Laikraksts ”Latvijas Sargs”1929. gadā rakstīja, ka ”Latviju pārņēmis tūrisma vilnis.” Latvijā ieradusies vācu skolēnu grupa, bet paši latvieši gan esot kūtri tēvzemes apceļotāji, vairāk sapņojot par svešām zemēm. Vācu ekskursants: ”Vai neceļosim kopā pa jūsu skaisto dzimteni?” latviešu ekskursants: ”O, nē. Latviju skatīt man nav laika. Es steidzos uz ārzemēm.”
Laikraksts ”Latvijas Sargs”1929. gadā rakstīja, ka ”Latviju pārņēmis tūrisma vilnis.” Latvijā ieradusies vācu skolēnu grupa, bet paši latvieši gan esot kūtri tēvzemes apceļotāji, vairāk sapņojot par svešām zemēm. Vācu ekskursants: ”Vai neceļosim kopā pa jūsu skaisto dzimteni?” latviešu ekskursants: ”O, nē. Latviju skatīt man nav laika. Es steidzos uz ārzemēm.”
Attēls no laikraksta “Latvijas sargs” (1929.)

Par visienesīgākajiem tūristiem tika uzskatīti amerikāņi – bija pat aprēķināts, ka katrs no otras okeāna puses nākušais tūrists savā dāsnumā un tērētkārē atsver divus frančus, trīs čehus un vismaz desmit vāciešus. Maka biezumā ar viņiem varēja mēroties ja nu vienīgi briti. Latvija gan nevarēja lepoties ar lielu naudīgo tūristu skaitu. No visiem iebraukušajiem ārzemniekiem 1933. gadā amerikāņi bija tikai 1,8%, bet briti – 2,5%. Pirmajā vietā bija vācieši (19%), pēc tam poļi (5%), čehoslovāki (1,5%), franči (1,3%) u. c. Aktīvāka tūrisma satiksme ar Ameriku bija Lietuvai: turp brauca daudzi uz okeāna otru krastu savulaik emigrējušie lietuvieši. Tomēr nebija tā, ka “amerikāņu pīrāgs” latviešiem būtu gājis pilnīgi secen – pēc ASV maksājumu bilances aplēsēm, 30. gadu sākumā Latvija no amerikāņu tūristiem esot ieņēmusi 200 tūkstošus dolāru gadā (salīdzinājumam Francijā – 150 miljonus dolāru). 2


Kā iemācīties mīlēt tūristu?

Pēc aptuvenām aplēsēm, no katra tūrista ikviens Latvijas pilsonis, ieskaitot bērnus un sirmgalvjus, nopelnīja ap 20 latiem gadā. Savu daļu deva arī vietējais tūrisms – no pagaidām vēl pārāk kūtro vietējo tēvzemes apceļotāju makiem 1931. gadā tautsaimniecībā bija ieplūduši 17,5 miljoni latu. Par argumentu “mīlēt” tūristus noderēja arī atziņa, ka “viņi nesastādās tikai no miljonāriem, jo bagātnieki pie mums vēl dzimtenes skaistumu neatzīst. Galvenā tūristu masa rekrutējas no pilsonības vidusšķirām – privileģētiem strādniekiem, ierēdņiem, skolotājiem, māksliniekiem, brīvo profesiju pārstāvjiem utt.”. Daudzi latvju lauksaimnieki pret jauno parādību sabiedriskajā dzīvē – tūrismu – tomēr izturējās ar neslēptu skepsi, jebkuru gaišā dienas laikā pa viņu laukiem, upes vai ezera malu klīstošu indivīdu sliecoties uzskatīt par klenderi vai dienaszagli, kam jāuzrīda suņi vai arī vismaz jau iepriekš jānorobežo savs īpašums ar dzeloņdrāšu žogu. Tūristi jau arī nereti pārkāpa privātīpašuma robežas. Un, lūk, risinājums – kādā vietā gar sev piederošo Daugavas krastu jaunsaimnieks bija izkaisījis sakapātas dzeloņdrātis, lai tūristi nestaigātu un nepeldētos.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Gribi dzīvot ilgi un laimīgi? 10 ieteicamākie dārzeņi un augļi, kas veicinās garu mūžu
Kokteilis
11 bēru tradīcijas un noteikumi, kas jāievēro, lai godam pavadītu aizgājēju
Rietumu civilizācija atrodas uz sabrukuma robežas: eksperts brīdina par gaidāmo krīzi
Lasīt citas ziņas
1931. gadā Tūrisma nodaļa visā Latvijā sāka organizēt tūristu mītnes – skolās, tautas namu jumta istabiņās –, kur dzimtenes apceļotājiem bija iespēja pārgulēt par 50 santīmiem diennaktī. 1936. gadā visplašākais to tīkls bija Vidzemē –194. Bija arī daži simti lauku saimniecību, kas pret mērenu atlīdzību bija gatavas izmitināt pie sevis tēvzemes apceļotājus vai arī atsevišķos gadījumos arī ārzemju tūristus. Nebija gan garantijas, vai litrs piena, kas parasti maksāja 15 santīmus litrā, pēkšņi nekļūs divas reizes dārgāks. Par visāda veida nebūšanām ceļotājiem bija iespējams sūdzēties Tūrisma nodaļā vai arī vietējam tūrisma aģentam – tas varēja būt vietējais mācītājs, pastmeistars vai kāds cits. 1935. gadā visā Latvijā darbojās 52 vietējie tūrisma aģenti.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.