Klimata ilgtspēja padara kredītus lētākus – kāpēc uzņēmējiem lūkoties saules paneļu virzienā 6
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jauni un jauni fakti liecina par to, ka uzņēmumu ieguldījumi klimata ilgtspējā spēlē arvien nozīmīgāku lomu izmaksu samazināšanā un konkurētspējas paaugstināšanā.
“60 000 eiro investīcijas, kas 25 gadu laikā nes 160 000 eiro peļņu – šādu ilgtermiņa investīciju uzņēmumi var īstenot, uzstādot 100 kW saules enerģijas paneļu risinājumu. Tehniskā apkope 25 gadu laikā izmaksā vien apmēram 1% no sistēmas vērtības.
Saules paneļi neizslēdz elektroenerģijas iegādes nepieciešamību, bet ļauj būtiski samazināt enerģijas apjomu, kas jāiegādājas papildus no tirgotāja,” saka elektroenerģijas tirgotāja “Enefit” enerģētikas projektu vadītājs Gatis Lazda.
“Enefit” pieredze liecinot, ka ilgtspējīgu enerģijas risinājumu ieviešana uzņēmumā atspoguļojas ne tikai tiešajos izdevumos, bet arī konkurētspējā un kredītreitingā. Pērn jau 85 uzņēmumi Baltijā sadarbībā ar “Enefit” uzsākuši atjaunīgās enerģijas ražošanu pašu vajadzībām.
Saules paneļi – izdevīgi
Kaut gan saules paneļu uzstādīšana uzņēmumu vajadzībām Baltijas reģionā ir salīdzinoši jauns risinājums, tiem ir liels potenciāls ne tikai finansiālās situācijas uzlabošanas kontekstā, bet arī vērtējot uzņēmumu ietekmi uz vidi.
Ir pētījumi, kas liecina, ka Baltija ir ļoti piemērota saules paneļu izbūvei un, piemēram, Latvijā, investīcijas šādos projektos atmaksājoties 8–10 gadu laikā. Pēc šī perioda saules elektrostacija kļūst par papildu ienākumu avotu ar zemām operatīvajām izmaksām.
Ņemot vērā to, kādus mērķus klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam izvirzījusi Eiropas Savienība, saules paneļu izbūvi ņem vērā, arī vērtējot uzņēmuma kredītreitingu. To uzstādīšana ir salīdzinoši vienkāršs, bet ar augstu pievienoto vērtību apveltīts ieguldījums, kas nodrošina tūlītēju enerģijas izmaksu kritumu un paaugstina uzņēmuma atbilstību stingrākām ilgtspējīgas darbības prasībām nākotnē.
Bankas vērtē uzņēmumu izmešus
Lai sasniegtu 2050. gada klimata mērķus, nepieciešamās ikgadējās izmaksas ES lēš 160–270 miljardu eiro apmērā. Lielu daļu šā finansējuma nodrošinās komercbankas, piedāvājot dažādus zaļās kreditēšanas produktus, lai veicinātu uzņēmumu pāreju uz ilgtspējīgiem risinājumiem.
Vienlaikus tas nozīmē arī stingrākas prasības pašām bankām un to, cik zaļš ir bankas klientu portfelis. Kā norāda “SEB” Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš, uzņēmumu kredītreitings jau tuvākajā nākotnē tiks izskatīts, ņemot vērā uzņēmuma ilgtspēju. “Tas nozīmē ne tikai investīcijas ietekmes uz vidi mazināšanā, bet arī darbības rezultātā radīto CO2 emisiju apjomu.
Tie uzņēmumi, kuri strādās pie savu ietekmes uz vidi rādītāju uzlabošanas, būs pievilcīgāki bankām, tādējādi tiks piedāvāti labāki kredītu nosacījumi un zemākas likmes. Savukārt tiem, kuri to nedarīs, var tikt samazināts kredītreitings. Nepietiekama ilgtspējas prakse var sarežģīt arī klientu un sadarbības partneru piesaisti.”
Viens no galvenajiem rādītājiem, ko skata bankas, ir CO2emisiju apjoms, kas tiek vērtēts trīs aspektos. Pirmais ir paša uzņēmuma tiešā veidā radītās emisijas – ēkās, ražotnēs, autoparkā u. c.
Otrs ir siltumenerģijas un elektrības iegādes procesā radītās emisijas. Savukārt trešais aspekts aptver visu uzņēmuma darbībā izmantoto piegādes ķēdi un arī tā produktu vai sniegto pakalpojumu izmantošanas laikā radītās emisijas,” skaidro Jānis Ozoliņš.
Arī starptautiskā kredītreitingu aģentūra “S&P Global” ne reizi vien norādījusi, ka klimata ilgtspēja var ievērojami ietekmēt uzņēmumu kredītreitingu.
“CO2 emisijas no fosilā kurināmā, bioloģiskās daudzveidības negatīva ietekmēšana, ūdens noplūdes, piesārņojuma radīšana un nepārstrādājamu iepakojumu un materiālu izmantošana ir tikai daži no jautājumiem, kurus likumdevēji, patērētāji un sabiedrība kopumā vērtē arvien striktāk.
Šo jautājumu slikta pārvaldība var palielināt dažādu sodu apmērus un konkurences priekšrocību zaudējumus.” Tomēr “S&P Global” norāda, ka klimata ilgtspējas izvērtējums salīdzinājumā ar citiem faktoriem joprojām ir sarežģīti veicams. Šobrīd aģentūras vērtē siltumnīcefekta gāzu, piesārņojuma un atkritumu radīšanu, biodaudzveidības nodrošināšanu, ūdens un zemes izmantošanu, kā arī atrašanās vietu. Jo uzņēmums atrodas tuvāk vietām, kur var uzglūnēt dažādas dabas kataklizmas, jo sliktāk tam.
