Klimata izmaiņas. Kāpēc ledāji pasaulei ir tik svarīgi un vai tos maz var vairs glābt? 16
Plašas ledus upes reiz stiepās pāri kalnu virsotnēm no Himalajiem līdz Eiropas Alpiem. Taču šie svarīgie ūdens avoti izzūd līdz ar klimata pārmaiņām. Vai kušanu joprojām var novērst? Sociālajos tīklos nesen lielu ažiotāžu guva divas fotogrāfijas no Ronas ledāja Šveicē. Tajās redzams angļu vides speciālists Deivids Porters un viņa sieva ledāja priekšā tagad un pirms 15 gadiem. Šoks par masveida ledus zudumu tik īsā laikā ļoti ietekmēja Porteru. “Es nemelošu, tas lika man raudāt,” Porters rakstīja platformā X.
Sēras par izzūdošiem ledājiem
Ledāji ir milzīgas ledus straumes. Tūkstošiem gadu tie ir veidojuši kalnus un ielejas, no kurām vecākais Dienvidāfrikā ir 2,9 miljardus gadu vecs. Kūstošie ledāji nav tikai zaudējums atpūtniekiem. Tie ir arī saldūdens avots aptuveni diviem miljardiem cilvēku. Visticamāk, līdz 2100. gadam globālās sasilšanas dēļ izzudīs vismaz puse pasaules kalnu ledāju, par to plašāk raksta Deutsche Welle.
Tas nozīmē arī kultūras zaudējumus, īpaši cilvēkiem aukstā klimatā. 2019. gada augustā Okjökull ledājā Islandē notika piemiņas pasākums par pirmo ledāju, kas tika zaudēts globālās sasilšanas dēļ. Sērotāji atklāja plāksni, kas norāda, ka nākamajos 200 gados izkusīs visi valsts lielākie ledāji.
“Ledāji burtiski ir cita pasaule. Tā kā tie sastāv tikai no viena minerāla – sasaluša ūdens, ledājus var klasificēt kā iezi. Tie ir ikoniski “kalnu simboli”. Kad šīs ledus cepures izkusīs, nākamās paaudzes vairs nepazīs Alpu virsotnes “ar baltu cepuri””., raksta pētnieki
