Klepus, trūkst elpas – vai tiešām uzreiz astma? 9
Regīna Olševska, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsdienās cilvēki arvien biežāk sūdzas par alerģiju – imūnsistēmas darbības traucējumiem, kas rodas, organismam izteikti reaģējot uz kādu apkārtējā vidē esošu kairinātāju jeb alergēnu, piemēram, ziedputekšņiem, dzīvnieku spalvām, putekļiem, kas izraisa saasinātu reakciju: niezi, iesnas, acu asarošanu, elpošanas traucējumus. Ap 40% no viņiem ar gadiem attīstās siena drudzis vai alerģiska bronhiālā astma – slimība, kas rodas, mijiedarbojoties apkārtējai videi un ģenētiskajiem faktoriem.
Alergēni mājās un darbā
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš teic, ka alergēni sastopami ne tikai mājās, bet nereti ar tiem jāsaskaras darba vidē, piemēram, ar ķīmiskajām vielām (niķeli, lateksu, formaldehīdu, sintētiskajiem mazgāšanas līdzekļiem), dažādu sēņu sporām, dzīvnieku un augu valsts daļiņām: spalvām, vilnas, lina, graudu, koksnes putekļiem. Alergēnu klātbūtne ir daudzās nozarēs, bet visbiežāk lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, kokapstrādē, ķīmiskajā un farmaceitiskajā rūpniecībā, veselības aprūpē. Ar arodfaktoriem saista 9–15% pieaugušo vecumā diagnosticēto astmas gadījumu, bet kopumā aptuveni pusei bronhiālās astmas pacientu atklāj sensibilizāciju uz dažādiem alergēniem.
Lai gan par alergēnu klātbūtni bieži signalizē ādas problēmas – parādās dermatīts, izsitumi, nonākuši uz gļotādām, tie var izraisīt elpceļu iekaisumu. Alerģiska reakcija var kļūt īpaši bīstama, ja spēcīgi reaģē bronhi. Bronhu sašaurināšanās izraisa bronhiālajai astmai raksturīgu lēkmjveida elpas trūkumu. “Alerģiskas reakcijas un bronhiālās astmas attīstības iemesls ir eozinofilo leikocītu izraisīts iekaisums bronhu sieniņās. Bronhi ir ļoti jutīgi, tāpēc uz niecīgāko kairinājumu, piemēram, cigarešu dūmiem, automašīnu izplūdes gāzēm, reaģē ar spazmām. Elpceļu eozinofilā iekaisuma cēlonis var būt gan vīrusu infekcijas, gan regulāra saskare ar alergēniem, piemēram, ķīmiskām vielām,” skaidro alergologs-pneimonologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Māris Bukovskis. Jāpiebilst, ka leikocīti ir imūnsistēmas šūnas, kuras pilda organisma aizsargfunkcijas. Tiem ir vairāki veidi, piemēram, neitrofilie leikocīti galvenokārt nodrošina organisma aizsardzību pret infekcijām, bet eozinofilie piedalās alerģiskās reakcijās un iekaisumos.
Ja attīstījusies astma, pacients izjūt tādus simptomus kā klepu (īpaši naktīs un agri no rīta), elpas trūkumu – gan spontānu, gan pēc fiziskas slodzes vai kontakta ar kairinātāju, smaguma sajūtu, sēkšanu un čīkstošu skaņu krūtīs. Astma var sākties ne tikai bērnībā, bet arī pieaugušo vecumā. Par riska faktoriem uzskata dzimumu, jo astma biežāk attīstās sievietēm, iedzimtība, alerģijas, piemēram, siena drudzis, kontakts ar alergēniem darba vietā, aptaukošanās, elpceļu infekcijas, īpaši vīrusu izraisītas, bet attīstību veicina smēķēšana (aktīvā, pasīvā), fiziskā un emocionālā slodze, medikamenti, piemēram, aspirīna, beta blokatoru lietošana.
Bronhiālajai astmai pa pēdām
“Ja ilgstoši moka klepus, tas ir sauss un lēkmjveidīgs, īpaši naktīs, pēc fiziskas slodzes vai gaisa temperatūras maiņas, jāpārliecinās, vai nav bronhiālās astmas. To var noskaidrot, veicot spirogrāfiju – nosakot plaušu funkcionālās spējas. Ja izmeklējums neko neatklāj, seko bronhu provokācijas tests, kurā pacientam jāieelpo viela, kas bronhiālās astmas slimniekiem izraisa spazmu,” skaidro pulmonologs Māris Bukovskis.
Spirogrāfija ir metode, ar kuras starpniecību var spriest par elpceļu caurlaidību un plaušu tilpumu. Forsētas izelpas laikā iespējams novērtēt pacienta elpceļu sašaurināšanos. Ja pacientam ir bronhiālā astma, pēc bronhu dilatatora ieelpošanas novēro bronhu paplašināšanos. Ja diagnozi neizdodas apstiprināt, veic papildu izmeklējumu – bronhu provokācijas testu. Astmai raksturīgs paaugstināts bronhu jutīgums, bet, ja testa rezultāts ir negatīvs, ilgstošajam klepum ir cits cēlonis, piemēram, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) vai gastroezofageālā refluksa (atviļņa) slimība.
Ja pacientam ir alerģiskā astma, alergēnu noteikšanai jāveic ādas alergoraudzes (dūrienu testi) vai specifisko IgE antivielu noteikšana asinīs pret inhalācijas alergēniem.
Alerģijas, kā arī to sekas – bronhiālo astmu var ārstēt ar medikamentiem. Taču vispirms jāvēršas pret slimību provocējošiem faktoriem, piemēram, smēķēšanu, tajā skaitā pasīvo, kaitīgo darba vidi, kurā pacients nonāk saskarsmē ar alergēnu, lieko svaru jeb aptaukošanos, kuras gadījumā astma var būt smagāka un grūtāk padoties ārstēšanai.
Pretiekaisuma terapijā ietilpst inhalējamie glikokortikoīdi, kuri efektīvi ārstē iekaisumu un novērš slimības uzliesmojumu. Mūsdienās tos iesaka lietot jau vieglas astmas ārstēšanai. Nereti papildus jālieto bronhodilatējošie jeb bronhus paplašinošie preparāti. Bronhiālās astmas ārstēšanai nepieciešamos medikamentus valsts kompensē 75% apmērā.
Vienīgais ārstēšanas veids, kas vērsts uz alerģijas rašanās cēloņiem, ir alergēnu specifiskā imūnterapija. Ar šo metodi var ārstēt ne tikai alerģisko rinītu, bet arī alerģisko astmu, ja vien tā nav smaga un grūti kontrolējama.
Lai sāktu terapiju, vispirms tiek noteikts, kāds alergēns izraisījis alerģiju. Ārstēšanās laikā, kura ilgst vairākus gadus un kuru pielāgo katram pacientam individuāli, tiek mainīta organisma imūnsistēmas atbildes reakcija uz kairinātāju. Šo terapiju izmanto, lai mazinātu alerģiju pret mājas putekļērcīti, pelējumu, ziedputekšņiem, bišu un lapseņu indi, dzīvnieku spalvām. Terapijas laikā pacientam izveidojas imunoloģiskā panesība jeb tolerance pret ievadīto alergēnu (tas nav īsts, bet gan ķīmiski modificēts). Pacients preparātu var lietot tablešu, zem mēles iepilināmu pilienu vai uz ādas līmējamu plāksteru veidā vai saņemt zemādas injekcijas. Terapija ilgst 3–5 gadus, un iegūtais rezultāts saglabājas vēl ilgi. Medikamentu ievadīšanas shēmas ir dažādas, tāpat kā izmaksas, tomēr jārēķinās ar vairākiem simtiem eiro gadā.
Fakti
> Alerģiskajai astmai raksturīgs eozinofils iekaisums elpceļos, kas rodas pēc saskares ar alergēnu.
> Šos alergēnus var iedalīt divās lielās grupās – no sezonas atkarīgos un neatkarīgos alergēnos, piemēram, mājas putekļērcītes, prusaki (prusaku izcelsmes alergēni nereti izraisa alerģiju bērniem), dzīvnieku spalvas.
> Sezonālie alergēni ir augu izcelsmes inhalācijas alergēni, visbiežāk ziedputekšņi, kuru koncentrācija gaisā pavasarī un vasarā ir īpaši augsta. Biežākie ziedputekšņu alergēni ir graudzāles (timotiņš, kamolzāle, pļavas lapsaste), koki (alkšņi, lazdas, vītoli, bērzi, papeles), nezāles: nātres, balandas, vībotnes un skarenes, zied no augusta līdz septembrim.
> Aroda bronhiālajai astmai ir gandrīz 100 pierādītu izraisītāju.
> Biežākās alergēnu grupas: milti (pārtikas ražošana, ceptuves), koka putekļi (mēbeļu rūpniecība, zāģētavas), dzīvnieku izcelsmes produkti (lauksaimniecība, pārtikas ražošana, veterinārmedicīna), pelējuma sēnītes (lauksaimniecība, mežsaimniecība), ķīmiskās vielas (pulverkrāsošana, plastmasu, ķīmisko produktu ražošana, metināšana, metālapstrāde), krāsas (frizētavas, tekstila ražošana), biocīdi un dezinfekcija (veselības aprūpe, uzkopšanas darbi).
> Pilsētas vide pastiprina un paildzina astmas izpausmes.
