Kā veidojas ledāji un kāpēc tie ir vajadzīgi? 16
Krājoties sniegam, veidojas ledāja ledus, un ledājs aug, kad ikgadējie sniegputeņi pārsniedz vasaras kušanas apmērus. Ledus laikmetu laikā kalnu ledāji masveidā uzkrājās visā pasaulē. Tie pārvietojās lejup ar savu svaru, veidojot masīvus kanjonus, piemēram, Kalifornijas Josemitas ielejā vai Jaunzēlandes Alpos.
Kad pasaulē aptuveni 200 000 kalnu ledāju atkūst siltākajos mēnešos, tie izdala saldūdeni strautos un upēs un nodrošina labu ražu. Gadsimtiem ilgi tie ir nodrošinājuši dzeramā ūdens piegādi neskaitāmām kopienām un ekosistēmām. Apmēram 25% pasaules iedzīvotāju ir atkarīgi no šī ūdens avota. Taču šis fundamentālais resurss tiek saglabāts tikai tad, ja kušanas ūdeni katru ziemu papildina pietiekami daudz svaiga sniega. Un tā vairs nav lielākajā daļā vietu.
Tā kā daudzi no šiem gigantiskajiem ūdens avotiem samazinās globālās sasilšanas dēļ, daudzos reģionos tagad biežāk sastopams sausums. Tas attiecas arī uz Dienvidameriku. Daži Andu ledāji, kas stiepjas pāri Bolīvijai un Peru, kopš 1980. gadiem ir zaudējuši vairāk nekā pusi no savas ledus masas. Rezultāts ir pastāvīgs ūdens trūkums iedzīvotājiem un lauksaimniecībai.
Tomēr ir arī anomālijas, piemēram, augstajos Karakoramas kalnos. Tā ir otrā augstākā kalnu grēda pasaulē un robežojas ar Afganistānu, Pakistānu, Indiju un Ķīnu. Daži ledāji tur pašlaik ar katru gadu kļūst nedaudz lielāki. Eksperti saka, ka ledāja pieaugums ir saistīts ar unikāliem reģionālajiem laikapstākļiem. Ilgtermiņā nelabvēlīgās klimata pārmaiņas gan panāks arī Karakoramas kalnus.
