Anda Rožukalne vērtē raidījumu “Klausītājs”: tas, ko vēl nekad neesat redzējuši 0
Pierobežas slēgtajā zonā savu īpašo dzīvi aizvada interesanti cilvēki. Viņiem ir savs skatījums uz NATO spējām viņus aizsargāt un nav šaubu par Putina kunga varēšanu novērot mūsu dzīvi caur satelītu. Bet Latvijas prezidenta vārda nezinātājus beidzot var atpazīt pēc sejas. Tas ir interesanti!
LTV1 programmā pagaidām redzēti tikai divi Ivara Zviedra veidotā cikla “Klausītājs” stāsti, bet jau ar pirmo skaidrs, ka tas ir neatkārtojams, unikāls projekts. Tāds, kurš uzmanīgi pēta to, par ko varbūt esat daudz dzirdējuši, bet vēl nekad neesat redzējuši.
Zvanīsim, lai noskaidrotu prezidenta vārdu?
Valstī esot tādi cilvēki, kas neko nav ne redzējuši, ne dzirdējuši par aktuālajiem notikumiem. Valstij esot jārūpējas par ļaudīm, kuri neklausās Latvijas radio stacijas un neredz svarīgus TV raidījumus. Viss ir tik traki ar informācijas trūkumu, ka šie ļaudis un viņu bērni nemaz nezina, kas ir Latvijas prezidents.
Kurš gan nav dzirdējis šo galvaspilsētas leģendu? Tās varoņi pieminēti no Saeimas tribīnes. Par viņiem runā dažādās darba grupās. Prezidenta neatpazinēju interešu vārdā tiek veidoti investīciju projekti jaunu signāla uztveršanas torņu būvei pierobežā un panākta piekrišana sabiedrības naudas izmantošanai.
Informācijas nesasniegto cilvēku sejas parāda Ivara Zviedra “Klausītājs” otrajā sērijā “Informācijas telpa”. Zviedris ar komandu un aktieri Vari Klausītāju iebrauc pierobežas iedzīvotāju mājās un netīšām ir liecinieks kādam strīdam par TV kastes slikto bildi un antenas nepareizo novietojumu. Strīds ir kaismīgs, tajā nav vietas pieklājīgiem vārdiem, bet tas parāda regulāras informācijas piegādes svarīgo vietu konkrēto ļaužu ikdienā. Nē, viņi neizvairās no medijiem, viņi bez tiem nevar iztikt.
Tad filmu autori uzmeklē citus iedzīvotājus un pārbauda, vai ir tik traki, ka Latvijas prezidenta vārds nav zināms. Tā ir gan, un šo jautājumu skatītājs ierauga pavērstu pret sevi – kāpēc šis vārds būtu jāzina, vai no prezidenta vārda iegaumēšanas dzīve kļūs vieglāk dzīvojama?
Bet citi varoņi, kas vēlas dokumentālistiem par godu atbildēt uz jautājumu, kā sauc Latvijas prezidentu, parāda atzīstamu informācijas pratību. Viņiem ir vismaz divi cilvēki, kam zvanīt un noskaidrot prezidenta vārdu. Skaidrs gan ir tikai uzvārds, tāpēc par visiem vienojas, ka Vējonis, visticamāk, ir “Rihards”. Dokumentālisti neko daudz neiebilst pret šo versiju, kādēļ gan izskaistināt realitāti? Tā visā īsfilmas garumā vienalga sitas sejā!
Nekurienes stāsti
Nekuriene, tā redzamo ainavu pierobežas slēgtajā zonā aizkadra tekstā raksturo aktieris Varis Klausītājs. Viņš orķestra pirmās vijoles cienīgā uzvalkā ar smokingu brauc cauri ganībām, sveicina govis un rullē garām mājām, kur vēl joprojām var redzēt uzkārtas mirušo saimnieku drēbes. Tās nevienam nav vajadzīgas. Viņš piestāj ciematos, kur tikai nolupis sludinājumu dēlis liecina par dzīvību.
Visi ļaudis vēl nav izzuduši. Te dzīvo cilvēki, kas pamazām aprūpē katrs savu ikdienu.
Nofilmēti gandrīz kaili karstajā vasarā, savā attālu vientuļnieku dzīvē. Šie cilvēki gan parunājas, gan dusmīgi raida projām kino veidotājus. Ivaram Zviedrim atkal veicas ar mollīgām sievietēm, kuras uzreiz nemaz negrib ar viņu runāt. Ja atceraties filmu “Dokumentālists” ar nu jau aizgājušo, tikai Zviedra filmā palikušo Purva Intu, tad arī šo stāstu autoram nākas izmantot sarunu vešanas pieredzi – sirdīga kundze grib liegt filmēt un pēc brīža kļūst pavisam vēlīga pret nelūgtajiem viesiem ar kamerām.
Pierobežā sastaptajiem patiesībā gribas runāties. Viņiem ir viedoklis par dzīvi, politiku un kaimiņvalsti, kura, re – tepat, dažu desmitu metru attālumā. Stāstā “Robeža” lielu daļu aizņem sekošana robežsargu ikdienai. Robežsargi zina to, par ko mēs pat nevaram nojaust. Viņi redz, kas notiek abās robežas pusēs.
Valstis atdalošā žoga būvētājam ir savs likteņstāsts.
Viņš cer, ka žogs turēsies, bet īsti gan tam netic, jo, ja nāks tanki, tad no lielā darba nekas pāri nepaliks.
Un mazbērniem būs tikai stāsti par misiju – kā filmā saka tās varonis.
Katrs stāsts, ikviena īsfilmās izteiktā doma ļoti konkrēti, neciešami skaidrās detaļās parāda nojausto, bet iepriekš neskaidro. Nav tik vienkārši ar dzīvi pie robežas. Lielākajai daļai filmas varoņu, ja arī viņi nevalkā smart casual apģērbu mājas solī un strīdos lieto lamuvārdus, ir gan savas domas, gan trauksme, gan skaidrojums par politisko situāciju reģionā. Stāsti un varoņi nav vienkārši. Daži ir nepatīkami, pat pretīgi, par dažiem nāk smiekli, par citiem gribas raudāt. Lielākā daļa no īsfilmas varoņiem nerunā latviski un nemaz nerunās. Bet viņi ir daļa no Latvijas. Attēls māca iecietību, iekļaušanu, jo skaidro svešādo, nezināmo.
“Klausītājs” ir ceļā pie jums
Projektam piemeklēts aktieris ar uzvārdu kā virsrakstu. Varis Klausītājs ved mūs cauri nezināmām vietām. Viņš pats te neiederas, jo izskatās kā eksotisks viesis. Bet kopā ar Zviedra kamerām precīzi un drosmīgi vēro, ieklausās. Process ir aizraujošs un kaitinošs vienlaikus, viegls pēc formas, bet smags, kad gribas redzēto pārdomāt.
“Klausītājs” nav tikai šī laika paradoksu atklājējs vai tikai stereotipu pārbaudītājs. Tas detalizēti parāda cilvēkus, vietas, domāšanas modeli, kas vispārīgi, bez pieredzes un detaļām ir palīdzējis kā izteikt spriedumus, tā veidot jaunus likumus un politikas. Katra īsfilmu epizode liek pārdomāt līdzšinējos priekšstatus un lēmumus par robežas drošību un “informācijas telpas” plašumu.
Šis projekts dod labu pretsvaru visiem, kas kritizē Valsts Kultūrkapitāla fonda lēmumus par līdzekļu piešķiršanu dažādām radošām idejām. Tā ir vērtīgi un vajadzīgi iztērēta nauda, jo “Klausītājs” piedāvā liecības par šo laiku, kas būs noderīgas vēl ilgi. Tas ļauj attīstīt rokrakstu dokumentālista stilam, kurš atšķiras no citu autoru skata. Šie ir nelieli tuvplāna pētījumi par jautājumiem, kurus neviens cits nepētīs, jo šeit ir mūsu valsts un cilvēki.
Pat ja jums nepatīk šis svešvārds, iegūst plurālisms, mūsu zināšanas par Latviju kļūst daudzpusīgākas. Nekas, ja kāds nevēlas redzēt pierobežas dzīves detaļas, nekas, ja šoreiz Latvijas austrumi nav vēroti attālināti, ar ainavu apbrīnotāja acīm. Ja drīkst pievienot patērētāju laikmetam raksturīgo teicienu, tad “Klausītājs” ir tas, kas noteikti jāredz šogad un tagad, mums katram veidojot savu stāstu par valsts simtgadi un neatkarību.
