Klepus bez saaukstēšanās. Par ko tas var liecināt 0
Visbiežāk klepus iemesls ir vīrusu izraisītas augšējo elpošanas ceļu infekcijas, kas parasti pāriet dažu nedēļu laikā. Taču gadās arī tā, ka klepus sācies it kā bez iemesla – nav bijis ne iesnu, ne kasīšanās kaklā. Ja tas nemitējas ilgāk par mēnesi, jādodas pie ārsta un jānoskaidro, kas par lietu.
Bronhu iekaisums
Klepus ir organisma aizsargreflekss, kas palīdz elpceļiem attīrīties, atbrīvoties no visa liekā. Tā ir ļoti ātra, skaļa un spēcīga izelpa, kuras mērķis ir kopā ar gaisu izvadīt no elpceļiem gļotas, svešķermeņu daļiņas, vīrusus un baktērijas. Vienlaikus klepus ir arī simptoms, kas norāda uz kādu veselības problēmu.
“Biežākie ieilguša klepus cēloņi ir bronhiālā astma, eozinofilais bronhīts, hroniskas iesnas un iekaisums deguna blakusdobumos, kā arī kuņģa skābes atvilnis barības vadā. Reizēm var būt dažādu iemeslu kombinācija,” norāda P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību centra alergologs ftiziopneimonologs Māris Bukovskis. Bronhiālās astmas un alerģiskas reakcijas iemesls ir eozinofilo leikocītu izraisīts iekaisums bronhu sieniņās. Bronhi ir ļoti jutīgi, tādēļ uz niecīgāko kairinājumu, piemēram, aukstu gaisu, cigarešu dūmiem vai izplūdes gāzēm, reaģē ar spazmām.
Elpceļu eozinofilā iekaisuma cēlonis var būt ne tikai vīrusu infekcijas, bet arī kaitīgi darba apstākļi, piemēram, regulāra saskare ar ķīmiskām vielām. Starp citu, katram otrajam smēķētājam ar 20 – 30 gadu stāžu ir hroniska obstruktīva plaušu slimība (parasti to apzīmē ar abreviatūru HOPS), kam raksturīgs klepus ar krēpām, parasti no rītiem. HOPS iemesls ir bronhu iekaisums, ko izraisa tabakas dūmos esošās kairinošās daļiņas.
Lai noskaidrotu ilgstoša klepus iemeslu, vispirms jāveic plaušu funkcijas mērījumi – spirogrāfija, nosakot plaušu tilpumu, gaisa plūsmas ātrumu elpceļos. Ja tās laikā klepošanas iemeslu atklāt neizdodas, seko bronhu provokācijas tests, bet sarežģītākos gadījumos – krēpu izmeklēšana. Tā nepieciešama arī gadījumos, ja radušās aizdomas, ka ieilgušā klepus iemesls varētu būt tuberkuloze, it īpaši, ja jūtami arī citi tuberkulozes simptomi – drudzis, nogurums dienas otrajā pusē, svīšana naktīs, svara zudums. Lai kliedētu šaubas, vispirms jāveic fluorogrāfija jeb plaušu rentgens, bet pēc tam – krēpu analīze, lai pārliecinātos, vai tajās nav tuberkulozes baktēriju.
Klepus reizēm ir vienīgais plaušu vēža simptoms, tādēļ ilgstošiem klepotājiem reizēm jāveic arī bronhoskopija vai kompjūtertomogrāfija.
Sauss klepus var būt arī alerģiska reakcija pret ziedputekšņiem vai citiem alergēniem, piemēram, klepus lēkmes naktīs var izraisīt alerģija pret mājas putekļu ērcīti. Lai noteiktu šāda klepus cēloni, veic speciālus testus.
Izklepo apspiestas emocijas
Rīgas 1. slimnīcas pulmonoloģe alergoloģe Ineta Grīsle stāsta, ka gastroezofageālā atviļņa jeb refluksa slimības (GEAS) pacientiem sausu klepu var izraisīt kuņģa skābe, kas pa barības vadu virzās augšup, kairinot kaklu un balss saites. Cilvēkiem, kuriem augšējie elpceļi ir ļoti jutīgi, pat niecīgs kuņģa skābes daudzums var provocēt klepus lēkmes. Šādā gadījumā klepus parasti ir pēc ēšanas vai, strauji mainot ķermeņa stāvokli, piemēram, noliecoties. Atviļņa slimības gadījumā klepus bieži ir arī naktīs, turklāt jūtama dedzināšana kuņģa apvidū vai mēdz būt skābas atraugas.
Klepus un apgrūtinātas elpošanas iemesls var būt arī sirds ārējās sieniņas jeb perikarda iekaisums. “Tiek kairināti receptori, kas atrodas elpceļos vai ārpus tiem. Impulss nonāk klepus centrā galvas smadzenēs, izraisot klepus refleksu,” skaidro ārste. Viņa norāda, ka arī dažu medikamentu, piemēram, asinsspiedienu pazeminošo līdzekļu (agiotenzīnkonvertāzes inhibitoru) lietošana daļai pacientu var izraisīt klepu.
Ja veikti visi iespējamie izmeklējumi, bet klepus cēloni atrast neizdodas, iespējams, ka to izraisa psihoemocionālas dabas problēmas, piemēram, stress, sarežģījumi darbā vai attiecībās.
“Ļoti bieži teātrī, kad skatītāju zālē valda tumsa, ik pa brīdim atskan klepus. Kāpēc? Tādā veidā cilvēki mēģina paust kādas emocijas, piemēram, diskomfortu par to, ka atrodas tumsā starp svešiem cilvēkiem, nevēlēšanos apmeklēt šo izrādi, pārāk ieilgušo pauzi pirms priekškara pacelšanas,” atklāj Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas ārsts Artūrs Miksons. Viņš skaidro, ka šāds klepus var būt somatiska jeb ķermeniska reakcija uz nepatīkamām, nevēlamām vai pretrunīgām emocijām. Psihoterapeita uzdevums ir šīs emocijas no pacienta zemapziņas izcelt apziņas līmenī, palīdzēt ietērpt vārdos, kā arī saprast, ka emocijas var izraisīt dažādas ķermeņa reakcijas, simptomus un pat slimības.
