Klāvs Gerhards: Latvijā elektroauto nozare ir bērnu autiņos un arī infrastruktūra nav gatava 110
“Šobrīd lādētāju būvniecība notiek aktīvāk, nekā jebkad tā ir notikusi. Tieši šobrīd – šodien, vakar, aizvakar – tiek atvērtas arvien jaunas stacijas. Latvijā ir vairākas kompānijas, kas to dara. Līgumi ir šausmīgi daudz saslēgti. Ar to arī visam vajadzētu sākties! Jo neviens nepirks vispirms mašīnas un tad domās, kur lādēt,” tā TV24 raidījumā sacīja elektroauto uzlādes tīkla “Eleport” projektu vadītājs Klāvs Gerhards, diskutējot par aktuālo tematu saistībā ar valsts atbalstu iedzīvotājiem elektroauto iegādē un pagaidām vēl nepietiekamām elektroauto uzlādes iespējām kā Rīgā, tā citur valstī.
Vispirms būs elektroauto uzlādes stacijas, infrastruktūra un pēc tam “nāks arī pašas mašīnas”.
“Pagaidām šie te pieci ar pusi tūkstoši neveido pat 1% no visām automašīnām Latvijā. Tā kā šis cipars patiešām ir vēl pilnīgos bērnu autiņos, un arī infrastruktūra nav gatava. Šobrīd, ja paskatāmies tās pašas piec ar pus tūkstoš mašīnas, Rīgā un Pierīgā ir ap 80% līdz 85% no tām. Pārējā Latvija tur veido tādu ļoti mazu skaitu,” uzsvēra Gerhards. Līdz ar to Rīgā sāk parādīties pirmās ātrās uzlādes stacijas.
“Tie, kas nav izmēģinājuši elektroauto, visi satraucas par to, cik ilgi viņa lādējas, cik ilgi varēs nobraukt? Pirmais jautājums vienmēr būs – cik es varēšu nobraukt ar šo auto? Loģisks jautājums. Pieņemsim, šis auto var nobraukt 150, 200 kilometrus. Šausmas, kas tas par attālumu, es nekur nevaru aizbraukt, man tur Daugavpilī vecmāmiņa, līdz turienei kādi 200 km, netikšu, sasalšu ziemā un nezin kas…Tā ideja būtu par to, ka pamainās vispār koncepts, kā mašīna tiek lietota. Elektroauto, ja nonāk runa par šo attālumu, kas visiem ir pirmais jautājums, – tur pamainās bišķiņ ideja, kā mašīna vispār tiek izmantota: uzpilde notiek kaut kādos momentos, kad mēs mašīnu kaut kur novietojam – vai nu tā ir iepirkšanās veikalā, vai jebkāda pakalpojuma izmantošana…Pie šādām apstāšanās vietām, kur tās varētu būt 15 līdz 20 minūtes – veikali un kādi pakalpojumu sniedzēji, tad ideja ir, ka šie te ātrie lādētāji spēj no 10-15% spēj 15 līdz 20 minūšu laikā uzdzīt uz 80%,” tā TV24 raidījumā skaidroja elektroauto uzlādes tīkla “Eleport” projektu vadītājs Gerhards.
Pēc elektroauto ātrās uzlādes, cilvēks jau var doties tālāk līdz nākamajai pieturai, kas būs pēc 100 vai 150 kilomteriem. Tiesa gan, šis attālums ir atkarīgs no auto, jo tagad tie attālumi, ko spēj veikt elektroauto “ievērojami ceļas ar katru gadu”.
“Viss tas attīstās! Protams, tas ir tādā sākuma stadijā. Ja runājam tieši par šo uzlādes tīklu, es vismaz personīgi un arī pārstāvot mūsu kompāniju, liktu uzsvaru uz to, ka tieši ir pieejamas šīs ātrās uzlādes iekārtas, ka viņas ir daudz – pie visiem tirdzniecības centriem, visām publiskām vietām, vēsturiski esošām kaut kādām apstāšanās vietām uz šosejām, kas var būt pie kaut kādiem arī esošiem bendzīntankiem un kafejnīcām pa ceļam, kas ir populāras, lai tas būtu ļoti pieejams. Kad tas kļūs pieejams, arī mašīnas kļūs pieejamākas,” uzskata Gerhards. Līdz ar to cilvēkiem radīsies iespēja iegādāties elektroauto, jo tas viss esot savstarpēji saistīts – elektroauto cena, tās spēja veikt konkrētu ceļa attālumu un šīs te uzlādes staciju pieejamība pa ceļam.
“Protams, jaunu elektroauto ne kurš katrs var atļauties! Jāskatās tomēr uz kaut kādu vidējo cenu, ko cilvēki ir gatavi tērēt transportlīdzeklim. Jā, tie Latvijā ir vidēji septiņi, astoņi līdz deviņi tūkstoši eiro. (…) Es domāju, ka mums ir jāsagaida šis otrreizējais tirgus, kāds mums vienmēr ir bijis – vienmēr esam pirkuši mašīnas no Vācijas, no Beļģijas, Skandināvijas, kas ir bijušas tur pirktas jaunas, un tagad nonākušas otrreizējā tirgū. Tas pats ar laiku notiks arī ar elektroauto, jo šajās valstīs šo elektroauto lietošana ir kļuvusi daudz populārāka un kaut kad viņas nonāks arī līdz mums,” tā “Preses klubā” rezumēja Gerhards, runājot par elektroauto pieejamību Latvijā un to uzlādes iespējām.
Jau vēstīts, ka šī gada pirmajā pusgadā Latvija kļuvusi par Baltijas valstu līderi jaunu elektroauto reģistrācijas pieauguma ziņā, turklāt Eiropas mērogā šajā rādītājā Latvija ierindojas septītajā vietā, liecina “Citadele Leasing” apkopotā informācija no Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas publicētajiem datiem, kas publicēti 1.augustā.
Laika periodā no janvāra līdz jūnijam jaunu elektrisko mašīnu reģistrācija Latvijā pieaugusi par 119%, ja salīdzina ar šo pašu laika periodu pirms gada. Tikmēr kaimiņvalstīs pieaugums ir noritējis mērenākos tempos – Lietuvā tas fiksēts 72% apmērā, kamēr Igaunijā elektroauto skaits pieaudzis par 79%.
Starp visām Eiropas valstīm tikai Bulgārijā, Beļģijā, Somijā, Grieķijā, Kiprā un Portugālē aizvadītajā pusgadā fiksēts procentuāli lielāks jaunu elektroauto reģistrācijas pieaugums nekā Latvijā, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas dati.
Ja salīdzina elektroauto tirgus daļu jaunu auto tirgus segmentā, tad aizvadītajā pusgadā Latvijā elektriskās mašīnas veidoja 9% no visu jauno auto tirgus. Tas ir vairāk nekā kaimiņvalstīs Lietuvā (6,8%), Igaunijā (5,3%), kā arī, piemēram, Spānijā (4,7%).
Tāpat pirmajos sešos mēnešos Latvijā par 36% vairāk reģistrēti uzlādējamie hibrīdauto jeb “plug-in hybrid” mašīnas, kas Eiropas mērogā ir devītais lielākais pieaugums. Līdzīgas tendences arī hibrīda elektrouto jeb “hybrid electric” segmentā, kur jauni auto reģistrēti par 34% biežāk nekā pērn, kas arī ir devītais rādītājs Eiropas mērogā.
Vienlaikus 2023.gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā benzīna dzinēju auto reģistrēti par 4% vairāk nekā iepriekš, savukārt ar dīzeļdzinēju darbināmi spēkrati – par 25,9% vairāk.
Kopumā jaunu automašīnu reģistrācija Eiropas teritorijā pirmajā pusgadā kāpusi par teju piekto daļu jeb 17,9%, kas ir spēcīgs indikators tam, ka auto ražotāji ir atguvušies no pandēmijas laikā piedzīvotās piegādes ķēžu krīzes.
