Laikraksts ”Latvijas Sargs”1929. gadā rakstīja, ka ”Latviju pārņēmis tūrisma vilnis.” Latvijā ieradusies vācu skolēnu grupa, bet paši latvieši gan esot kūtri tēvzemes apceļotāji, vairāk sapņojot par svešām zemēm. Vācu ekskursants: ”Vai neceļosim kopā pa jūsu skaisto dzimteni?” latviešu ekskursants: ”O, nē. Latviju skatīt man nav laika. Es steidzos uz ārzemēm.”
Laikraksts ”Latvijas Sargs”1929. gadā rakstīja, ka ”Latviju pārņēmis tūrisma vilnis.” Latvijā ieradusies vācu skolēnu grupa, bet paši latvieši gan esot kūtri tēvzemes apceļotāji, vairāk sapņojot par svešām zemēm. Vācu ekskursants: ”Vai neceļosim kopā pa jūsu skaisto dzimteni?” latviešu ekskursants: ”O, nē. Latviju skatīt man nav laika. Es steidzos uz ārzemēm.”
Attēls no laikraksta “Latvijas sargs” (1929.)

Pa Latvijas ārēm 2

Par visienesīgākajiem tūristiem tika uzskatīti amerikāņi – bija pat aprēķināts, ka katrs no otras okeāna puses nākušais tūrists savā dāsnumā un tērētkārē atsver divus frančus, trīs čehus un vismaz desmit vāciešus. Maka biezumā ar viņiem varēja mēroties ja nu vienīgi briti. Latvija gan nevarēja lepoties ar lielu naudīgo tūristu skaitu. No visiem iebraukušajiem ārzemniekiem 1933. gadā amerikāņi bija tikai 1,8%, bet briti – 2,5%. Pirmajā vietā bija vācieši (19%), pēc tam poļi (5%), čehoslovāki (1,5%), franči (1,3%) u. c. Aktīvāka tūrisma satiksme ar Ameriku bija Lietuvai: turp brauca daudzi uz okeāna otru krastu savulaik emigrējušie lietuvieši. Tomēr nebija tā, ka “amerikāņu pīrāgs” latviešiem būtu gājis pilnīgi secen – pēc ASV maksājumu bilances aplēsēm, 30. gadu sākumā Latvija no amerikāņu tūristiem esot ieņēmusi 200 tūkstošus dolāru gadā (salīdzinājumam Francijā – 150 miljonus dolāru).

Ar lozungu “Apceļo skaisto Latviju, mācies viņu pazīt, tad arī mācīsies viņu mīlēt” katru vasaru valsti devās iepazīt simtiem iedzīvotāju – visbiežāk gan grupās, jo tā varēja dabūt būtiskas atlaides braucienam ar vilcienu (1931. gadā šādi bija pārvadāti vairāk nekā 134 000 ekskursantu). Iekšlietu ministrijas Tūrisma birojs 1936. gadā bija sarīkojis 25 ekskursijas, kurās piedalījās 1026 personas. Arī Sabiedrisko lietu ministrija no 1937. gada ik sestdienu un svētdienu rīkoja braucienus pa skaistajām Latvijas ārēm autobusos, kas vienmēr bija aizņemti līdz pēdējai vietai un gadījās arī, ka reizēm salūza. Īstie tūrisma piekritēji gan uzskatīja, ka braukšana automobilī pa šoseju nav nekāds īstais tūrisms. Tā kā tūrists ir dabas draugs, viņam jāceļo tikpat lēni, cik arājs seko arklam. Kritiku izpelnījās daudzu iecienītie “izpriecu vilcieni”, kas nodrošināja komfortablu ceļošanu jautras mūzikas pavadībā ar iespēju pusdienot restorānvagonā. Tie kursēja svētdienās kā vasarā, tā arī ziemā – piemēram, vedot slēpotājus uz Siguldu un mājup. Par neveselīgu pārvietošanās līdzekli bija atzīts arī velosipēds – putekļainā gaisa dēļ, toties laivu braucienus uzskatīja par brīnišķīgiem. Bija paredzēts, ka vidēji tūristam dienā jānoiet 20 līdz 25 kilometri. Naktsmītnes gan vajadzēja pieteikt agrāk – ar pastkarti. 1939. gada vasarā lielu piekrišanu Rīgas publikā guva lētie saules rieta stundu atpūtas braucieni ar jauno kuģīti “Banga”, kuru laikā tika apmeklētas daudzās Daugavas saliņas un Ķīšezers.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Gribi dzīvot ilgi un laimīgi? 10 ieteicamākie dārzeņi un augļi, kas veicinās garu mūžu
Kokteilis
11 bēru tradīcijas un noteikumi, kas jāievēro, lai godam pavadītu aizgājēju
Rietumu civilizācija atrodas uz sabrukuma robežas: eksperts brīdina par gaidāmo krīzi
Lasīt citas ziņas

“Neceļojat uz ārzemēm, pirms nepazīstat skaistāko zemi pasaulē – Latviju!” “Valstij, pašvaldībām un sabiedrībai jādara viss, lai nacionālais tūrisms Latvijā kļūtu par masu kustību,” 1932. gadā aicināja Latvijas tūrisma organizators Kārlis Vanags. Vērts ieklausīties arī šodien!

No ārzemēs dzīvojošiem latviešiem viņu piederīgie Latvijā no 1929. līdz 1932. gadam bija saņēmuši 22 miljonus latu.

CITI ŠOBRĪD LASA

1930. gadā visā pasaulē par ceļojumiem tika izdoti 38 miljardi latu.

Kopumā ASV pilsoņi no 1927. līdz 1929. gadam ārzemēs bija atstājuši vairāk nekā 800 miljonus dolāru.

Par visienesīgākajiem tūristiem tika uzskatīti amerikāņi – bija pat aprēķināts, ka katrs no otras okeāna puses nākušais tūrists savā dāsnumā un tērētkārē atsver divus frančus, trīs čehus un vismaz desmit vāciešus. Maka biezumā ar viņiem varēja mēroties ja nu vienīgi briti. Latvija gan nevarēja lepoties ar lielu naudīgo tūristu skaitu. No visiem iebraukušajiem ārzemniekiem 1933. gadā amerikāņi bija tikai 1,8%, bet briti – 2,5%. Pirmajā vietā bija vācieši (19%), pēc tam poļi (5%), čehoslovāki (1,5%), franči (1,3%) u. c. Aktīvāka tūrisma satiksme ar Ameriku bija Lietuvai: turp brauca daudzi uz okeāna otru krastu savulaik emigrējušie lietuvieši. Tomēr nebija tā, ka “amerikāņu pīrāgs” latviešiem būtu gājis pilnīgi secen – pēc ASV maksājumu bilances aplēsēm, 30. gadu sākumā Latvija no amerikāņu tūristiem esot ieņēmusi 200 tūkstošus dolāru gadā (salīdzinājumam Francijā – 150 miljonus dolāru).
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.