādas vēl nebija bijušas, taču tur ir apstākļi, kas veicina 6. kategoriju. Turklāt šīs vētras jau ir kļuvušas intensīvākas un turpinās to darīt.
Lai gan kopējais viesuļvētru skaits klimata krīzes dēļ nepalielinās, pētnieki ir atklājuši, ka 40 gadu viesuļvētru satelītu rekorda laikā lielo vētru intensitāte ir ievērojami palielinājusies. Pārkarsēts okeāns nodrošina papildu enerģiju, lai strauji pastiprinātu viesuļvētras, ko veicina siltāka, mitruma piesātināta atmosfēra.
Safira-Simpsona skala ir nepilnīgs viesuļvētras radīto apdraudējumu mērs, kas lielākoties rodas stipru lietusgāžu un piekrastes plūdu, nevis spēcīgo vēju dēļ, taču 6. kategorija norāda uz paaugstinātajiem riskiem, ko rada viesuļvētra.
Austrālijas Meteoroloģijas birojs pievienoja savām laika kartēm jaunu krāsu – purpursarkanu, lai ilustrētu nežēlīgo karstumu, tāpat ASV valdības Koraļļu rifu novērošanas programma pievienojusi sev trīs jaunas brīdinājumu kategorijas, lai fiksētu pieaugošo karstuma stresu, ko izjūt koraļļi.