
Kličko nostājas pret Zelenski: “Miera dēļ, iespējams, nāksies atteikties no teritorijas”. Vai Ukraina jau gatavo kapitulāciju? 0
Kijivas mērs Vitālijs Kličko BBC intervijā paziņojis, ka Ukrainai, iespējams, nāksies atteikties no daļas teritorijas, lai panāktu mieru ar Krieviju, īpaši pieaugot spiedienam no Donalda Trampa puses piekāpties teritoriju jautājumos, raksta BBC.
“Viens no scenārijiem ir… atteikties no teritorijas. Tas nav taisnīgi. Bet miera labad, pagaidu miera, varbūt tas varētu būt risinājums – uz laiku,” sacīja Kličko.
Tomēr 53 gadus vecais bijušais boksa čempions un tagadējais politiķis uzsvēra: “Ukrainas tauta nekad nepieņems okupāciju.”
Viņš to teica tikai dažas stundas pēc tam, kad Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai tika nogalināti 12 cilvēki un ievainoti vairāk nekā 80. Tas bija viens no nāvējošākajiem uzbrukumiem Ukrainas galvaspilsētai pēdējo mēnešu laikā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gadā, un šobrīd Maskava kontrolē aptuveni 20% Ukrainas teritorijas.
Kličko ir viens no augstākajiem Ukrainas politiķiem, kurš publiski norādījis, ka valstij var nākties atteikties no daļas zemes – kaut arī uz laiku.
Kijivas mērs un prezidents Volodimirs Zelenskis ir politiskie sāncensi. Kličko vairākkārt apsūdzējis prezidentu un viņa komandu mēģinājumos graut viņa autoritāti.
Ceturtdien, intervijā BBC Radio 4 raidījumam Today no sava biroja Kijivas centrā, Kličko norādīja, ka ir “atbildīgs par Ukrainas galvaspilsētu”, nosaucot to par “kara plosītās valsts sirdi”.
Viņš arī sacīja, ka prezidentam Zelenskim var nākties pieņemt “sāpīgu lēmumu”, lai panāktu mieru.
Uz jautājumu, vai Zelenskis ar viņu ir apspriedis iespējama miera nolīguma detaļas, Kličko atbildēja īsi: “Nē.”
“Prezidents Zelenskis to dara pats. Tā nav mana funkcija,” viņš piebilda.
Atsaucoties uz publisku konfliktu starp Zelenski un Trampu Baltajā namā februārī, mērs norādīja, ka svarīgas lietas starp augstākajiem politiķiem būtu jārisina “bez videokamerām”.
Šīs nedēļas sākumā Tramps apsūdzēja Zelenski par to, ka viņš kavē miera sarunas, pēc tam kad Ukrainas līderis atkal noraidīja Krievijas kontroles atzīšanu pār Krimu – Ukrainas dienvidu pussalu, ko Maskava nelikumīgi anektēja 2014. gadā.
Tramps paziņoja, ka Krima “jau sen ir zaudēta” un “vairs nav pat apspriežama tēma”.
Zelenskis gan atgādināja par 2018. gada “Krimas deklarāciju”, ko izdeva Trampa toreizējais valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurā ASV “noraida Krievijas mēģinājumu anektēt” Krimu.
Ukraina un tās Eiropas sabiedrotie pēdējās nedēļās pauduši satraukumu par, daudzuprāt, Trampa pieaugošo draudzību ar Putina Krieviju.