Kļava: latviešiem vajag tādus satricinājumus kā referendums, lai sāktu rīkoties 0
Reanimatologs Pēteris Kļava uzskata, ka latviešiem allaž ir nepieciešami kādi satricinājumi, lai sāktu rīkoties, tomēr atriebšanās krieviem pēc divvalodības referenduma liecinātu par viduslaiku domāšanu.
“Patiesībā Lindermans palīdzēja uzrādīt latviešu vājo vietu. Krieviem ir teiciens: tāpēc jau ir līdaka, lai asarīši negulētu! Latviešiem vajag kādu satricinājumu, lai sāktu rīkoties. Kamēr zibens nesper, krustu nepārmet. Šis provokatīvais referendums bija ne jau tautai. Bet lai tie gudrie prāti, kas mums vēl ir, saprot, ka jāmaina komunikācija un pārvaldes sistēma, likumdošana,” intervijā žurnālam “Sestdiena” norādīja Kļava.
“Gadsimtu gaitā latvieši ir pārcietuši zviedru, vācu, padomju infekcijas, tagad mums ir Rietumu infekcija. Mēs visu laiku esam bijuši kā Vella kalpu personāži, kas skrien un piedāvā savas atslēgas kādam citam, lai tas atslēgtu viņu pili. Tagad latvieši apvienojās, sajuta savu pašapziņu, taču mums nevajadzētu sēsties pie alus kausa un lielīties: “Redz, cik mēs esam stipri!” Tas būtu infantili primitīvais līmenis. Mūsu bāleliņi, kas vārdos ceļas un krīt par Latvijas tautu, patiesībā izdara savai tautai lāča pakalpojumu. Ja mēs tagad mēģināsim atriebties krieviem, tas liecinās par viduslaiku domāšanu. Nav šaubu, ka Latvijā jābūt vienai valsts valodai. Taču, lai mūsu valsts attīstītos, nepietiek ar šauri nacionālu populismu,” teica ārsts.
Viņaprāt, Latvijai ir bail no Krievijas, un šīs bailes izpaužas nepareizā politikā pret krieviem. “Mums pie Putina būtu jābrauc ar šņabi un jāsarunā lietas, nevis jātēlo baigie NATO veči. Krievi pērk zemi un mājas Jūrmalā, gatavi investēt šeit desmitiem miljonu. Viņiem ir vajadzīga Eiropas sajūta. Vai būtu labāk, ja krievu vietā būtu ķīnieši vai musulmaņi? Mums jāsaprot, ka krievi šeit ir un paliks. No konfrontācijas nevienam nebūtu nekāda labuma,” klāstīja Kļava.
“Mūsu pretinieks ir ļoti spēcīgs: gan iekšējais, gan ārējais pretinieks. Iekšējais ir mūsu pašu aprobežotība, bet ārējais pretinieks ir bijusī padomju impērija. Mums jāmāk gudri sadarboties ar šo pretinieku un nevajag visu laiku kaitināt lielo kaimiņu. Krievijai tā ir milzīga sāpe: pazaudēts tāds kumoss! Un to sāpi viņi nevar piedot. Taču caur viņu sāpi un mūsu sāpi jāmācās komunicēt jaunā līmenī. Bet šis koridors, kā draudzēties, jānosprauž gudrāk, nekā tas darīts līdz šim,” viņš sprieda.
Kļava arī uzsvēra, ka Latvijas nākotne ir atkarīga no izglītības: “Latviešiem ir Dziesmu svētki, hokejs un alus, bet ar to nepietiek tautas attīstībai. Izglītība ir vienīgais, kas var pacelt Latviju. Tas varētu būt mūsu galvenais bizness. Es prezidentam piedāvāju uzaicināt no ārzemēm spēcīgu ekspertu komandu, kas novērtētu mūsu stāvokli. Līdzīgi kā reanimācijā, kad ieved pacientu, viņa ārstēšana jāveic sistēmiski. Nepietiek uzkrāsot viņam uz vaigiem Latvijas karogu, ielikt rokās hokeja nūju un teikt: “Tagad celies augšā!”.”
