Kļaviņš lapas, visticamāk, negrābs. Tiesībsargu pārcentība. “LA” nedēļas apskats 0
Cilvēks. Enciklopēdijas atjaunotājs Valters Ščerbinskis
Kad 2014. gadā meklēja kandidātus Latvijas Nacionālās enciklopēdijas (NE) projekta vadītāja vietai, starp pretendentiem bijušas personas ar daudz pazīstamākiem uzvārdiem, tomēr izvēle krita uz toreizējo Rīgas Stradiņa Universitātes mācībspēku, vēstures doktoru Valteru Ščerbinski (1969).
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoram Andrim Vilkam aizvadītajā ceturtdienā atverot Nacionālās enciklopēdijas drukāto sējumu “Latvija”, atlika vien atzīt, ka izvēle bijusi ļoti pareiza. Jāteic, ka vēl pirms tam Valterā Ščerbinskī bija manāma slieksme uz “enciklopēdismu” – bijis Latvijas Valsts prezidenta Vēsturnieku komisijas sastāvā, vadījis darba grupu Latvijas un Krievijas kopējā vēsturnieku komisijā (viens no pirmajiem rosināja apturēt komisijas darbu pēc Krievijas agresijas Ukrainā), gatavojis pirmskara Latvijas un trimdas ārlietu jomas darbinieku, kā arī Latvijas zvērināto notāru un advokātu biogrāfiskās vārdnīcas.
Viņa kolēģi uzskata, ka enciklopēdijas projekta izvēršanās patiesā veiksmes stāstā lielā mērā ir Ščerbinska nopelns. “Bija skaidri redzams, ka viņam deg acis, ka viņam ir sapratne par to, kas ir nacionālā enciklopēdija. Akadēmiskums un objektivitāte, no vienas puses, un vēlme, lai sabiedrība saprastu šo enciklopēdisko zināšanu jēgu, lai tās būtu pasniegtas saturīgi un saprotami, no otras,” izteicies LNB direktors Andris Vilks.
Varētu piebilst, ka ar zināšanām enciklopēdija vien tapt nevarētu, ja tās vadītājam nepiemistu administratora spējas un māka komunicēt. Te nav runa tikai par sakariem ar presi vai enciklopēdijas nepieciešamības izskaidrošanu Saeimas deputātiem. Arī izkopt abpusēji ieinteresētas attiecības ar visdažādāko zinātnes nozaru ļaudīm, panākt, lai tie saprot, ko no viņiem vēlas un izpilda saistības termiņā, ne vienmēr ir tas vieglākais.
Pa šo laiku no nulles izveidota sistēma, lai enciklopēdijas šķirkļu rakstīšana nākotnē ritētu bez aizķeršanās. Kā šī sistēma strādās, ieraudzīsim pēc 18. decembra, kad Nacionālās enciklopēdijas elektroniskā versija visiem kļūs pieejama tiešsaistē. Par drukāto sējumu jāsaka – par to ar saviem maciņiem balso lasītājs. Un šobrīd izskatās, ka balso čakli.
Mācība . Kļaviņš lapas, visticamāk, negrābs
Nu jau bijušajam Saeimas deputātam, uzņēmuma “Gandrs” īpašniekam Askoldam Kļaviņam par krāpšanos ar transporta kompensācijām Ģenerālprokuratūra piemērojusi 120 stundas piespiedu darbos. Tāpat viņam valsts budžetā vajadzēs atmaksāt noziedzīgi iegūtos līdzekļus 9948 eiro apmērā. Oficiāli deputāts tiek vainots par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojuma izdarīšanu. Apsūdzētais savu vainu esot pilnībā atzinis un piekritis noteiktajam sodam.
Ja nodarījums nav smags, apsūdzētais atzīst savu vainu un apņemas segt radušos zaudējumus, tad sodu var piemērot prokuratūra un lieta nemaz nav jāvirza uz tiesu. Šis mehānisms ieviests, lai nenoslogotu tiesas un nebūtu rindas.
Kļaviņš nav aizmirsis, ka izmeklēšana sākās tieši pēc publikācijas “Latvijas Avīzē”.
“Tieši jūs to visu sākāt. Es gan nevainoju – jūs darījāt savu darbu, bet šo rakstu izlasīja cilvēki, kas nolēma šo lietu izmantot pret mani,” telefonsarunā teica Kļaviņš. Viņš arī atteicās komentēt prokuratūras noteikto sodu vai atbildēt uz jebkādiem citiem jautājumiem. “Esmu speciāli painteresējies. Vairs neesmu amatpersona un pašreizējā statusā man nav nekādu pienākumu atbildēt uz jūsu jautājumiem,” teica bijušais politiķis.
Valsts probācijas dienests (VPD) apstiprināja, ka bijušais deputāts esot ieradies, lai vienotos par piespiedu darbu veikšanu. Kādi darbi un kur Kļaviņam būs jāveic, to VPD neatklāj, jo klientu lietas esot ierobežotas pieejamības informācija. “Tas, ko varam apliecināt, – visi mūsu klienti ir vienlīdzīgi un nevienam nekādas privilēģijas nepienākas. Taču mēs arī liekam akcentu uz to, lai klients pēc iespējas efektīvāk varētu atdarīt valstij nodarīto zaudējumu.
Ja viņam ir kāda īpaša kvalifikācija un starp mūsu sadarbības partneriem kādam šādas kvalifikācijas darbinieks nepieciešams, tad lietderīgāk ir izmantot šādu iespēju, nevis vienkārši likt cilvēkam grābt lapas. Piemēram, nesen bija gadījums, kad kādai skolai vajadzēja iekārtot datorklasi un starp mūsu klientiem bija cilvēks ar vajadzīgo kvalifikāciju, lai to izdarītu,” paskaidroja VPD pārstāvis Imants Mozers. Tādēļ ļoti iespējams, ka arī Kļaviņa kvalifikācija būs atbilstoša kādiem “baltās apkaklītes” piespiedu darbiem.
Kļaviņš nav pirmā amatpersona, kas saņēmusi sodu veikt piespiedu darbus. VPD iepriekš organizējis piespiedu darba izpildi arī bijušajam Latvijas Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim, bijušajam Dailes teātra direktoram Aivaram Līnim, kā arī bijušajam Jūrmalas mēram Ģirtam Trencim.
IZGĀŠANĀS. Tiesībsargu pārcentība
Vēsts par kaņepju konfiscēšanu pensionārei Dzidrai Bruzgulei Viļānu novada Dekšāres pagastā izraisījusi ne vien plašas diskusijas sabiedrībā, bet arī nosodījumu tiesībsargu pārstāvju rīcībai.
Jāatgādina – pensionāre savā piemājas dārziņā audzēja kaņepes pašas vajadzībām un pēkšņi ierodas Valsts policijas pārstāvji, konfiscē visus 363 stādus un ierosina krimināllietu par, iespējams, nelikumīgu marihuānas audzēšanu. Vislielāko neizpratni raisa fakts, ka izņemti visi kaņepju augi, lai gan ekspertīzes noteikšanai pieticis vien ar pāris eksemplāriem. Pēc pārbaudes veikšanas un rezultātu saņemšanas gan atklājies, ka aizliegto vielu klātbūtne augos nav konstatēta un krimināllieta izbeigta.
Valsts policijā skaidro, ka viens no policijas uzdevumiem ir cīņa ar marihuānas nelikumīgu apriti un līdzīgos gadījumos kā šis policija reaģēs un veiks nepieciešamās pārbaudes. Tiesa, sabiedrībai neatbildēts paliek jautājums, kāpēc bija jāizņem visi augi. Nekā citādi kā par izgāšanos vai pārcentību to nevar nosaukt. Tas ir vispārzināms fakts, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos atklātā laukā kaņepes, kas satur THC, neizaug.
Saimniece joprojām ir šokā par Valsts policijas darbinieku rīcību un pieprasīs segt zaudējumus. Viņa norāda, ka 363 kaņepju stādi bija līdzīgi nelielām Ziemassvētku eglītēm un tām bija liela vērtība. Jau šonedēļ Dzidra Bruzgule apmeklēs juristu, lai konsultētos par turpmāko rīcību. Tāpat tiks veikti aprēķini, cik liels varētu būt nodarītais zaudējums. Tiesībsargu pārsteidzīgā rīcība tiem dārgi var izmaksāt.
DARĪJUMS. Budžetu papildina ar netīro naudu
Piektdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome paziņoja, ka sodījusi AS “LPB Bank” (bijušo “Latvijas pasta banku”) ar 2,2 miljonu eiro soda naudu par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem un ir uzdevusi bankai atsaukt par finanšu noziegumu apkarošanas jomu atbildīgo valdes locekli Arni Kalveršu no amata.
Kaut gan FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš stāsta, ka rūpīgi seko banku sakārtošanai, tomēr tādi paši pārkāpumi šai bankā tika konstatēti jau pirms diviem gadiem un sods piemērots atkārtoti (toreiz 300 tūkstoši eiro).
Tieši šī banka izspruka neatkarīgo ASV auditoru pārbaudei 12 Latvijas nerezidentu bankās 2016. gadā, it kā tās pamatbizness nebūtu nerezidentu apkalpošana. Toreiz tā paziņoja, ka galvenokārt nodarbojas ar maksājumu karšu pieņemšanu internetā, un auditorus neielaida. Tomēr vēl joprojām interneta vietnē offshorelicense.com “ofšora zemē” Latvijā piedāvā atvērt kontu “LPB Bank” vienu vai divu nedēļu laikā. 2017. gadā LPB portfelī 10% no klientiem vēl bija tādi, kuru riska novērtējums bija “augsts” vai “ļoti augsts”. Izskatās, ka banka apzināti vazājusi aiz deguna banku uzraugu Pēteru Putniņu.
2,2 miljonu sods izklausās liels – 75% no maksimālā, tas ir 10% no bankas kopējā gada apgrozījuma. Tā kā “LPB Bank” peļņa pirmajā pusgadā bija 3,5 miljoni eiro (pērn 7 miljoni), tad tas nemaz nav tik liels – bankas īpašnieki Mihails Uļmans, Aleksandrs Plotkins un Kajems Biomins tikai mazliet dalījušies ar valsti peļņā, kas gūta no šiem neskaidrajiem darījumiem. Kas neatturēs turpināt tāpat.
Lai atceramies, ka tai pašā 2016. gadā banku uzraugs sodīja “ABLV Bank” ar 3 miljoniem eiro (no teju 79 miljonu peļņas), bet “Swedbank” – ar 1,36 miljoniem eiro (no 92 miljonu peļņas). “ABLV” priecājās, ka tik maz. “Swedbank” pārdzīvoja, ka tik daudz. Pirmie priecājās par summu, otri bēdājās par reputāciju. Dzīve parādīja, ka nogalina reputācija, ne summa.
Noslēpums. Īstais vēl nogaida?
Kā neilgi pirms vēlēšanām intervijā “Latvijas Avīzei” zīmīgi izteicās apvienības “Attīstībai/Par!” premjera kandidāts Artis Pabriks: “Politikā tev neko neuzdāvina, tev pašam tas ir jāpaņem.” Šī atziņa lielā mērā arī izskaidro, kāpēc dienu pēc Saeimas vēlēšanām vairāki pieredzējuši politiķi šķietami parāvās sānis, laipni norādot, ka ceļš uz valdības vadītāja krēslu ir brīvs kādam no diviem dedzīgajiem pārmaiņu solītājiem – Jānim Bordānam (Jaunā konservatīvā partija) vai Aldim Gobzemam (“KPV LV”). Sak, nu pamēģiniet, redzēs, kas iznāks…
Mēģinājumi bija, bet nu jau par abiem tiek runāts kā par mazticamiem premjera kandidātiem, turklāt JKP līderis Bordāns jau paguvis nākt klajā ar paziņojumu, ka, iespējams, pat nāksies palikt opozīcijā. Tas tāpēc, ka pārējās partijas nav atsaukušās viņa aicinājumam izslēgt no valdības veidošanas sarunām Zaļo un zemnieku savienību.
Iespējams, pārāk mānīgs bija pirmais iespaids, ka agrākie konkurenti pēkšņi kļuvuši tik atsaucīgi. Kā reālāks valdības vadītāja kandidāts nu jau tiek piesaukts tas pats Artis Pabriks, kurš zina, ka politikā viss “pašam jāpaņem”. Bet vai viņš būs īstais – to gan vēl nevar droši teikt.
Sagatavojuši: Viesturs Sprūde, Ģirts Zvirbulis, Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs, Sandra Dieziņa
