Klimata izmaiņas. Sausuma sala – Kipra burtiski sakalst visu acu priekšā. Trūkst dzeramā ūdens, iznīkst lauki 0
Kipra piedzīvo otro sausāko ziemu pēc kārtas, un ūdens trūkums kļūst arvien kritiskāks. Lauksaimniekiem, kuri gadiem audzējuši ābolus un dārzeņus salas dienvidrietumos, šī ziema ir neparasti skarba. Zeme ir sausa un cieta, lietus gandrīz nav, un ūdenskrātuvēs ūdens ir tikai 26% no to ietilpības, par šo tēmu plašāk raksta izdevums Deutsche Welle.
Lauksaimniecības ministrija brīdinājusi, ka apūdeņošanai pieejamais ūdens šogad ir par pusi mazāk nekā pērn, un ieteikusi neinvestēt vairs sezonas kultūrās, jo vasarā ūdens var izsīkt pavisam.
Lauksaimnieki raizējas par iztiku. Sezonas dārzeņi dod 60% daudzu ienākumu. Bez tiem būs smagi. Pagājušais gads jau atnesa zaudējumus, kad sausuma dēļ izputēja ābolu raža. Tagad daudzi cer vismaz uzturēt augļu kokus dzīvus ar minimālu ūdens devu, bet nākotne izskatās drūma.
Klimata pārmaiņu ēnā
Kipras Meteoroloģijas dienesta dati liecina, ka 2025. gada janvāris bija viens no sausākajiem mēnešiem teju 30 gados. Klimata pārmaiņas saīsina sausuma ciklus — ja agrāk tie atkārtojās pēc gadu desmitiem, tagad tie atkārtojas ik pāris gadus.
Augošā temperatūra veicina iztvaikošanu, žāvē augsni un samazina ūdens krājumus. Tūristu pieplūdums vasarās — seši miljoni gadā — vēl vairāk sarežģī situāciju, palielinot pieprasījumu pēc ūdens.
Ūdenskrātuvju līmenis ir kritiski zems. No 108 aizsprostiem, kas būvēti kopš 1980. gadiem, daudzi stāv teju tukši. Ziemas lietus ir vitāli svarīgs rezervuāru un gruntsūdeņu uzpildei. Bez tā vasaras kļūst neizturamas Kiprā. Noplūdes, kā nesen pie Mavrokolympos dambja, situāciju padara vēl sliktāku.
Atsāļošana kā glābiņš?
Lai risinātu ūdens krīzi, Kipra likusi cerības uz atsāļošanas iekārtām. Kopš tūkstošgades sākuma piecas iekārtas nodrošina 60% dzeramā ūdens, bet valdība plāno vērienīgu paplašināšanu: četras mobilās iekārtas jau šogad un divas jaunas pastāvīgas iekārtas tuvāko piecu gadu laikā.
Mērķis ir ar atsāļošanu nosegt visas dzeramā ūdens vajadzības, lai rezervuāru ūdeni varētu izmantot lauksaimniecībai. Tomēr atsāļošana nav ideāls risinājums. Process ir dārgs un energoietilpīgs, turklāt sālījums var piesārņot jūru, lai gan jaunās tehnoloģijas sola to mazināt.
Lauksaimniekiem, kuri cīnās ar apūdeņošanu, tas tiešu atvieglojumu nesniedz. Valdība sola finansiālu atbalstu un subsidē viedās apūdeņošanas sistēmas, taču bez lietus vai plašāka risinājuma lauksaimniecība Kiprā var izmirt.
Vai ir cerība?
Kipras situācija atspoguļo plašāku Vidusjūras reģiona problēmu — sausums skar arī Spāniju, Itāliju, Maroku un citas valstis. Lai gan atsāļošana var glābt dzeramo ūdeni, lauksaimniecības nākotne joprojām ir neskaidra. Kamēr jaunie plāni īstenosies, lauksaimniekiem jāpaļaujas uz valdības solījumiem un cerību, ka debesis beidzot atvērsies.
