Klimata izmaiņas ir “dzīvības un nāves jautājums” 1
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, šonedēļ atklājot ANO klimata samitu Katovicē, Polijā, norādīja, ka “pasaule nonākusi dziļās nepatikšanās ar klimata izmaiņām, un daudziem cilvēkiem, reģioniem un pat valstīm tas jau tagad ir dzīvības un nāves jautājums.”
Jārīkojas, jo garām sarunām vairs nav laika
“Mēs joprojām nedarām pietiekami, nerīkojamies pietiekami ātri, lai novērstu neatgriezenisku un katastrofisku klimata sagrāvi,”
sacīja Gutērrešs, uzrunājot pārstāvjus no vairāk nekā 200 valstīm, kas piedalās ANO klimata samitā. Apspriedē, kas turpināsies līdz 14. decembrim, pasaules valstu vadītāji mēģinās atdzīvināt pirms trim gadiem panākto Parīzes klimata vienošanos, no kuras atkāpušās vairākas valstis, tostarp ASV.
Parīzes vienošanās ilglaicīgais mērķis ir samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus tā, lai noturētu globālo sasilšanu zemāk par diviem grādiem pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas, un vienlaikus censties ierobežot globālās temperatūras kāpumu ar 1,5 grādiem, pēc iespējas samazinot klimata pārmaiņu sekas. Divi grādi ir slieksnis, kuru pārkāpjot, kā uzskata zinātnieki, globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas.
Eksperti prognozē, ka vidējās temperatūras pieaugums līdz 2100. gadam var pārsniegt trīs grādus pēc Celsija, un aicina valdības pielikt lielākus pūliņus klimata izmaiņu ierobežošanai, nekā tās apņēmušās līdz šim. Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā notikušajā G20 apspriedē 19 ekonomiski spēcīgākās pasaules valstis apliecināja atbalstu Parīzes klimata paktam, atturoties vienīgi ASV.
ANO ģenerālsekretārs Gutērrešs savā runā Katovicē uzsvēra kolektīvo saistību nozīmīgumu un norādīja, ka būtiski ir rīkoties un izvirzīt augstākus mērķus, lai novērstu globālu klimata haosu. Viņš uzsvēra, ka “situācija ir draudīga un neierobežotām sarunām vairs nav laika”, norādot, ka saskaņā ar zinātnieku prognozēm globālā sasilšana līdz 2030. gadam var sasniegt 1,5 grādus pēc Celsija.
“Skaidrs, ka mēs esam novirzījušies no kursa,” sacīja Gutērrešs, piebilstot, ka “pasaule nevar atļauties ciest neveiksmi Katovicē”. Kā uzsvērusi Pasaules meteoroloģijas organizācijas vadītāja vietniece Jeļena Manajenkova, globālās temperatūras paaugstināšanās par katru nelielāko grāda iedaļu ietekmēs gan cilvēku veselību, gan dzeramā ūdens un pārtikas pieejamību, gan augu un dzīvnieku valsti, tostarp koraļļu rifus un ūdeņu iemītniekus.
Klimata samits ogļu ieguves centrā
Simboliska ir ANO klimata samita rīkošana Katovicē, kas tradicionāli bijis Polijas ogļu ieguves centrs. “Ogļu ieguve un to izmantošana enerģētikā ir un pārredzamā nākotnē paliks mūsu valsts enerģētikas drošības pamats,” Polijas prezidents Andžejs Duda apliecinājis apsveikuma vēstulē poļu ogļračiem, kuri 4. decembrī, kad sākās klimata samits Katovicē, svinēja savas patroneses Svētās Barbaras dienu.
“Mūsu uzdevums ir nodrošināt līdzsvarotu un pamatotu pāreju uz jauniem enerģijas ieguves veidiem, lai saglabātu ekonomisko attīstību un darba vietas,” paziņojis Polijas enerģētikas ministra vietnieks Mihals Kurtika. Ogļu spēkstacijas dod gandrīz 80 procentus no valsī saražotās elektroenerģijas, un Polija ir tikai sākusi plānot ļoti pakāpenisku atteikšanos no šī kurināmā.
Polijas enerģētikas ministrs Krištofs Torževskis atbalsta ideju par jaunas ogļu spēkstacijas būvi 2024. gadā ar tūkstoš megavatu jaudu. Kritiķi uzskata, ka tā piesārņos vidi un būs finansiāli neizdevīga. Enerģētikas ministrijas plāns paredz, ka 2030. gadā no oglēm tiks iegūts 60 procenti elektrības un siltuma, bet 2040. gadā – 30 procenti. Analītiķi atzīmē, ka Polijā ogļu izmantošanu enerģijas ieguvei nosaka ekonomiskie apsvērumi, nevis rūpes par vidi.
Uzņemot ANO klimata samitu, Polijas pārstāvji rosina uz “taisnīgu pāreju uz klimatam draudzīgu politiku”, kas nekaitētu ekonomikai, un “oglekļa neitralitāti”, stādot mežus un ieviešot tehnoloģijas oglekļa izmešu savākšanai. Ja Polija ekonomisku apsvērumu dēļ vēl gadiem paredz izmantot ogles, kas veicina globālo sasilšanu, tad
vairāku Klusā okeāna salu valstu iedzīvotājiem ūdens jau tiešā nozīmē smeļas mutē, jo ceļas okeāna līmenis.
