Garais klepus – lipīgs un bīstams. Zāļu pret to nav. Kā rīkoties? 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pirms pandēmijas Latvijā ar garo klepu vidēji saslima 316, bet 2019. gadā – 719 cilvēki. Tā kā ar šo infekcijas slimību bieži saslimst ne tikai mazi bērni un zīdaiņi, bet arī jaunieši, no šī gada valsts apmaksātu vakcināciju pret garo klepu ģimenes ārsta praksēs un vakcinācijas kabinetos var saņemt arī 14 gadus veci pusaudži un grūtnieces.
Lēkmes arī naktīs
“Garais klepus ir mokoša infekcijas slimība vismaz mēneša garumā, kuras izplatība pasaulē un arī Latvijā ir mazinājusies, pateicoties vakcinācijai.
Visbīstamākā tā ir maziem bērniem un zīdaiņiem, jo īpaši līdz sešu mēnešu vecumam, kad tā var kļūt dzīvībai bīstama.
Slimība sākas kā parasta saaukstēšanās, bet pēc divām nedēļām parādās tipiskais klepus. Zīdaiņiem šī fāze var nebūt, tā vietā viņi periodiski pārstāj elpot (elpošanas apstāšanās jeb apnoja). Lēkme var būt pietiekami ilga, lai tiktu traucēta skābekļa padeve ne tikai smadzenēm, bet arī pārējiem orgāniem. Ja saslimst pieaugušais, mokošais klepus var ilgt mēnešiem un izraisīt komplikācijas.
Spēcīgais klepus ne tikai apgrūtina elpošanu, bet arī paaugstina spiedienu krūškurvī un galvas smadzenēs, tādēļ viena no slimības komplikācijām ir asinsvadu plīsums,” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja asociētā profesore Dace Zavadska.
Slimības raksturīgākie simptomi ir paroksismāls jeb lēkmjveida klepus, sēcoša, svilpjoša elpa klepus starplaikos, ieilgusi slimības norise.
Parasti garais klepus noris trīs posmos. Pirmais parasti ilgst vienu divas nedēļas ar iesnām, nedaudz paaugstinātu ķermeņa temperatūru, nogurumu. Pēc tam iestājas slimības otrais posms, kas bērniem ilgst vidēji 4–6 nedēļas, pieaugušajiem – līdz pat diviem trim mēnešiem.
Šajā stadijā slimniekam ir mokošas krampjveida klepus lēkmes, kuras sākas pēkšņi un bieži vien naktīs. Tās var uznākt gan vairākas reizes dienā, gan vairākas reizes stundā. Saslimušais klepo bez apstājas, tad ar svilpjošu troksni ievelk elpu un turpina klepot, lēkmes beigās izdalās staipīgas krēpas, un tā var beigties arī ar vemšanu. Biežas klepus lēkmes veicina asinsizplūdumu rašanos acu ābolos.
Izveseļošanās posms parasti ilgst divas trīs nedēļas, kuru laikā lēkmju biežums un stiprums samazinās, bet pats klepus var saglabāties vēl ilgi.
Daļai pacientu var rasties arī komplikācijas. Biežākās komplikācijas bērniem ir pneimonija, krampji, cirkšņa trūces, encefalopātija, cerebrālā hipoksija, bet pusaudžiem un pieaugušajiem – ribu lūzumi, urīna nesaturēšana, klepus izraisīta sinkope jeb ģībonis, insults.
Paaugstināts dažādu komplikāciju risks ir priekšlaicīgi dzimušiem vai nevakcinētiem bērniem, kā arī pacientiem ar hroniskām sirds, plaušu, nervu sistēmas slimībām.
Ja saslimst pieaugušais, slimība bieži vien tiek atklāta novēloti, un šajā laikā infekcija, kura izplatās gaisa pilienu veidā, var tikt nodota tālāk, piemēram, bērniem. Ārzemju dati liecina, ka 10–30% ilgstoša (ilgāk par piecām nedēļām) klepus gadījumos laboratoriski tiek apstiprināta garā klepus diagnoze.
Zāļu nav, tādēļ jāvakcinējas
Garo klepu ierosina baktērija “Bordetella pertussis”, nonākot organismā, sāk izdalīt toksīnus, izraisot klepus lēkmes. Starp citu, vienu no tiem pieskaita pie sarežģītākajiem no šobrīd zināmajiem baktēriju izdalītajiem toksīniem. Lai cik neticami tas izklausītos, pret slimību zāļu nav.
Dace Zavadska teic, ka pirmās desmit dienas pēc saslimšanas pacientam izraksta antibiotiku kursu, kura mērķis ir mazināt infekciju, lai tā neizplatītos tālāk (garo klepu izraisošās baktērijas slimnieks var izdalīt trīs nedēļas un ilgāk), bet pašu slimības gaitu ar zālēm ietekmēt nav iespējams, tādēļ ļoti svarīga ir slimības profilakse, proti, vakcinācija.
Līdz šim valsts vakcināciju pret garo klepu apmaksāja bērniem divu, četru, sešu mēnešu, kā arī viena un septiņu gadu vecumā.
Piemēram, 2021. gadā pilnu vakcinācijas kursu jeb trīs potes saņēmuši vairāk nekā 90% zīdaiņu līdz gada vecumam. Statistika liecina, ka garais klepus nevakcinētiem bērniem ir sešas reizes biežāk nekā vakcinētiem. Ja arī vakcinēts bērns saslimst, viņš ir pasargāts no smagas slimības norises un komplikāciju attīstības. Grozījumi Vakcinācijas noteikumos paredz to turpmāk apmaksāt arī pusaudžiem un topošajām māmiņām.
“Šis vakcinācijas mērķis, kuru sieviete veic otrajā grūtniecības trimestrī (optimāli no 16. līdz 32. nedēļai.), ir pasargāt bērnu no saslimšanas pirmajos dzīves mēnešos, jo tādā veidā no mātes caur placentu augļa asinsritē nonāk antivielas. Līdz šim ārsti jau to rekomendēja, taču grūtniecēm par vakcināciju bija jāmaksā pašām,” atklāj Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa. Lai gan vakcināciju pret garo klepu sieviete, visticamāk, saņēmusi jau bērnībā, gadu gaitā antivielu daudzums ir mazinājies.
Kombinētā vakcīna pret stingumkrampjiem, difteriju un garo klepu ir droša un nekaitīga, un to var saņemt kā ģimenes ārsta, tā vakcinācijas kabinetos. Kopš janvāra, kad uzsākta valsts apmaksāta vakcinācija, to veikušas jau 450 grūtnieces.
