Klimata izmaiņas. Kā pasaules megapoles cīnās ar nāvējošo vasaras karstumu – atvēsinošas ielas, mežu kabatas un gaisa kondicionieri. Vai tas palīdz? 31
Klimata krīzei saasinoties, temperatūra visā pasaulē strauji paaugstinās, pakļaujot riskam miljoniem cilvēku un pasliktinot gaisa kvalitāti. Karstums nav tikai neērts — tas apdraud veselību un elpojamu gaisu. Pilsētas pielāgojas, par to raksta šonedēļ Deutsche Welle.
Temperatūra ziemeļu puslodē šobrīd grauj vienu rekordu pēc otra, un par ārkārtēju, nāvējošu karstumu ziņots valstīs no ASV un Ķīnas līdz Japānai, Itālijai un Spānijai.
Ķīnā vietējie mediji ziņo par jauniem karstuma rekordiem, +52 grādi pēc Celsija valsts ziemeļrietumos. Japānas varas iestādes izsludināja “brīdinājumu par karstuma dūrienu” un mudināja miljoniem cilvēku pasargāt sevi no karstuma. ASV karstums skar 80 miljonus cilvēku. Spānijā kāda sētniece mirusi pēc darba dienas ārā.
Saskaņā ar pētījumu, kas maijā publicēts žurnālā Nature Sustainability, ja klimats sasils vēl krasāk – kas arī ir potenciāls scenārijs saskaņā ar pašreizējo politiku – aptuveni 3,3 miljardi cilvēku varētu saskarties ar šādām ekstremālām temperatūrām līdz gadsimta beigām.
Apvienotās Karalistes Ekseteras universitātes un Ķīnas Naņdzjinas universitātes zinātnieku vadītais pētījums atklāja, ka 60 miljoni cilvēku jau ir pakļauti bīstamam karstumam, tos skar vidējā temperatūra +29 grādi vai vairāk. Pašlaik pasaulē gaisa temperatūra ir 1,1 grāds virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa.
Zinātnieki ir atklājuši, ka svelmainos karstuma viļņus ASV jūnijā izraisīja klimata pārmaiņas, savukārt 2022. gada +40 grādu temperatūra Apvienotajā Karalistē būtu praktiski neiespējama bez klimata izmaiņām.
Tikmēr pagājušajā vasarā karstuma dēļ Eiropā vien bojā gāja vairāk nekā 60 000 cilvēku.
Bet kāpēc karstums ir tik bīstams cilvēkiem un kā valstis var sagatavot savus iedzīvotājus un pilsētas, lai tiktu galā ar arvien biežāk sastopamajiem karstuma viļņiem?
Kas cietīs no karstuma?
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem ārkārtējs karstums var izraisīt dažādas slimības un nāvi. Tie ietver karstuma dūrienu un hipertermiju. Temperatūras galējības arī pastriprina hroniskas slimības un netieši ietekmē slimību izplatību, gaisa kvalitāti un kritisko infrastruktūru.
Vecāka gadagājuma cilvēki, zīdaiņi un bērni, grūtnieces, āra un fiziska darba strādnieki, sportisti un nabadzīgie ir īpaši neaizsargāti pret augstāku temperatūru.
Ierobežojot sasilšanu līdz zemākajam Parīzes nolīguma mērķim par 1,5 grādu virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa, līdz gadsimta beigām joprojām 400 miljoni cilvēku tiktu pakļauti bīstamam karstuma līmenim, secināts Dabas ilgtspējības pētījumā.
Indijā, Sudānā un Nigērā dzīvojošos cilvēkus smagi ietekmēs pat par 1,5 grādiem siltāks laiks , bet 2,7 grādi atstās milzīgu ietekmi uz tādām valstīm kā Filipīnas, Pakistāna un Nigērija.
Klimata pārmaiņu cilvēku izmaksu aprēķināšana
Klimata aktīvists Ašišs Gadiali skaidro, ka modelēšana, kas koncentrējas uz ekonomiku, “piešķir lielāku vērtību dzīvei Ņujorkas štatā nekā Bangladešā.” Vairums citu modeļu arī piešķir prioritāti pašreizējām populācijām, nevis nākotnes, un globālās sasilšanas nevienlīdzība ir “gan globāli izplatīta, gan arī starp paaudzēm”, sacīja Gadiali.
Aplūkojot atsevišķu valstu ietekmi uz bīstamo karstuma līmeni, pētnieki atklāja, ka pašreizējās emisijas no vidēji 1,2 ASV pilsoņiem liek nākamajam cilvēkam dzīvot ārkārtējā karstumā. Neskatoties uz nesamērīgām emisijām, ASV iedzīvotāji saskaras ar daudz mazākiem draudiem no bīstamās temperatūras.
Kā pasargāt cilvēkus no liela karstuma?
Iepriekšējie pētījumi liecina, ka pilsētas ir īpaši neaizsargātas pret šādu bīstamu temperatūras paaugstināšanos “siltuma salas efekta” dēļ.
Ēkas, ceļi un infrastruktūra absorbē un izstaro saules siltumu vairāk nekā dabiskā vide, piemēram, meži un ūdenstilpnes, dažos gadījumos paaugstinot pilsētas temperatūru pat par 15 grādiem, salīdzinot ar lauku apvidiem.
Santjago pilsētā stādīs 30 000 koku un plāno izveidot “kabatas mežus”, kas darbotos kā dzesēšanas centri.
Daudzas pilsētas pasaulē saskaras ar ārkārtēju karstumu, taču risinājumi un pieeja tam ir ļoti, ļoti lokāla.
Bet koku stādīšana nav tik vienkārša, kā cilvēki domā. “Mēs stādām kokus ļoti blīvās ielās, piemēram, galvenajās pilsētas gatvēs, kur ir daudz cementa.
Ir jāizrok bedre un jāveic inženiertehniskie darbi.” Tas arī nav tūlītējs risinājums pilsētas siltumam, jo kokiem ir nepieciešams laiks, lai augtu.
Sagatavošanās var ietvert karstuma viļņu iedalīšanu kategorijās tādā pašā veidā kā citas dabas katastrofas vai trauksmes sliekšņa iestatīšanu, lai izraisītu noteiktu pilsētas reakciju. Izpratnes palielināšana par karstuma briesmām ir neatņemama lomas sastāvdaļa.
“Parūpēties par sevi ekstrēmā karstuma gadījumā ir patiešām vienkārši — dzeriet ūdeni, meklējiet ēnu un atpūtieties. Nevienam nav jāmirst no liela karstuma.”
Trešais virziens ir pilsētas pielāgošana jaunajai augstas temperatūras realitātei, lielā mērā veidojot pilsētā vairāk zaļo zonu.
ASV, kur iepriekšējos pētījumos ir konstatēts, ka katru gadu no karstuma priekšlaicīgi mirst 12 000 cilvēku, līdz šim ir izveidojuši trīs galvenos siltuma centrus Fīniksā, Maiami un Losandželosā.
Kalifornijas pilsēta Losandželosa, kas tiek uzskatīta par visvairāk pakļauto dabas katastrofām, tostarp karstuma viļņiem, nesen uzsāka kampaņu, lai paaugstināta riska kopienās izveidotu vairāk “noturības centru” ar ēnu un dzesēšanu, ko darbina atjaunojamie enerģijas avoti. Tam jau ir izveidots dzesēšanas centru tīkls galvenokārt bibliotēkās, kur cilvēki var doties pārlaist karstumu. Viņi arī strādā pie karstuma viļņu agrīnās brīdināšanas sistēmas.
Fīniksa, pilsēta Sonoras tuksneša vidū, strādā pie vairākiem pielāgojumiem, tostarp būvē dzesēšanas ietves ar īpašu hermētiķi, kas atstaro sauli. Hermētiķis padara ceļus par vairākiem grādiem vēsākus uz tausti un uztur nakts gaisu vēsāku.
Maiami pilsēta Floridā plāno lielas pilsētas koku stādīšanas kampaņas, kā arī ir iztērējusi miljoniem dolāru gaisa kondicionēšanas iekārtām valsts mājokļu iedzīvotājiem, vienlaikus sniedzot finansiālu palīdzību, lai palīdzētu segt enerģijas rēķinus mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.
Taču Santjago Huidobro teica, ka gaisa kondicionēšana parasti ir pēdējais pielāgošanās līdzeklis, jo tas ietekmē klimatu.
