Tracis ap “Kleever”. Inteliģences pārstāvji brīnās, ka pietrūcis latviešu vārdu 44
Valsts valodas centrs (VVC) aicinājis Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) pārdomāt, vai tās telpās esošajam restorānam “Kleever” būtu jāsaglabā šāds nosaukums. Tikmēr LNB sauc to par vārdu spēli.
LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts norāda, ka savulaik LNB rīkojusi konkursu par restorāna nosaukumu un tajā saņemts ap 700 priekšlikumu, tomēr bibliotēkas vadība starp tiem nav atradusi tādu, kas ģeldētu bibliotēkas restorāna attīstības redzējumam. Starp atklātā konkursā piedāvātajiem priekšlikumiem bijuši nosaukumi “Gaismas pils”, “Gaismas ķēķis”, “Gaismas zari”, “Pie pelēkā akmens”, kā arī ar personvārdiem saistīti – “Birkerts”, “Vācietis” u. c. Tā kā tie nav apmierinājuši bibliotēkas vadību, meklēts cits virziens – tā atcerējusies akadēmiķa Jāņa Stradiņa sūtīto vēstuli ar norādi, ka bibliotēkas adrese (Mūkusalas iela 3) nav pareiza no ģeogrāfijas viedokļa, jo tā atrodas Klīversalas rajonā. “Šis variants mums likās interesants, un sākām to apspēlēt un nonācām pie stilizēta nosaukuma “Kleever”. Tas sevī iemieso gan LNB atrašanās vietu, gan arī saistību ar zināšanām, jo esošais nosaukums fonētiski ir tuvs angļu vārdam “clever” (latviešu valodā – gudrs),” skaidroja A. Zilberts. Viņš norādīja, ka VVC nevarot aizliegt izmantot pastāvošo nosaukumu, un argumentē, ka pavisam vienkārši būtu reģistrēt preču zīmi vai uzņēmumu ar šādu nosaukumu. LNB pārstāvis gan atzina, ka cilvēkiem varbūt ir bažas, ka šāds nosaukums restorānam ir Latvijas zināšanu svētnīcā, tomēr arī citā tradīcijām bagātā vietā – Latvijas Universitātes galvenajā ēkā ir kafejnīca ar anglisku nosaukumu – “Daily” (“Ikdiena” – tulkojums no angļu val.).
[wrapintext][/wrapintext]
Latvijas inteliģences pārstāvjiem ir dažāda attieksme pret šādu nelatvisku nosaukumu.
“Gaismas pilī mums ir jāparāda liela cieņa latviešu valodai, nevis jāizmanto šādi nosaukumi no kaut kādas pusvalodas,” uzskata dzejniece Māra Zālīte. Viņasprāt, meklējot nosaukumu, varēja apspēlēt simbolus, kas saistāmi ar bibliotēku “Gaismas pils”, arhitektu Gunāru Birkertu, kā arī Raiņa lugu “Zelta zirgs”. Uzzinājusi, ka LNB restorāna viesi tiek aicināti “brančotēkā” ieturēties vēlajās brokastīs, dzejniece izsaucās: “Ak, Dievs! Tas ir īsts kārkluanglisms, vai mums tagad būs arī lenčotēka un dinnertēka? Varēja vienkārši nosaukt par “Brokastu restorānu”.” Dzejniece atbalsta Valsts valodas centra mudinājumus LNB pārdomāt restorāna nosaukumu un mainīt to.
Nosaukums nepatīk arī komponistam un Latvijas Nacionālās operas direktoram Zigmaram Liepiņam. “Man tas nepatīk. Nemāku paskaidrot, kāpēc. Punkts,” teica maestro. Viņš sacīja, ka LNO ilgus gadus darbojoties kafejnīca “Opera” un problēmu neesot. “Par “Kleever” – varbūt par šo nosaukumu priecājas Latvijas Nacionālā teātra aktrise Anna Klēvere, jo to var uztvert kā veltījumu viņai, pajautājiet, ko viņa domā,” jokoja Z. Liepiņš. Viņš gan aicina paskatīties uz situāciju no humora puses. “Dīvainā kārtā restorāns “Bibliotēka Nr. 1” atrodas Vērmanes dārzā, varbūt LNB ir jānosauc savs restorāns par “Vērmani Nr. 2″,” jokoja maestro, kuru gan vairāk tracinot dažādi angļu izcelsmes vārdi, kas ienākuši latviešu valodā, piemēram, viņam riebjoties par modes vārdu kļuvušais “ilgtspēja”.
Tikmēr liberālāk noskaņota ir rakstniece Anna Žīgure, kas uzskata, ka šajā gadījumā VVC no “mušas uzpūšot ziloni”. Viņa neuzskata, ka restorāna pašreizējais nosaukums būtu jāmaina, taču piebilst – ja LNB vēlējusies būt sevišķi oriģināla, tad nosaukumu varēja veltīt kādam no latviešu literātiem, kurš bijis gardēdis. “Man vairāk nepatīk rusicismi, kas ienākuši latviešu valodā – “uz šo momentu” vai “dotajā brīdī”. Man nepatīk, kā krievu valoda ielavās latviešu domāšanā. Nedomāju, ka angļu valoda apdraud latviešu valodu tādā līmenī, kā to dara krievu valoda,” saka A. Žīgure.
