Klēts pārbūvei dod naudu, tilta remontam – ne 9
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Valsts kontrole nāca klajā ar revīzijas ziņojumu, kurā secināts, ka pašvaldību tiltiem nav pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts, ne no pašvaldību puses. Valsts kontrolei nav pārliecības par gandrīz simts tiltu drošību.
Šā secinājuma kontekstā jāpiemin, ka valdība pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājuma katru mēnesi atbalsta augstas gatavības pašvaldību investīciju projektus valsts aizdevuma saņemšanai Covid-19 krīzes seku mazināšanai, kur viens no mērķiem ir atbalsts tiltu, pārvadu un estakāžu būvniecībai vai pārbūvei. Valdība līdz šim ir piekritusi, ka pašvaldības var aizņemties finansējumu astoņu tiltu stāvokļa uzlabošanai. Augustā šādu atbalstu saņēma, piemēram, Jelgavas novada pašvaldība, lai savestu kārtībā tiltu pār Vircavas upi.
Taču jūnija sākumā dažas dienas pirms pašvaldību vēlēšanām valdība pēc VARAM priekšlikuma atbalstīja 21 augstas gatavības pašvaldību investīciju projektu, kas saistīti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu, kuru iesniedzēji finansējumu saņems no valsts budžeta. Šo projektu īstenošanai nauda nebūs jāaizņemas, bet tikai jāgarantē 15% pašvaldības līdzfinansējums. Tas ir līdzīgi, kā savulaik pašvaldībām noteiktu valsts budžeta daļu sadalīja Saeimā pēc partiju ieskatiem.
Taču šoreiz izvēli izdara VARAM, kura iesniegtos projektus vērtē kopā ar Finanšu, Ekonomikas, Satiksmes un Zemkopības ministriju deleģētajiem pārstāvjiem.
Projektus varēja pieteikt diviem mērķiem: pašvaldību pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem, kā arī Rīgas Austrumu maģistrāles posma izbūves otrajai kārtai. Šogad un arī nākamgad, ja Saeima atbalstīs šo iespēju, lemjot par 2022. gada valsts budžetu, šādi plānots sadalīt vairāk nekā 50 miljonus eiro, no kuriem 27,1 miljons eiro ir pieejami jūnija sākumā atbalstītajiem projektiem.
Šogad finansējums plānots no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet 2022. gadam tas ieplānots VARAM budžetā, gatavojot 2022. gada valsts budžeta projektu, liecina jūnija sākumā sniegtā VARAM informācija. No tās arī var secināt, ka pārējo summu, ko plānots piešķirt nākamgad, varēs saņemt tās pašas pašvaldības, lai iesāktos projektus pabeigtu. Taču Saeima, lemjot par budžetu, pašvaldībām var paredzēt arī lielāku atbalstu, ņemot vērā, ka tas ir Saeimas vēlēšanu gads.
Deputātu kvotu jaunā seja
Šā lēmuma pieņemšana valdībā sakrita ar laiku, kad toreiz jaunais labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) tviterī bija ierakstījis aicinājumu partijām, kas nav valdībā, “pārāk nesapriecāties par uzvarām pašvaldību vēlēšanās, jo 3. jūnija valdības restarts nozīmē to, ka lielās valsts budžeta, Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma naudas plūsmas kontrolēs četras koalīcijas partijas (Nacionālā apvienība, JKP, “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par”), kas primāri rūpēsies par savām pašvaldībām”.
Pēc rezonanses, ko izraisīja šis jūtami ironiskais ieraksts, tā autors to izdzēsa. Pēc tam viņš apgalvoja, ka ir pārprasts – gribējis pateikt, ka tāda prakse ir bijusi agrāk, bet vairs netiks atkārtota.
Pārlūkojot valdības 1. jūnijā atbalstītos pašvaldību investīciju projektus, redzams, ka valsts budžeta naudu dažādiem mērķiem ir saņēmušas arī pašvaldības, kur nav pie varas koalīcijas partijas. Tāpat ir noraidīti arī valdošo partiju pašvaldību projekti. Jūnijā atbalstu saņēma Rīgas, Valmieras pilsētas, Smiltenes novada, Ogres novada, Daugavpils pilsētas, Ventspils pilsētas, Gulbenes novada, Rēzeknes pilsētas, Alūksnes novada, Stopiņu novada, Jelgavas pilsētas, Siguldas novada, Vecumnieku novada, Tukuma novada, Talsu novada un Valkas novada projekti.
Piemēram, Ogres novads saņēma atbalstu četru projektu īstenošanai, kuru vidū bija arī Taurupes muižas klēts pārbūve. Talsu novadam piešķirta nauda Ķēniņkalna un brīvības cīnītāju pieminekļa “Koklētājs” apkārtnes labiekārtošanai. Abas pašvaldības vadīja un arī tagad vada Nacionālā apvienība. Vairākums vietvaru bija iesniegušas projektus par ielu vai pašvaldības ēku pārbūvi.
Vecumnieku novadam naudu piešķīra Skaistkalnes sporta zāles būvniecībai, kas patiešām ir projekts, “ko skaistkalnieši gaidīja jau vairākās paaudzēs”, kā tika sacīts šā gada 1. septembrī, svinīgi ēkas pamatos ieliekot kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Uz valsts budžeta finansējumu šā projekta īstenošanai tagad jau Bauskas novads cer arī nākamgad, jo šogad tam piešķīra tikai pusi no nepieciešamā – nedaudz vairāk kā 700 000 eiro.
Noraidītie var pretendēt uz aizņēmumu
Taču daudz vairāk bija to projektu, kurus vērtēšanas komisija noraidīja. Nesenā Valsts kontroles ziņojuma kontekstā uzmanību piesaistīja Saldus novada pieteikumi, kas nav iekļauti atbalstāmo projektu sarakstā. Viena noraidīšanu varētu saprast – Druvas vidusskolas ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas projekta pieteikumā bija tehniska kļūme, ko gan varētu izlabot, bet, formāli vērtējot, atteikums bija pamatots.
Taču Saldus novads iesniedza arī tilta pār Cieceres upi Kuldīgas ielā pārbūves projektu, kuru arī vērtēšanas komisija noraidīja. Pašvaldība pēc tam vērsās VARAM, no kuras saņēma atbildi, ka komisija vērtējusi arī projektu ilgstspēju administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Uz minēto tilta pārbūvi to nevarot attiecināt, tāpēc ierobežotā valsts budžeta finansējuma dēļ tai tiek atteikts. Saldus novada domi vadīja un arī tagad vada priekšsēdis Māris Zusts no Latvijas Zaļās partijas.
Viņš atzina, ka noraidījuma pamatojums viņu izbrīnījis, jo šis ir tilts, kas ir pilsētas galvenā artērija, pār kuru notiek visa satiksme no atjaunotās Kuldīgas ielas.
Viņam nav saprotams, kāpēc tas netiek saistīts ar finanšu ieguldījumiem ilgtermiņā.
Neatbildēts arī paliek jautājums, ar ko NA vadītās pašvaldības parks Talsos vai pagasta muižas klēts Ogres novadā reformas kontekstā ir pārāki. Jāpasaka, ka atbalstīto projektu vidū ir vēl viens Ogres novada projekts par pašvaldības ēkas “Jauniešu māja” pārbūvi. Tajā pašā laikā noraidīts ir ļoti līdzīgs Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centra projekts. Runa ir par ēku, kurā ir visi jauniešu interešu pulciņi un pašdarbības kolektīvi.
Kuldīgas novada priekšsēdei Ingai Bērziņai (Kuldīgas novadam) arī nav skaidra projektu vērtēšanas kārtība, jo viens no kritērijiem bija saistīts ar atbalstu projektiem, kas šajā gadā var apgūt lielāku finansējumu. Cik viņai zināms, tad Kuldīga šajā ziņā būtu apsteigusi dažu labu pašvaldību, kurai atbalsts sniegts. “Tā nav labā prakse. Ceru, ka nākotnē tā vairs neatkārtosies,” “Latvijas Avīzei” atzina I. Bērziņa.
Viņa pārstāv valdībā esošo “Jauno Vienotību”. Taču tā gluži apdalīta nav. Jautājums drīzāk ir par to, kurai no tās pašvaldībām ir dota priekšroka, jo vēl kā Valmieras pilsētas pašvaldība, kuru vada Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”), “JV” ir saņēmusi atbalstu J. Daliņa stadiona piebūves un vieglatlētikas manēžas projektam, kam divos gados paredzēti 2,1 miljons eiro.
Vairākas pašvaldības, kuru viedokli “Latvijas Avīze” centās noskaidrot, atteikumu saņēmušas ar pamatojumu, ka projekts nav atbalstīts, ņemot vērā ierobežoto valsts budžeta finansējumu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis (“AP”) “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka aplūkotais valsts atbalsts pašvaldībām ir grantu programma kā papildu stimuls novadiem un pilsētām īpaši svarīgu projektu īstenošanā. Uz vaicāto, ar ko klēts pārbūve vai parka labiekārtošana ir bijusi pārāka par Saldus tilta remontu, M. Lasmanis pieļāva, ka atbalstītās pašvaldības, visticamāk, ir spējušas labāk pamatot savu projektu nepieciešamību.
Viņš gan nav piedalījies vērtēšanas komisijas darbā, taču neesot pamata apšaubīt starpministriju komisijas lēmumu.
Taču tām pašvaldībām, kuru projekti ir noraidīti, ir visas iespējas pieteikties valsts aizdevuma saņemšanai, kas, visticamāk, netiks liegts, paskaidroja M. Lasmanis.
Te gan jāpasaka, ka aizņemta nauda ir arī jāatdod. Tilts Saldū, iespējams, neesot saņēmis valsts budžeta finansējumu tāpēc, ka tam nav izšķirošas nozīmes pašvaldību reformas kontekstā, jo no Saldus novadam pievienotajiem Brocēniem Saldū varot nokļūt pa citu ceļu.
