Klimata izmaiņas. No iekšpuses “kūst” Alpu virsotnes – tās vairs neturas kopā. Mainīsies visa kalnu ainava 63
Ir tikai 6:00, bet jau vairāk nekā 100 cilvēku gaida trošu vagoniņu, kas ved no Šamonī uz Aiguille du Midi virsotni Francijas Alpos. Tā ir aina, kas šeit atkārtojas gandrīz katru dienu vasaras mēnešos. Vagoniņš pasažierus uz 3842 metru augsto virsotni nogādā 20 minūtēs, tā ir viena no populārākajām vietām Francijas alpīnistiem, raksta bbc.com sadaļa Future.
“Šī vieta ir unikāla, jo tā ļauj mums viegli piekļūt ļoti ekstrēmai videi,” saka Matans Ben-Ašers, ģeomorfologs un viņa kolēģis, pētnieks Džosuē Boks.
Nākamās stundas viņi pavadīs karājoties klintī, virvēs, aptuveni 200 m virs ledāja, labojot daļu no sensoru tīkla, kas uzstādīts caur dziļiem urbumiem Aiguille du Midi klinšu sienās. Tā uzturēšana ir ļoti svarīgs uzdevums – tas monitorē mūžīgo sasalumu klinšu sienās.
Visbiežāk ar polārajiem reģioniem saistītais mūžīgais sasalums ir augsne un akmeņains materiāls, kas pastāvīgi ir sasalis vismaz divus gadus no vietas. Parasti tas atrodas zem “aktīvā slāņa”, kas kūst un sasalst atkarībā no sezonas.
Mūžīgais sasalums ir vienīgais, kas satur kopā divus iežu slāņus
Mūžīgais sasalums Alpos parasti atrodas virs 2500 metriem, kur tas dziļi iekļuvis cietās klints plaisās, palīdzot tās saturēt, “salīmēt” kopā. Bez tā kalnu nogāzes var kļūt nestabilas.
Ir dažādi veidi, kā ledus atkušana izraisa liela apjoma iežu atdalīšanos. Visbiežāk ūdens, kas uzkrājas esošajā lūzumā, var radīt pietiekami spēcīgu hidrostatisko spiedienu, lai plaisu palielinātu vai pat salauztu vēl tālāk.
Problēma globāli tagad ir tas, ka Eiropas Alpos katru gadu arvien vairāk atkūst šīs mūžīgā sasaluma klintis, un tas apdraud pašus kalnus. Īstermiņa atkušņi notiek katru vasaru, bet karstuma viļņi, kas šajā Francijas Alpu daļā ir vērojami kopš 2015. gada, dara savu. Ja vasara ir siltāka, tad
A landslide on the French side of Mont Blanc was captured by climbers this week as rocks rolled off the mountain in close proximity to a group of hikers. No one was injured. pic.twitter.com/H7iXQBNgGB
— CBS News (@CBSNews) September 2, 2022
Izmantojot ilgtermiņa datus, kas savākti no klints iekšienē ieguldītā sensoru tīkla, liecina, ka ik pa 10 gadiem vidējā temperatūra dziļi iežu iekšienē ir palielinājusies par 1 grādu, un tas ir pietiekami, lai notiktu klinšu nogruvumi. Citu pētnieku dati liecina pat par divu grādu pieaugumu ik desmitgadi.
Piemēram, 1997. gadā notika masīvs nogruvums Aiguille du Dru, kas ir slavenā Monblāna masīva rietumu virsotne. Vēl viens milzīgs klinšu nogruvums notika salīdzinoši nesen, 2011. gadā, kas apstiprināja tēzi par to, kas jau bija skaidra zinātniekiem, – ka galvenais neparasti lielu akmeņu nogruvumu cēlonis ir senā, mūžīgā sasaluma degradācija, kas veicina plaisu atsalšana klints iekšpusē.
Šāda veida mūžīgais sasalums parasti nav pētniekiem sasniedzams, bet
Mūžīgā sasaluma degradācija ir viens no galvenajiem nogruvumu pieauguma iemesliem
Īpaši pēc bēdīgi slavenā Eiropas karstuma viļņa 2003. gadā, kas arī izraisīja daudzus klinšu nogruvumus. Pēc tam, divus gadus vēlāk, Monblāna masīvā pētnieki izveidoja novērošanas tīklu, izmantojot kameras, kas ļāva savākt datus no vairāk nekā 1500 lielākiem akmeņu kritumiem.
2017. gadā lieli akmeņu nogruvumi bija no Pizo Cengalo, uz Itālijas un Šveices robežas, tie izraisīja akmeņu un dubļu lavīnu, kas devās lejup pa ieleju, nogalinot astoņus cilvēkus.
Šī taka katru gadu piesaista aptuveni 20 000 cilvēku, taču ceļā uz augšu viņiem visiem ir tā dēvētais “nāves kuluārs”. Šis “Goûter” maršruta posms augšup kalnā ir īpaši pakļauts krītošiem akmeņiem, un kopš 90. gadu sākuma tā ir bijusi vairāk nekā 100 letālu incidentu vieta.
Pēdējās vasarās krītoši akmeņi tur ir normāla parādība. Bet pērn jūlijā neskaitāmas akmeņainas lavīnas piespieda kalnu tūristus pārtraukt šo maršrutu, aizverot kalnu mazāk pieredzējušiem alpīnistiem.
Analīzes liecina, ka vispostošākās mūžīgā sasaluma izmaiņas parasti notiek sešus vai vairāk metrus zem klints virsmas, jo vasaras karstuma viļņi izraisa temperatūras paaugstināšanos no -2 līdz 0 grādiem.
69 km attālumā atsevišķa zinātnieku grupa vāca datus no citas ievērojamas mūžīgā sasaluma teritorijas. 4478 metru augstais Materhorns, kas atrodas uz Itālijas un Šveices robežas, tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem kalniem pasaulē. Pēc 2003. gada karstuma viļņa notikušo klinšu nogruvumu motivēti, Šveices zinātnieki 2006. gadā sāka izveidot bezvadu sensoru tīklu.
Uzdevums bija grūtāks nekā Midi, galvenokārt tāpēc, ka nav trošu vagoniņa, kas ved uz Materhorna virsotni, un bija nepieciešami kāpšanas maršruti. Nākamo 10 gadu laikā viņiem izdevās izveidot tīklu, kas sastāvēja no 17 dažādiem sensoru veidiem, kas ļāva savākt vairāk nekā 154 miljonus datu punktu.
VIDEO: High up in the natural wonder of the French Alps, the climbers who spend their days on the glaciers have come to a grim conclusion: the mountains are falling down around them. In the valley of Chamonix, in the shadow of the Mont-Blanc, global warming is on everyone's minds pic.twitter.com/uxUAhryfDN
— AFP News Agency (@AFP) July 25, 2019
Visi šie mērījumi un laboratorijas eksperimenti palīdz izstrādāt datormodeļus, lai prognozētu kalnu mūžīgā sasaluma uzvedību temperatūras paaugstināšanās apstākļos. Pētnieki cer, ka tas ļaus viņiem noteikt visbīstamākās vietas jebkurā kalnu grēdā līdzīgos augstumos.
Taču var paiet vēl 20 gadu, līdz šādi modeļi varētu būt pietiekami atstrādāti, ka prognozētu lielus klinšu nogruvumus.
Daži atklājumi jau palīdz nodrošināt alpīnistu drošību
Piemēram, ir zināms, ka visbiežāk klinšu kritumi Alpu ziemeļu malās notiek zemākā augstumā un biežāk nekā dienvidu pusēs. Vēl konkrētāk, pateicoties sensoru tīklam, zinātnieki ir noteikuši vismazāk bīstamo diennakts laiku “Nāves kuluāra” šķērsošanai vasarā – no 9:00 līdz 10:00, lai gan alpīnisti joprojām tiek aicināti pārbaudīt laika apstākļus pirms došanās ceļā.
Anyone wanting to summit Europe's tallest peak, Mont Blanc, may soon have to put up a €15,000 (about $15,300) deposit to cover possible rescue and funeral costs under plans announced by a local mayor fed up with the "contempt" of risk-taking climbers. https://t.co/UPtL5fnABP
— CNN (@CNN) August 5, 2022
saskaņā ar plāniem, ko paziņojis vietējais mērs, kuram ir apnicis uzņemties “nicinājumu” riskēt. alpīnisti.
Visvairāk šīs zināšanas izmanto kalnu gidi, no kuriem daudzi pavada kalnos līdz pat 200 dienām gadā un paši redz klimata pārmaiņu ietekmi. “Jūlija sākumā mums ir apstākļi, kurus mēs parasti redzējām augustā,” saka Olivjers Grēbers, “Chamonix Guide Company” prezidents.
Gidi tāpēc tagad izvēlas kāpt dažos maršrutos aukstākos apstākļos. Viņi piedāvā klientiem kalnu piedzīvojumus zemākos augstumos un mazāk riskantās vietās.
Restored footage from 1899 of climbers descending the Mer de Glace (Sea of Ice) located on the northern slopes of the Mont Blanc massif, in the French Alps.
Source: Lumiere Archives. pic.twitter.com/mbwpQHPJMi
— Beatgrrrl 🇵🇸 (@Beatgrrrl) March 19, 2023