Kliedējot priekšstatus par “rožaino LPSR” 1
Mijkrēslis – ne īsti nakts, ne īsti diena, tāds pārmaiņu laiks, kad viss rādās pelēcīgos toņos. Mikrorajons – pirmais, kas nāk prātā – Zolitūdes, Imantas, Pļavnieku un tamlīdzīgo vienveidīgo blokmāju ainava. “Mijkrēslis mikrorajonā” – tādu nosaukumu savam 1980. gadā Amerikas latviešu laikrakstā “Laiks” publicētajam romānam devis Franks Gordons. Nupat tas piedzīvojis atkārtotu izdevumu, šoreiz Latvijā.
“Tīri literārā ziņā šis darbs, manuprāt, ir viduvējs, saku paškritiski – uz trijnieku, ne vairāk. Taču kā laikmeta gaisotnes atspoguļojumam tam ir pozitīva nozīme – gan 1980. gadā, kad par Latvijas dzīves un sadzīves aspektiem trimdai vēl nebija skaidra priekšstata, tā arī tagad, 2014. gadā, kad jauniešiem, kas dzimuši atmodas laikā, “Mijkrēslī” aprakstītie Hruščova atkušņa beigu un Brežņeva stagnācijas sākuma gadi ir gandrīz vai eksotiska patāla pagātne,” spriež pats autors. Viņš neslēpj, ka “lēciens” daiļliteratūrā viņam kā žurnālistam tolaik bijis liels izaicinājums, tomēr, sievas mudināts, viņš ķēries pie darba. Vēlāk gan nozvērējies: “Tā bija pirmā un pēdējā reize!”
Atkārtotajam izdevumam nācies pievienot pāris skaidrojumus, jo vairāki padomju laikā ikdienišķi termini mūsdienu lasītājam jau varētu likties sveši. Piemēram, “deficīts”, “sociālistiskā sacensība”, “širpotrebs”… Tik dīvaini, ka dažiem šis laiks tomēr vēl arvien uzdzen nostalģiju un ilgas. “Reizēm rodas iespaids, ka atjaunotajā Latvijā dzīvo cilvēki, kuri ilgojas pēc sava būra,” grāmatas priekšvārdā secina publiciste Anna Žīgure. Laikmeta auru palīdz uztvert Vizmas Belševicas dzeja, kā arī Gvido Kajona melnbaltās fotogrāfijas.
No mūsdienām raugoties, šķiet, ka F. Gordona romāns ir gandrīz vai pravietisks, jo autors to beidz ar vārdiem: “Nakts iet uz beigām, laiks iet uz rīta pusi… Uz rīta pusi, fakts!” Un tas vēl labu laiku pirms tautas atmodas un politiskajām pārmaiņām, kas iezīmēja PSRS galu un Latvijas neatkarības atgūšanu.
“Mijkrēslis” grāmatplauktā pievienojas 2011. gadā izdotajiem F. Gordona darbiem “Lokanums un spīts” (atkārtots izdevums) un “Publicistika”, bet viņa viedoklis par šī brīža aktualitātēm kā parasti meklējams “Latvijas Avīzes” un “Brīvā Latvija/”Laiks” slejās.
