Kleopatras pils Ēģiptē, 12 000 gadu vecā Dvarka Indijā un citas senās pilsētas, kas tagad ir zem ūdens 5
Signe Koļcova, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī mūsdienās arheologi izpētījuši patiešām lielu daudzumu seno pilsētu, tās visas galvenokārt ir uz sauszemes. Taču ne mazums tādu atradumu pētniekus gaida arī zemūdens pasaulē. Turklāt tieši šajā vidē šie veidojumi pietiekami labi saglabājušies arī pēc tur pavadītajiem vairākiem tūkstošiem gadu. Pagaidām lielākajai daļai šo pilsētu piekļūt spēj tikai profesionāli nirēji vai hidroarheologi, taču jau tagad zināms, ka dažas no tām gluži teorētiski ne ar ko neatpaliek no leģendārās Atlantīdas.
Herakliona un Kleopatras pils, Ēģipte
Ja mēģina atrast maksimāli reālu analogu vēstījumam par Atlantīdu, visdrīzāk, tieši stāsts par pilsētu Heraklionu tam varētu izrādīties vispiemērotākais: nozīmīga osta, svarīgs transporta un tirdzniecības centrs – to uzbūvēja aptuveni 8. gadsimtā pirms mūsu ēras jeb tātad tajā laikā, kad Senajā Ēģiptē valdīja Ptolemaju dinastija.
Taču, arī neraugoties uz tām antīko vēsturnieku liecībām, kas saglabājušās līdz mūsu dienām, jau faktiski nākamajos laikmetos vairākums pētnieku principiāli nemaz neticēja tam, ka tāda pilsēta vispār jebkad būtu eksistējusi, jo tam nebija absolūti nekādu materiālo apliecinājumu.
Un tikai 2000. gadā gluži nejaušā kārtā izdevās atrast to, kas palicis pāri no savulaik iespaidīgās seno ēģiptiešu pilsētas. Herakliona tagad atrodas vismaz 500 metru dziļumā zem ūdens, 6,5 kilometru attālumā no krasta, un mūsdienu hidroarheologi turpina rūpīgi pētīt lielā mērā nesliktā stāvoklī tur esošās ēkas, skulptūras un citas lietas.
Neskatoties uz to, ka par šo zemūdens pilsētu informācijas joprojām ir gaužām maz, tomēr jau esot puslīdz skaidrs iemesls tam, kāpēc šī pilsēta savulaik pazudusi.
Pētījumi apliecinājuši, ka Herakliona uzbūvēta teritorijā, kur zeme galvenokārt bijusi mālaina vai smilšaina, un tāpēc regulārās zemestrīces un vispārējā seismiskā nestabilitāte rezultātā tad arī noveda pie tā, ka vienā brīdī pilsēta pakāpeniski sāka grimt un aiziet zem ūdens.
Un arī Senās Ēģiptes pilsētai Aleksandrijai, izrādās, ir tādi atsevišķi rajoni, kas pēc zemestrīces pirms pusotra tūkstoša gadu nogrimuši jūrā. Mūsdienu pētniekiem Vidusjūras dibenā izdevies uzmeklēt vairākus tā dēvētā valdnieku kvartāla jeb Kleopatras pils arhitektūras objektus – tur varot aplūkot statujas, kolonnas, dievnamu kompleksus un daudz ko citu. Turpat līdzās nogrimušajai Aleksandrijas daļai jūras dibenā atrodas arī virkne nogrimušu kuģu, un daudzi no jūras dibena izceltie artefakti tagad veido daļu no mūsdienu Aleksandrijas Nacionālā muzeja ekspozīcijas.
Pavlopetri, Grieķija
No visām zem ūdens aizgājušajām senajām pilsētām, kuras var uzskatīt par ievērojamām, iespējams, viena no vissenākajām varētu būt grieķu pilsēta Pavlopetri. Tostarp zīmīgi, ka par to nav saglabājusies praktiski itin nekāda informācija.
Šo pilsētu arī atrada gluži nesen – tikai pagājušā gadsimta 60. gados. Pētījumi apliecinājuši, ka šī pilsēta attiecināma uz mīnojiešu civilizāciju un tā nogrimusi ne mazāk kā pirms 5000 gadu, kas to attiecīgi padara par vienu no vissenākajām apdzīvotajām vietām, kas ne tikai saglabājušās līdz mūsu dienām (lai arī dziļi zem ūdens), bet vispār par vienu no senākajām zināmajām pilsētām cilvēces vēsturē. Par galveno iemeslu tam, kāpēc tā nogrimusi, uzskata dabas kataklizmu – konkrēti tieši zemestrīci jeb faktiski tieši tāpat kā gadījumā ar lielāko daļu savulaik grezno un iespaidīgo antīkās pasaules pilsētu.
Dvarka, Indija
Vēl viena tāda pilsēta, kas var pretendēt uz vissenākās statusu, ir senā indiešu pilsēta Dvarka. Arheologi tās vecumu arī novērtējuši ar vismaz 5000 gadu, un par to galvenokārt liecinot saglabājušos būvju analīzes rezultāti. Savukārt šajā nogrimušajā pilsētā atrastie kausi, statujas un cilvēku atliekas liecinot, ka tām jau ir vismaz 9000 gadu, bet dažu drosmīgāko pētnieku ieskatā – varbūt pat visi 12 000 gadu.
Tiesa, laikam gan tas pēdējais apgalvojums varētu būt ļoti maz iespējams, jo tajā laikā mūsdienu Indijas teritorijā patiesībā vēl nemaz neesot bijis civilizācijas. Lai gan, kas zina: varbūt mēs vienkārši neko daudz nezinām par patieso vēstures gaitu un notikumiem tajā?
Katrā ziņā mūsdienās turpinās aktīva Dvarkas izpēte, un visu būtiskāko noslēpumu atminēšana vēl ir nākotnes jautājums. Ieskaitot arī iemesla, kāpēc šī senā pilsēta nogrimusi zem ūdens, atklāšanu. Lai gan pētnieki esot jau tagad izvirzījuši vismaz vienu potenciālo nogrimšanas iemeslu – tas varētu būt gigantisks vilnis, kas acumirklī pārklājis pilsētu un tad aiznesis to sev līdzi jūrā, kur tā nogrima dibenā.
Fanagorija, Krievija
Arī plašās Krievijas teritorijā var atrast ļoti senas cilvēku apmešanās vietas, kas laika gaitā “aizgājušas” zem ūdens. Tāda katrā ziņā ir grieķu pilsēta Fanagorija, kas atrodas mūsdienu Tamaņas pussalas piekrastē. Patiesības labad gan var precizēt, ka vispār jau daļa šīs senās apmetnes vēl atrodas uz sauszemes, bet krietna tās daļa jau nogrimusi Azovas jūrā.
Šī ir viena no pilsētām, kas uzbūvēta grieķu kolonizācijas laikā un kas eksistējusi salīdzinoši ilgi arī pēc antīkā perioda beigām. Zināms, ka pēdējie iemītnieki Fanagoriju pametuši aptuveni 10. gadsimtā. Tam par iemeslu kalpojusi strauja jūras ūdens līmeņa celšanās, kā dēļ pilsēta sāka pakāpeniski applūst. Mūsdienās arheologi tur veic izrakumus, savukārt vēl uz sauszemes esošajām drupām piešķirts muzejrezervāta aizsargājamais statuss.
Šičeņa, Ķīna
Atšķirībā no lielākā vairākuma seno cilvēku apdzīvoto vietu, kas dažādu iemeslu dēļ nonākušas zem ūdens jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu, ir arī tādas, kas tur nokļuvušas pat neticami nesen. Piemēram, Ķīnas pilsēta Šičeņa nogrima tikai burtiski “vakar” – 1959. gadā. Tam par iemeslu kalpoja nevis kaut kādas dabas kataklizmas, bet gan paša cilvēka roku darbs – šajā gadījumā saistībā ar kārtējās hidroelektrostacijas būvēšanu, kā rezultātā šī senā pilsēta tagad atrodas 40 metru dziļumā ezera Cjaņdaohu dibenā.
Vēstīts, ka Šičeņa ir vārda vistiešākajā izpratnē burtiski pārbāzta ar valdnieku dinastiju Ciņu un Miņu laikmeta skulptūras un arhitektūras šedevriem. Turklāt praktiski visu šo būvju vispārējais stāvoklis joprojām esot teju vai nevainojams jeb faktiski pat tik augsts, ka Ķīnas valdība nav pilnībā izslēgusi iespēju, ka kaut kad nākotnē šajā pilsētā atkal varētu izdoties atjaunot dzīvību.
