Klātbūtne 0
Pētera Vaska jubilejas koncertu gaidās it dabiski rodas vēlme pārlūkot komponista mūzikas nesenos ierakstus, kas izdoti ārpus Latvijas. Vaska daiļrades cienītāju loks ir iespaidīgs. Un, kā secina svešatnes mūzikas ierakstu apskatnieki, Vasks apliecina, ka neba nu visa laikmetīgā mūzika nāk no Igaunijas (ar to domājot gan Arvo Perta, gan citu kaimiņzemes meistaru zināmu dominanti laikmetīgās mūzikas laukā). Vasks ir Latvijas zīme globalizētajā pasaulē.
Albumu “Klātbūtne” laidusi klajā izdevniecība “Sony”, un tajā ietverts Vaska Otrais čellkoncerts “Klātbūtne” (2012), skaņdarbs čellam un ērģelēm “Vakara mūzika” (mežragam vai čellam ar klavierēm vai ērģelēm, 1988), “Grāmata čellam” (1978). Šis ieskaņojums ir kopdarbs ar jauno, harismātisko čellisti Solu Gabetu, kura ierakstā spēlē gan solo, gan kopā ar savu māti Irēni Timačevu-Gabetu (ērģeles), gan orķestri “Amsterdam Sinfonietta” (čellkoncerta Latvijas pirmatskaņojumā Sola Gabeta to atskaņoja kopā ar orķestri “Sinfonietta Rīga” un diriģentu Normundu Šnē, savukārt Amsterdamas mūziķi ierakstu veikuši kā kameransamblis bez diriģenta). Par “Klātbūtnes” iestudējumu Latvijā izcilā krievu-argentīniešu izcelsmes mūziķe saņēma 2014. gada Latvijas Lielo mūzikas balvu. Uz darba sarakstīšanu viņa bija pacietīgi gaidījusi piecus gadus. Jau tolaik, kad Gabeta bija tikko kā iepazinusi Vaska mūziku, viņa bija atskārtusi savstarpēju dvēseļu radniecību ar komponistu, skaņraža rokraksta šķietamajā vienkāršībā atrodot neparastu piesātinātību un dziļumu. Stīgu instrumenti Vaskam ir sevišķi tuvi, jo īpaši čella tembrs, kas tik radniecīgs cilvēka balsij un kantilēnas būtībai. Koncerta “Klātbūtne” iezīmētais cilvēka ceļš no klusuma, no piedzimšanas līdz atdzimšanas brīdim, pasaules sāpes un cilvēka trausluma un spēka izjūta Solas Gabetas interpretācijā tuvina lielajām patiesībām – un vai tad ne tās mēs apzināti vai neapzināti meklējam mūzikā? Albums arī kopumā ir veidots ar pārliecinošu harmonijas izjūtu, veicot ceļu no dramatiskas instrumentālas daudzbalsīgas saspēles līdz dziļi intīmam pārdzīvojumam. “Grāmatu čellam”, kas dzirdēta tik daudzās versijās (tāpat kā darbā paredzētais čellista dziedājums, klusais dungojums, kas joprojām “grāmatu” vērš katrreiz citādu), Gabetas trauslā soprāna balss iezīmē ar īpašu spēku. Bet mākslinieces izcilā muzikalitāte (par tehnisko meistarību nemaz nerunājot) klausītāju gribot negribot tuvina katarses izjūtai. Vasks vēsta. Gabeta pārliecina.
Vācu ierakstu kompānija “WERGO” jau regulāri izdod latviešu mūzikas ieskaņojumus. Izdevniecības aizsāktais Spīķeru kvarteta ierakstu cikls ar ieceri ieskaņot visus Pētera Vaska stīgu kvartetus nesen ir vainagojies ar pirmo albumu, kurā ietverts Piektais (2003/2004) un Otrais stīgu kvartets “Vasaras dziedājumi” (1984). Dziedājumi savā pirmveidā tapuši pēc Kšištofa Penderecka pasūtījuma Ļuslavicas festivālam un paredzēti sešām vijolēm, vēlāk pārveidojot opusu stīgu kvartetā. Divdaļīgā Piektā kvarteta pirmā daļa (tāpat kā čellkoncerts) ieguvusi nosaukumu “Klātbūtne”, un skaņdarba veidojums ved no dramatiskas pretstāves uz otrajā daļā (“Tālu prom… tik tuvu”) dziestošajām skumjām un klusumu. Otrais kvartets, kas radies komponista intensīvāko radošo meklējumu periodā un noslēdz albumu, ir caurausts ar krietnu devu eksperimentālisma un ieved līdz skaudrumam saasinātā dabas dievišķās pilnestības izjūtā (“Izplaukšana”, “Putni”, “Elēģija”). Spīķeru kvarteta pieredzējušie mākslinieki – Marta Spārniņa, Anti Kortelainens, Ineta Abakuka un Ēriks Kiršfelds – Vasku interpretē ar pirmreizēja atklājuma izjūtu un spēku. Astoņdesmitie atgriežas.
