Klimata izmaiņas. Vai Tuvie Austrumi – gan bagātie, gan nabagie – ir gatavi ārkārtējiem karstuma viļņiem? 7
Tā kā intensīvs karstums kļūs arvien biežāks, Tuvajos Austrumos palielināsies ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaits. Lai gan reģions atpaliek sabiedrības veselības plānošanā, eksperti saka, ka no turienes tomēr Eiropai ir daudz ko mācīties par izdzīvošanu ekstremālos laikapstākļos, par to raksta Deutsche Welle.
Kad termometra stabiņš draud pacelties virs 50 grādiem pēc Celsija Irākā, vietējie iedzīvotāji parasti saņem brīvdienas un viņiem tiek likts palikt iekšā. “Parasti mēs šo informāciju iegūstam [valsts televīzijas kanālā] Al Iraqiya, vai arī tā ir ievietota Facebook,” intervijā DW sacīja Holuds al-Amirijs, viņš strādā klimata jomā.
“Valdība arī liek zem kokiem izlikt bļodas ar ūdeni putniem un citiem dzīvniekiem.
Cilvēki mācās sadzīvot ar karstumu un pielāgojas; pērk ventilatorus, slēdz mājas augšējos stāvus vasarās”.
Irākas valdība kopumā tomēr nevērīgi izturas pret šāda veida problēmām, neskatoties uz to, ka no visiem pasaules iedzīvotājiem ārkārtējais karstums visvairāk apdraud tieši Tuvo Austrumu iedzīvotājus.
Jādā no jaunākajiem pētījumiem konstatēts, ka lielākā daļa cilvēku Tuvajos Austrumos līdz 2050. gadam tiks pakļauti ārkārtējam karstumam. Citā pētījumā, kas publicēts Lielbritānijas medicīnas žurnālā “The Lancet” skaidrots, cik daudz ar karstumu saistītu nāves gadījumu varētu notikt Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, ja planēta turpinās sasilt.
Tajā teikts, ka to vietējo iedzīvotāju skaits reģionā, kuri katru gadu mirst no karstuma izraisītiem cēloņiem, visticamāk, pieaugs no vidēji diviem šādiem nāves gadījumiem uz 100 000 cilvēku šobrīd līdz aptuveni 123 uz 100 000 cilvēku gadsimta pēdējās divās desmitgadēs. Tas nozīmē, ka līdz 2100. gadam Irākā katru gadu no karstuma izraisītiem cēloņiem, visticamāk, mirs aptuveni 138 000 cilvēku. Gados vecāki cilvēki, pilsētnieki, kurus visvairāk apdraud karstums
“The Lancet” pētījumā arī norādīts, ka demogrāfija un pieaugošā cilvēku pārvietošanās uz pilsētām Tuvajos Austrumos ietekmēs to, kā ārkārtējs karstums ietekmēs vietējos iedzīvotājus vēl vairāk. Paredzams, ka
līdz 2050. gadiem gandrīz 70% iedzīvotāju šajā reģionā dzīvos lielajās pilsētās, un līdz 2100. gadam vecāka gadagājuma cilvēku skaits reģionā pārsniegs jauniešu skaitu.
Tas ir tāpēc, ka gados vecāki cilvēki ir fiziski neaizsargātāki. Un pilsētas mēdz būt karstākas tā dēvētā “pilsētas siltuma salas” efekta dēļ. To izraisa tādas lietas kā blīvāka apbūve, tumšas asfaltētas ielas, kas absorbē siltumu, un lapotņu trūkums. Pilsētās var būt no 2 līdz 9 grādiem pēc Celsija siltāks nekā apkārtējos laukos.
Lielas cerības tiek liktas uz valdības pārvaldītajiem “dzesēšanas centriem” — sabiedriskām telpām, kur cilvēki var doties, lai izvairītos no karstuma un dabūt ūdeni, — līdz sagatavošanās pasākumiem, piemēram, izglītojošām kampaņām par to, kā saglabāt vēsumu, kad ir ļoti karsts, vai arī – stādīt vairāk koku pilsētās.
Daudzām Eiropas valstīm šie plāni vai nu jau ir, vai arī notiek to izstrāde. Taču lielākā daļa Tuvo Austrumu valstu to nedara, neskatoties uz strauji pieaugošajām briesmām.
Lai gan lielākā daļa Tuvo Austrumu valstu ir pieņēmušas likumus par ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību, daudzām “joprojām nav skaidra redzējuma par to, kā risināt klimata pārmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz sabiedrības veselību”, apgalvoja Kataras sabiedrības veselības eksperti. Pastāv arī lielas atšķirības starp to, kā bagātākas valstis reģionā spēj pielāgoties ārkārtējam karstumam, norāda pētnieki.
Gaisa kondicionēšana ir tikai viens piemērs tam, kā bagātākas valstis, piemēram, Persijas līča valstis, aizsargā neaizsargātos iedzīvotājus no karstuma.
Tomēr nabadzīgākajās valstīs vai vietējiem iedzīvotājiem, kuri nevar atļauties par to samaksāt, tas nav reāls risinājums.
Vēl viens piemērs nāk no Jemenas, kur kopš 2014. gada notiek pilsoņu karš. Spēja prognozēt ārkārtējus karstuma notikumus ir liela daļa no valsts finansētajiem karstuma rīcības plāniem. Bet kā 2022. gada pārskatā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Pārtikas programma par šāda veida notikumu plānošanu atzīmēja: “Jemenā iepriekš labi izveidotas sistēmas, piemēram, laikapstākļu novērošanas vai sociālās aizsardzības sistēmas, ir smagi skārušas konfliktus, un dažos gadījumos tās pilnībā pārtrauca sniegt pakalpojumus.”
Piemēram, Abū Dabī Masdaras pilsētā ielas ir veidotas tā, lai izmantotu ēnas un vēja priekšrocības. Temperatūra pilsētā var būt pat par 15 grādiem vēsāka nekā tuvākajā apkārtnē.
Piemēram, “vēja uztveršanas” torņi vēso gaisu novada dzīvojamajās telpās, apūdeņošanas tuneļos.
Piemēram, viņa atzīmēja, ka Karbala ir vienīgā pilsēta Irākā, kur mēģina izveidot lielu zaļo joslu. Tas tiek darīts pēc vietējās padomes lūguma ar vietējo reliģisko iestāžu palīdzību.
Pētniekiem, kuri bija nesenā “The Lancet” pētījuma autori, ir vēl vienkāršāks ieteikums, bet, jāatzīst, arī potenciāli grūtāks ieteikums. Viņi teica, ka vairāk nekā 80% no karstuma izraisītajiem nāves gadījumiem, ko viņi prognozē Tuvajos Austrumos, varētu novērst. Kā? Tikai ierobežojot globālo sasilšanu līdz 2 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.
