Klāt tik gaidītā ziņa! Pabeigts žogs uz Latvijas – Krievijas robežas prioritārajos posmos 0
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā šogad saskaņā ar plānoto uz Latvijas – Krievijas robežas pabeigta žoga izbūve prioritāros posmos, kā arī vairākās vietās purvainajos apvidos uzstādīti žoga peldošie balsti jeb pontoni 8 kilometru garumā. Atlikušie 28 km žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās un pontoni 15 km garumā efektīvākai valsts līdzekļu izmantošanai tiks izbūvēti saskaņā ar valdībā apstiprināto termiņu līdz nākamā gada oktobra beigām, norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Lai minimizētu riskus un panāktu iespējami ātrākus izbūves terminus, būvniecības darbi tika sadalīti 18 darbu daļās un tie notika paralēli kopš š.g. aprīļa. Darbu veikšanai VNĪ noslēdza 16 līgumus ar 6 būvuzņēmējiem – “Citrus Solutions”, SIA “HAGBERG Construction”, SIA Nordes būve, PS “P un P Būvniecības grupa”, SIA “Baltic Construction Company” un VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”. Sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem VNĪ šogad septembrī pabeidza žogu 20 kilometru garumā, kas bija unikāls sadarbības modelis, kur VNĪ veica ģenerāluzņēmēja funkcijas, organizēja visu materiālu un resursu sagādi un vadīja būvdarbu procesu.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis: “Valdības deklarācijā iekļautā apņemšanās līdz šī gada nogalei pabeigt žoga būvniecību kā uz Baltkrievijas, tā Krievijas robežas ir izpildīta – darbi ir veikti profesionāli, noteiktajos termiņos un ievērojot šo būvdarbu augsto prioritāti kā Latvijas, tā ES austrumu robežas nostiprināšanai. Mums līdzās atrodas divi autoritāri režīmi, kas pret Latviju un ES izvērš pastāvīgus, naidīgus hibrīduzbrukumus. Līdz ar mūsdienīgi izbūvētu fizisku robežžogu esam ielikuši stingrus pamatus mūsu kolektīvajā drošībā. Nākamais solis, pie kā jau strādājam, ir austrumu robežas aprīkošana ar viedo infrastruktūru, un te būtisks pienesums ir gada nogalē Eiropas Komisijas papildu piešķirtie 17 miljoni eiro, kas gan padarīs Latvijas ārējo robežu ar Krieviju drošāku, gan palīdzēs Valsts robežsardzei strādāt vēl efektīvāk.”
“Žoga un infrastruktūras izbūve piroritārajos posmos sadarbībā ar 6 būvuzņēmējiem un NBS karavīriem notika saskaņā ar plānu, šogad izvirzītos mērķus un sabiedrībai solīto esam godam sasnieguši. Atlikušos darbus pie žoga un peldošo balstu jeb pontonu izbūves grūti piekļūstamās zonas tika izlemts veikt nākamgad valsts līdzekļu efektīvākai izmantošanai – lēmums pieņemts ņemot vērā būtiski izdevīgākus nosacījumus un izmaksas darbu veikšanai un saskaņots ar Ministru kabinetu. Darbus veiks VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” un tas tiks paveikts līdz 2025. gada oktobra beigām,” pārliecību pauž VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova. Ieskatam video ar izbūvēto žogu gar Latvijas – Krievijas robežu:
Trūkstošā Latvijas – Krievijas robežžoga izbūves darbi VNĪ vadībā tika atsākti kopš šā gada aprīļa. Iepriekš uz Latvijas – Krievijas robežas noslēgtā līguma ar Valsts robežsardzi ietvaros SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” izbūvēja 99 km žoga, līdz 2019. gadā darbi tika apturēti. Saskaņā ar VNĪ panākto vienošanos ar SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” šajā posmā 99 km garumā kopš novembra būvuzņēmējs veic iepriekš izbūvētā robežžoga un infrastruktūras (4 iekaramie trošu tilti, patruļtakas) konstatēto nepilnību novēršanu. Minētos darbus SIA “Igate” veic bez papildu finansējuma. Arī šie darbi tiks pabeigti līdz nākamā gada oktobra beigām.
Uzticoties VNĪ pieredzei un zināšanām 2023.gada vasarā uzņēmums saņēma uzdevumu vadīt, īstenot un uzraudzīt arī ES ārējās austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūvi 283,6 km garumā ar Krieviju, kur VNĪ veic nepieciešamos iepirkumus, slēdz iepirkuma līgumus un kontrolē paveikto. Tāpat 2021. gada rudenī tika noteikts, ka VNĪ vada, īsteno un uzrauga ārējās robežas ar Baltkrieviju infrastruktūras izbūvi, kur žoga izbūve tika pabeigta šogad jūlijā un infrastruktūras izbūve tiks pabeigta tuvākās nedēļas laikā.
Austrumu robežas stiprināšanā ir iesaistītas vairākas organizācijas. VNĪ atbildība ir būvniecības procesa vadīšana un organizēšana, tostarp būvnieku atrašana konkursā, par nepieciešamo zemes gabalu atsavināšanu ir atbildīga Nodrošinājuma valsts aģentūra, faktisko atmežošanu veic VAS “Latvijas valsts meži”, savukārt Latvijas valsts radio un televīzijas centrs ir atbildīgs par tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, kā arī notiek sadarbība ar robežas un infrastruktūras lietotāju – Valsts robežsardzi un Iekšlietu ministriju.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
