Klibā pīle jeb Kā nolemt savvaļas putnu bojāejai 1
Kad savvaļas putni un dzīvnieki būtu jāglābj, kad jāļauj dabai darīt savu – tas ir jautājums, kas ik pa laikam uzpeld, it īpaši tad, kad pārcentīgi “dabas draugi” no meža uz zoodārzu nes stirnu kazlēnus. Sak, esot mežā viens pats bijis. Kazlēnam mamma esot pazudusi. Šajā situācijā dabai tiek nodarīts neatgriezenisks ļaunums, jo cilvēks stirnu kazai tās mazuli vienkārši ļaunprātīgi nolaupa un aizstiepj uz pilsētu, kur tam būs lemta bojāeja vai arī dzīve ieslodzījumā. Stirnas tikko dzimušos kazlēnus atstāj vienus, paslēpjot, kamēr pati netālu ganās. Tas tādēļ, lai aizvilinātu plēsējus prom no kazlēna.
Šoreiz gan stāsts būs nevis par stirnām, bet gan par klibu pīli.
Mana laba draudzene Antra nesen aizveda suni pie veterinārārsta. Suns bija jānosver, tādēļ viņa to aizveda pie svariem. Tur stāvējuši salīdzinoši jaunu cilvēku pāris, bet zemē nolikta kaste. Sieviete un vīrietis sākuši satraukties, lai uzmanās, ka kastē viņiem esot pīle, lai suns to nenobiedējot. Protams, ka sunim pīle kastē ir absolūti vienaldzīga. Bet Antrai licies dīvaini, kādēļ pīle jānes pie dzīvnieku ārsta. Labi, mazums kādai saimniecībai kāda īpaši dārga vaislas pīle.
Gaidot rindu pie veterinārārsta, Antra sākusi runāties. Vai pārim saimniecība esot, viņi pīles audzējot? Nē, gluži tā neesot. Pāris pa parku staigājuši un ieraudzījuši klibu pīli. Nolēmuši nogādāt to pie veterinārārsta. Antra mazliet padomājusi un jautājusi, bet pīli tak uzreiz neizdevies notver. Nu, nē! Pagājis laiks, kamēr “dzīvnieku draugi” pīli noķēruši, acīmredzot, to pa parciņu mazliet padzenājot. Bet vai viņi ir pārliecināti, ka pīlei turpat kaut kur tuvumā nav bijusi ligzda, taujājusi Antra? Pāris tik raustījuši plecus un brīnījušies. Sarunā iesaistījies arī viens no klīnikas veterinārārstiem, norādot, ka gadījumā, ja kāja pīlei lauzta, putns būšot jāeitanazē.
Antras sašutums bija pamatots, vai tiešām cilvēki bija iedomājušies, ka atvedot pīli pie veterinārārsta, tur putnu dakterēs un pēc tam aizvedīs atpakaļ uz parciņu? Antra dusmīga vēlāk man šo gadījumu atstāstīja, nesaprotot, par ko šie cilvēki domājuši.
Iedomājieties, jūs esat varbūt nedaudz kliba pīle sev zināmā teritorijā, varbūt jums tā kāja jau kliba labu laiciņu un problēmas nesagādā. Pēkšņi uzrodas divi lieli briesmoņi, ķersta pīli pa parciņu, kamēr to notver, iebāž kastē, radot milzu stresu, to transportējot, tad vēl papildus stress, kamēr citi lieli briesmoņi kāju iztausta, lai beigās tāpat ietu bojā no eitanāzijas. “Humānisti atradušies,” sūkstījās Antra. Pat tad, ja kāja pīlei savainota nopietni, varbūt humānāk būtu to atstāt tai pazīstamā vietā, ļaujot tai dabīgi nobeigties bez stresa?
Mūsdienās savvaļas putnu un dzīvnieku glābšana ir kļuvusi teju vai par modes lietu. Ir situācijas, kad dzīvniekiem ir jāpalīdz, tie jāizglābj vai tiem jādodrošina palīdzība, tomēr vienmēr jāņem vērā, ka savvaļas dzīvniekiem jebkāds kontakts ar cilvēku rada milzu stresu. Visbiežāk savvaļas putnam vai dzīvniekam labāk būs palikt tur, kur to atradāt, it īpaši, ja tas ir mazs putnēns, vāvere, stirnēns vai zaķēns. Jāņem vērā arī fakts, ka savvaļas dzīvnieki var būt neprognozējami, tie var aizstāvoties uzbrukt, iekost, kā arī tie pārnēsā dažādas slimības. Piemēram, lapsas un jenotsuņi ir kašķa izplatītājas. Ja nu tomēr tiešām ir vēlme palīdzēt dzīvniekam, labāk pirms tam piezvaniet uz veterināro klīniku un pajautājiet, ko ārsti jums teikts par to, ka pa parku dzenājat klibu pīli.
