Klimata izmaiņas apdraud arī alus garšu – apiņi ir cimperlīgs augs, kam vajag gan sauli, gan vēsumu 21
Klimata pārmaiņas būtiski sākušas apgrūtināt apiņu, kas ir galvenā alus sastāvdaļa, audzēšanu. Pastāvīgās un prognozētās klimata pārmaiņas var izraisīt apiņu, kas ir nepieciešama alus sastāvdaļa, kvalitātes un kvantitātes samazināšanos, par to raksta The Washington Post.
Arvien siltākā laika dēļ uz planētas kļūst grūtāk izaudzēt kafiju, tēju un vīnogas vīna pagatavošanai, un tagad pētnieki saka, ka klimata pārmaiņas var izraisīt arī iecienītā alus garšu.
Jauns pētījums atklāj, ka sausums un augstāka temperatūra samazinās apiņu kvalitāti un ražas daudzumu – apiņi ir aromātiski augi, kas piešķir alum tam raksturīgo garšu.
Līdz 2050. gadam Eiropā, saskaņā ar pētniecības projektiem, tradicionālo aromātisko apiņu raža samazināsies par 4 – 18%. Apiņu skābju, kas ir galvenās aromatizētājas, ražošana samazināsies par 20 – 31%. Apiņu audzētāji jau ir brīdinājuši, ka jau ir redzama un jūtama augstāk minētā ietekme.
“Pēdējo desmitgažu laikā mēs varam redzēt apiņu kvalitātes samazināšanos,” sacīja Miroslavs Trnka no Čehijas Zinātņu akadēmijas savā pētījumā, kas tika publicēts žurnālā Nature Communications. “Esmu pārliecināts, ka mēs varam atrast veidu, kā audzēt apiņus, kas nākotnē izturēs šos apstākļus,” viņš teica un piebilda: “Bet nevajag raizēties, ka nozare sabruks.”
Apiņi rada vairāk izaicinājumu adaptācijai nekā kvieši vai mieži, jo tie ir sarežģītāka kultūra. “Ja paskatās kartē, kur atrodas apiņu audzēšanas reģioni, jūs redzēsit tos diezgan šaurā platuma diapazonā,” sacīja Čaks Skaipeks no Amerikas Savienoto Valstu Alus darītāju asociācijas. “Viņi ir ļoti jutīgi pret gaismu.”
Apiņiem augšanas sezonā ir vajadzīgas ilgas saules gaismas dienas. Pēc tam tiem ir vajadzīgi pāris mēneši aukstākas temperatūras un īsākas dienas, lai uzziedētu un ražotu to augu daļu, ko izmanto alus brūvēšanai. Tāpēc apiņus parasti audzē šaurā augstāku platuma grādu diapazonā, piemēram, Centrāleiropā un Klusā okeāna ziemeļrietumos.
Tā kā klimata pārmaiņas apgrūtina kultūraugu audzēšanu Eiropā, ir pieaudzis pieprasījums pēc apiņiem no alus darītavām, kas pielāgojas mainīgajiem laikapstākļiem.
Amerikas Savienotajās Valstīs apiņus galvenokārt audzē Jakimas ielejā, kur ir zems mitrums un apstākļi ir atbilstoši smalkajam augam. Šie apstākļi atšķiras no Eiropas – apūdeņošanai ir vairāk infrastruktūras, jo tas ir reģions, kas ir pieradis pie neliela nokrišņu daudzuma. Taču arī ASV apiņu audzētājiem ir bijušas dažas smagas vasaras.
Carlsberg grupai Kopenhāgenā eksperimentēšana un pielāgošanās nav nekas jauns, taču rodas jauna steidzamības sajūta. Lai gan alus darīšanas uzņēmums atteicās no apiņu audzēšanas neilgi pēc Otrā pasaules kara, pēdējos gados viņi ir atkārtoti investējuši šajā izpētē.
Daļa no projekta ir bijusi pilna apiņu genoma sekvencēšana, lai labāk izprastu, kā kultūraugu varētu pielāgot, lai tā būtu izturīgāka jaunos klimatiskajos apstākļos.
“Tas būs grūti,” sacīja Carlsberg pētniecības laboratorijas vadītāja un Kopenhāgenas universitātes profesore Birgite Skadhauge. “Tā patiešām ir zinātne un inovācijas, kurām ir jāpalīdz mums nākt klajā ar dažiem jaunajiem lielajiem sasniegumiem un revolūcijām, lai tiktu galā ar šiem ļoti ekstrēmiem laikapstākļiem.”
Viņa ierosina, ka varētu būt iespējams audzēt apiņus, lai tie būtu izturīgi pret karstumu vai sausumu. “Gēni var palīdzēt mums izveidot vēl izturīgākus augus,” viņa teica.
Ir grūti precīzi pateikt, kā šīs apiņu audzētāju problēmas iespaidos patērētājus. Mainīgā apiņu kvalitāte un daudzums var ietekmēt iecienītā alus garšu vai vienkārši padarīt to dārgāku, ja alus darītājiem būs jāizmanto vairāk apiņu, lai iegūtu tādu pašu garšu.
“Es būtu pārsteigts, ja mēs atrastu risinājumu, jo izmaiņas ir patiešām sarežģītas,” sacīja Trnka. Tomēr viņš jūtas optimistiski noskaņots par pielāgošanās perspektīvām Eiropas apiņu audzēšanā.
Iespējams, ka sarežģītākā vienādojuma daļa ir globālās sasilšanas ierobežošana. “Adaptācija ir iespējama, bet tikai tad, ja jūs saglabājat sasilšanu līdz saprātīgam līmenim,” sacīja Trnka.
