Klimata brīdinājums Arktikā 0
Arktikas reģionā šobrīd plosās vairāk nekā simt mežu ugunsgrēku, kuru radītie dūmi ir sasnieguši plašas teritorijas Eiropā un Āzijā un divos mēnešos ir izdalījuši vairāk oglekļa dioksīda nekā Čehijā vai Beļģijā gada laikā.
Ugunsgrēki Arktikā paātrina klimata pārmaiņas
Eiropu pārņemot bezprecedenta karstuma uzplūdiem un temperatūrai daudzviet pārsniedzot 40 grādus pēc Celsija, Arktikas reģionā jau divus mēnešus plosās mežu ugunsgrēki, ziņo aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz Eiropas Meteoroloģiskā centra laika prognozēm. Jūnijā un jūlijā daudzos Arktikas apvidos reģistrēta rekordaugsta temperatūra.
ASV Aļaskas pavalstī un Sibīrijas ziemeļos Krievijā meža ugunsgrēkos tikai divos mēnešos atmosfērā izdalīti vairāk nekā 120 miljoni tonnu oglekļa dioksīda, kas pārsniedz gada izmešu apjomu daudzās valstīs. Izdalītā oglekļa dioksīda apjoms ir vislielākais, kopš sākta šī procesa pārraudzība ar Zemes pavadoņiem pirms divdesmit gadiem, atzīmē britu laikraksts “The Telegraph”. Meža ugunsgrēki Arktikā veicina polāro ledāju kušanu un paātrina klimata pārmaiņas, vējiem aiznesot izmešus plašā teritorijā.
“Ja jūs vaicājat cilvēkiem par Arktiku, viņi min ledu, polārlāčus, tīru vidi, taču ir skaidrs, ka notiek izmaiņas un tā vairs nav,” intervijā “DT” paziņojis Eiropas Meteoroloģiskā centra analītiķis Marks Paringtons.
“Tam būtu jābūt trauksmes zvanam, ka notiekošais var tieši ietekmēt viņus, dūmu piesārņojumam sasniedzot arī attālas teritorijas. Šķiet, tas vēl nesasniedz Rietumeiropu, bet tas varētu notikt,” brīdina Paringtons.
Krievijā deg meži 30 000 km2 platībā
Arktikas meža ugunsgrēku ietekme šogad īpaši smagi skārusi Krieviju. Aizvadītajā nedēļā bīstams dūmu piesārņojuma līmenis bija vērojams lielpilsētās Čeļabinskā, Tomskā un Novosibirskā, kur smoga aizkars pārvērta saulainu dienu krēslā. Kā vēsta vietējie mediji, sirdsslimnieku skaits vairākās slimnīcās ir divkāršojies.
Jūnijā Sibīrijas ziemeļu kūdrājos izcēlās ugunsgrēki, veicinot plašu mežu masīvu degšanu uz dienvidiem no polārā loka. Kā ziņo aģentūra “Reuters”, šobrīd mežu ugunsgrēki pārņēmuši vairāk nekā 30 000 kvadrātkilometru Krievijas teritorijas (gandrīz puse Latvijas!), kas ir aptuveni tikpat, cik pērn, un divreiz vairāk nekā 2017. gadā.
Krievijas mežu ugunsgrēku radītā dūmu sega izpletusies 4,5 miljonu kvadrātkilometru platībā, austrumos sasniedzot Kluso okeānu, bet dienvidos – Kazahstānu. Virzoties uz rietumiem, ugunsgrēku dūmaka sasniegusi Krievijas biezāk apdzīvotos rajonus līdz pat Volgas upei.
“No rīta pamostoties, man likās, ka aiz manas mājas loga deg atkritumu tvertne, taču smaka neizzuda un dūmi palika,” vietējās televīzijas raidījumā stāstīja kāda Jekaterinburgas iedzīvotāja.
Kā ziņo Krievijas mediji, cīņai ar ugunsgrēkiem Sibīrijas ziemeļos mobilizēti gandrīz trīs tūkstoši ugunsdzēsēju un 28 specializētas lidmašīnas, bet viņi spēj tikt galā ar uguni tikai aptuveni 1500 kvadrātkilometros. Kopš 2015. gada Krievija neizvērš ugunsgrēku dzēšanu attālos rajonos, ja uguns tieši neapdraud apdzīvotas vietas. “Loģika ir skaidra, mums jātaupa nauda,” paziņojis Krasnojarskas novada galva.
Strauji kūst Aļaskas un Grenlandes ledāji
Kādreiz aukstajā un mitrajā tundrā mežu ugunsgrēki bija ļoti reti, bet līdz ar globālo sasilšanu notiek arvien biežāk. Pavadoņu novērošanas sistēma “Copernicus”, kas darbojas kopš 2003. gada, ir atklājusi, ka vasarā dienā izceļas vidēji 50 līdz 60 ugunsgrēki. Šovasar sistēma atklājusi aptuveni 250 dažāda lieluma ugunsgrēkus dienā.
Agrāk ugunsgrēki Arktikā parasti apdzisa dažās dienās, tāpēc šogad ugunsgrēku plosīšanās jau divus mēnešus ir biedējoša, un tai var būt ilgtermiņa sekas, uzskata klimata eksperts Paringtons. Izmeši no mežu ugunsgrēkiem pāris mēnešos daudzviet izveidojuši melnu nosēdumu slāni uz Ziemeļu jūras ledus, paātrinot tā kušanu.
Žurnālā “Science” publicētā pētījumā secināts, ka dažu Aļaskas un Grenlandes ledāju, it īpaši to zemūdens daļas, kušana notiek pat simt reizes ātrāk, nekā agrāk domāts.
Aizvadītajā nedēļā arī Norvēģijā un Zviedrijā pārspēti karstuma rekordi. Zviedrijā aiz polārā loka gaiss sakarsa līdz +34,8 grādiem, un tik augsta gaisa temperatūra Zviedrijas galējos ziemeļos reģistrēta pirmo reizi novērojumu vēsturē. Karstums no Skandināvijas pārvietojas uz Grenlandi.
Dodoties pāri vēsiem ūdeņiem, gaisa temperatūra pazeminās, bet tik un tā Grenlandē gaidāms anomāli silts laiks un strauja ledus kušana. Pasaules Meteoroloģijas organizācija aizvadītās nedēļas karstumu Eiropā raksturojusi kā “absolūti neticamu” un brīdinājusi, ka šovasar Grenlande var zaudēt lielāko ledus apjomu novērojumu vēsturē.
