Kļavas – hameleoni: kā audzēt Japānas kļavas? 1
“Kā audzēt Japānas kļavas? Kāda augsne tām piemērota?” ANNA SIGULDĀ
Par japāņu kļavām dēvē dažādu sugu kļavu un to hibrīdu grupu ar dažādu krāsu lapām un formu.
Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas speciālists Romāns Strelčūns atzīst: – Kļavas neapšaubāmi atdzīvina dārza kolorītu, taču ir salīgas. Pēdējās trīs ziemas Latvijā gan bija labvēlīgas japāņu kļavu pārziemošanai. Botāniskā dārza kolekcijā augošās vēdekļa un Japānas kļavas tagad sasniegušas 1,5–2 m, bet neīstā Zībolda kļava – jau apmēram 10 m augstumu. Šeit tās audzē no Rucavas dendrārijā iegūtām kļavu sēklām.
Vēdekļa kļava (Acer palmatum) ir līdz 10 m augsts koks, bet Latvijā parasti veido līdz 2 m augstu un tikpat platu krūmu. Dziļi šķeltās lapas rudenī krāsojas dzeltenas un purpursarkanas. Ziedi ir purpurkrāsā, bet sīkie spārnuļi – sarkanīgi. Izveidots ļoti daudz šķirņu ar atšķirīgu lapu krāsu vasarā un rudenī, taču tām ir vāja ziemcietība, Latvijā šīs kļavas regulāri apsalst vai pat iznīkst.
– Pamatsuga labi aug no vējiem aizsargātā vietā. Ziemā, kad sals pārsniedz -27 °C, vējainā vietā augošām vēdekļa kļavām apsalst zari. Saulainā vietā lapu krāsa ir efektīgāka – tās iekrāsojas pavasarī plaukstot, tāpat arī rudenī. Augsnei jābūt auglīgam, irdenam smilšmālam vai mālsmiltij ar neitrālu pH reakciju, – skaidro stādaudzētavas “Sakstagals” saimniece Zaiga Graudiņa.
Japānas kļava (Acer japonicum) dzimtenē sasniedz 8–10 m garumu. Latvijā lielākoties aug kā 2–3 m augsts krūms, jo apsalst aukstās ziemās. Zaļās lapas pēc rudens salnām iekrāsojas karmīnsarkanos toņos. Šī kļava jāstāda saulainā vietā, lai rudenī būtu spilgts lapu krāsojums. Izturīga pret slimībām un kaitēkļiem.
Korejas jeb neīstā Zībolda kļava (Acer pseudosieboldianum) veido sazarotu krūmu vai nelielu koku. Šai kļavai raksturīgas 9–11 daivu lapas ar robainām maliņām. Rudenī krāsojas oranžos līdz sarkanīgos toņos. Diezgan ziemcietīga, mēdz apsalt tikai bargās ziemās.
Apaļlapu kļava (Acer circinatum) biežāk aug kā krūms, jo cieš no aukstuma. Dekoratīvās, gaiši zaļās lapas rudenī kļūst dzeltenas. Purpursarkanie ziedi sakārtoti čemuros.
Speciālists iesaka japāņu kļavas stādīt labi drenētā, ar kompostu bagātinātā, vieglā augsnē. Tās necieš pārmitras, purvainas, kūdrainas augsnes. Vislabāk jūtas aizsargātā, daļēji noēnotā vietā. Japāņu kļavas krāšņi izceļas uz lielo koku fona. Labi kaimiņaugi ir citu sugu kļavas, skuju koki (piemēram, priedes, baltegles), rododendri, segliņi. Pateicīgs biotops šo kļavu augšanai ir priežu mežs ar brīvām laucītēm, kāds ir Lāčupītes dendrārijā. Tur izaugušas lielas, vairāk nekā 10 m augstas, izteiksmīgas kļavas.
