Klāt jaunā apkures sezona. Vai esi tai gatavs? Praktiski padomi drošai koku gāšanai 0
Klāt rudens – laiks, kad saimnieki sāk domāt par malkas sagādi nākamajām apkures sezonām. Tas nozīmē, ka jāatsvaidzina arī zināšanas par drošu koku gāšanu un sagarināšanu.
Protams, normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām mežsaimniecībā minēts – persona mežsaimniecības darbos drīkst lietot motorzāģi tikai tad, ja saņēmusi attiecīgā motorinstrumenta operatora kvalifikāciju apliecinošu licencētas izglītības iestādes izsniegtu apliecību. Tomēr ļoti daudzi vismaz savā mežā dodas strādāt bez šādas apliecības un līdz ar to nepietiekamām zināšanām. Tāpēc īpaši svarīgi atcerēties dažas mežstrādnieku “ābeces patiesības”.
Drošībā visupirms jābūt pašam
Drošība, strādājot mežā, ir pats galvenais, turklāt jāņem vērā, ka tieši koku gāšana un garināšana ir bīstamākie darbi. Tāpēc ne tikai zāģim jābūt tehniskā kārtībā, bet arī pašam jābūt pietiekami aprīkotam. Pats minimums ir aizsargķivere ar sejsargu un austiņām, kas pasargās no krītošiem zariem, skaidām un zāģa radītā trokšņa. Šādas ķiveres nopērkamas, sākot no 49 eiro. Protams, var iegādāties ķiveri atsevišķi (lētākie modeļi maksās jau no pieciem eiro), austiņas un tīkliņveida sejsargs maksās aptuveni tikpat katrs. Tomēr gatavā komplekta lietošana būs daudz ērtāka. Nevarēs iztikt arī bez neslīdīgiem aizsargcimdiem. Tie maksā 10–11 eiro. Arī šajā gadījumā lētākais variants – darba cimdi par nepilnu eiro – nebūs labākais risinājums, jo darbs mežā ir visai specifisks ar daudziem riskiem. Vislabāk izvēlēties cimdus ar pretiezāģēšanas aizsardzību. Tādi maksā, sākot no 25 eiro. Jāņem vērā, ka iespējamība gūt traumas ir tieši amatieriem.
Jāpasargā arī kājas stabilos un izturīgos apavos. Darba zābaki ar metāla aizsardzību purngalā nopērkami, sākot no dažiem desmitiem eiro, bet zābaki ar pretiezāģēšanas aizsardzību no aptuveni 70 eiro. Tāpat būs vajadzīgas piemērotas bikses un jaka, kas neierobežo kustības, neļauj pārlieku sakarst un sasvīst. Ideālā gadījumā arī apģērbam vēlama pretiezāģēšanas aizsardzība. Šāda apģērba komplekts gan maksās vairākus simtus eiro.
Runājot par drošību, speciālisti atgādina – strādāt mežā nedrīkst viens pats, līdzi jāņem arī uzlādēts mobilais telefons un pirmās palīdzības aptieciņa, kurā jābūt vismaz kādam dezinfekcijas līdzeklim, plāksteriem un marles saitei.
Ar plikām rokām necelt!
Strādājot mežā, jāsaprot, ka pat sazāģēti malkas kluči ne vienmēr ir tie priekšmeti, ko ērti satvert un pacelt ar rokām vien. Piemēram, ar šķērāķi var ērti, saudzējot muguru, pārvietot resnus zarus un pat nelielus baļķus. Šāds darbarīks nopērkams par nepilniem 20 eiro. Pāris eiro lētāks būs vienkāršs pacelšanas āķis. Grūti būs iztikt arī bez gāžamās lāpstiņas ar griešanas āķi. Šāds aprīkojums maksā nedaudz vairāk par 40 eiro, taču bieži vien ir neatsverams. Tāpat vajadzēs arī koku gāžamos ķīļus (8 eiro/gab.). Visticamāk, būs grūti iztikt bez garas mērlentes, kuras galu var iestiprināt baļķī (no 40 eiro).
Asa ķēde
Malkas sagatavošanai asa ķēde ir tikpat svarīga kā labi funkcionējošs zāģa motors. Apjomīgākiem darbiem jāiegādājas ierīce ar lielāku ķēdes soli, piemēram, 3/8 collas. Savukārt mazākiem darbiem pietiks, ja solis būs 0,325 collas. Šie zāģi būs mazāki un arī vieglāki. Pirms sezonas ķēdes vēlams aiznest uz darbnīcu uzasināt.
Uzmanība jāpievērš arī ķēdes zobu leņķim. Parasti ķēdes zobus asina 30–25 grādu leņķī. Tas vieglāk iztur lielas slodzes.
To, kā veiksies zāģēšana, nosaka arī ķēdes zāģējuma dziļuma ierobežotājs. Šīs ķēdes sastāvdaļas vīlēšana jāveic ik pēc 5–8 ķēdes zobu asināšanas reizēm. Lai dziļuma ierobežotāju novīlētu pareizi, jālieto šablons. Zāģējot mīkstu koksni (skujkokus), zāģis var griezt biezāku skaidu, bet, zāģējot cietu koksni (sasalušu un lapukokus), skaidai jābūt plānākai.
Jāasina regulāri
To, cik bieži ķēde jāasina, nosaka zāģējamās koksnes īpašības. Pirmā pazīme – mainās skaidu forma. Ja tās kļūst smalkākas un sāk atgādināt putekļus, pēdējais brīdis asināt ķēdi. Strādājot ar neasu ķēdi, darbs kļūs jūtami lēnāks, zāģis vairāk vibrēs.
Taču vislabāk iegādāties vienu sliedi un trīs ķēdes. Darba laikā tās maina, un asināšanu atliek uz vēlāku laiku piemērotākos apstākļos.
Ķēdi asināt var gan pats, gan izmantot meistara pakalpojumus darbnīcā. Tur ķēdi ievietos speciālā ierīcē un ne tikai uzasinās, bet arī izlabos zoba leņķus, ja tie mainījušies.
Asinot ķēdi ar piemērotu apaļo vīli, jāseko, lai vīlēšanas brīdī tā kustētos perpendikulāri sliedei. Vislabāk izmantot piemērotu šablonu, ko nostiprina uz sliedes. Tā vieglāk ievērot nepieciešamo leņķi.
Ja zāģa ķēdes nākas asināt ļoti bieži, vērts iegādāties speciālu ierīci asināšanai – tā var būt gan mehāniska, gan elektriska. Pirmo varēs viegli izmantot, piemēram, mežā, kur nav pieslēguma elektrotīklam, savukārt elektriskā asināšanas ierīce būs precīzāka.
Strādājot ar zāģi, jāseko, vai ķēde pietiekami nospriegota. Pārāk vaļīga ķēde zāģēšanas laikā šķiebsies, un pastiprināti dils zāģa sliede, zāģējuma vieta sanāks šķība. Nedrīkst arī ķēdi pārāk nospriegot – motoram būs jātērē pārāk liela jauda tās griešanai. Ķēde un sliede karsīs un pastiprināti dils. Pareizi nospriegota ķēde pilnībā piekļaujas sliedei, taču to var pagriezt ar rokām. Turklāt ķēdi, saņemot divos pirkstos, iespējams nedaudz pacelt virs sliedes.
Koku gāšana
Koku gāšana ir bīstamākais darba process. Speciālisti uzsver, ka bīstamā zona krītošam kokam ir vienāda ar divkāršu tā garumu. Zāģēšanas laikā tajā neviens nedrīkst atrasties! Lai būtu, kur izvairīties no krītošā koka, jāiztīra zona 45 grādu leņķī pretēji koka gāšanas virzienam (1. zīmējums). Kad koks sāk krist, atkāpjoties nedrīkst tam pagriezt muguru. Koka kritiens ar skatienu jākontrolē, līdz koks pilnībā nogāzies, lai vajadzības gadījumā mainītu atkāpšanās virzienu. Otram cilvēkam vienmēr vajadzētu atrasties sauciena attālumā, bet ārpus bīstamās zonas.
Pirms koka zāģēšanas jānovērtē situācija un vieta, kur koks aug. Jāsaprot, uz kuru pusi koks noliecies, kurā pusē tam ir lielākā daļa vainaga, lai izvēlētos pareizo koka gāšanas virzienu. Vietu, kur koks gāzīsies, vēlams pārbaudīt. Vajadzētu izvairīties no tā, ka krītošā koka zari ieķeras blakusesošo koku zaros un tas paliktu karājamies. Tāpat nav vēlams, ka nokrituša koka stumbrs paliek nospriegots.
Kad gāšanas virziens izraudzīts, tajā izdara aizzāģējumu. Vēlreiz novērtē koka krišanas virzienu. Ja nepieciešams, atdala sānu saknes un no gāšanas virzienam pretējās puses veic nozāģēšanas iegriezumu. Nepārzāģētā josla starp aizzāģēšanas un nozāģēšanas iegriezumu ir vienāda ar 1/10 no stumbra diametra. Resnākiem kokiem vēlams izmantot ķīli, kas palīdz koka gāšanā, tievākiem – gāšanas lāpstiņu.
Tāpat resnākiem kokiem labāk izmantot mazliet atšķirīgu nozāģēšanas tehniku (2. zīmējums). Kad stumbrs aizzāģēts un atdalītas sānu saknes, no sāna veic dziļuma iegriezumu (zāģēšanu sāk ar sliedes gala apakšējo ceturtdaļu), atstājot nepārzāģētu drošības joslu. To pārzāģē tikai pašās beigās. Šādi koks pilnībā gāžas kontrolēti.
Kad koks nogāzts
Nogāztajam kokam jānozāģē visi zari. Sliede zāģēšanas brīdī atrodas pie stumbra. Tikai pēc tam stumbru sagarina vēlamajā izmērā.
Koku stumbri, kas palikuši nospriegoti, ir visbīstamākie. Tie jāpārzāģē, zāģējot no abām pusēm, – vispirms vienu trešdaļu no stumbra spiediena puses, tad atlikušo daļu no stiepes puses (3. zīmējums). Ja stiepes puse atrodas stumbra apakšpusē, vispirms jāiezāģē no virspuses un tikai tad no apakšpuses. Zāģējot stumbrus, kuri ir horizontāli, bet nospriegoti, pašam zāģētājam jāatrodas spiediena pusē.
Svarīgi atcerēties!
Nekādā gadījumā nedrīkst koku sākt zāģēt ar sliedes galu un priekšpusi, jo tad draud tā sauktais atsitiena efekts. Zāģis ar lielu spēku var atsisties atpakaļ, un pastāv risks savainoties. Lai tā nenotiktu, ķēdes bremze sekundes daļās apstādina ķēdi.
Pirms zāģē koku, jāpārliecinās, ka zāģa degvielas tvertnē ir pietiekami degvielas. Parasti to viegli noteikt, jo daļai zāģu bāka ir puscaurspīdīga. Regulāri jāpapildina arī ķēdes eļļošanai domātā eļļa.
Ķēdei uzsilstot, tā izstiepjas un zaudē spriegojumu. Tāpēc laiku pa laikam spriegojums jāatjauno.
Ja arī viss šķiet izdarīts pareizi, pastāv iespēja, ka gāztais koks ieķeras. Šādā gadījumā nedrīkst rīkoties nepārdomāti. Kā palīgs jāizmanto gāžamās lāpstiņas āķis, lai pagrieztu koku projām no zara, kurā tas ieķēries. Jāatceras, ka darbarīks jāvelk, nevis jāspiež, lai negūtu traumas.
UZZIŅA
• Ar eļļu jājauc tik degvielas, cik konkrētajā zāģēšanas reizē var iztērēt. Tāpēc vajadzīga speciāla pudele ar atzīmēm neliela degvielas daudzuma sajaukšanai ar eļļu.
• Vislabāk zāģi apturēt, kad tajā vēl palicis mazliet degvielas. Ja nu bāka tukša, tad nedaudz uzpilda un zāģi iedarbina. Kad motors normāli darbojas, to noslāpē. Pēc ilgākas glabāšanas veco degvielu izlej, iepilda jaunu, tikko sajauktu ar eļļu, un tikai pēc tam zāģi iedarbina.
• Vēl viens veids, kā zāģi sabojāt, – ķēdes eļļošanai lietot kādā citā motorā izstrādātu eļļu. Ja šādu eļļu lieto – tiek zaudēta ražotāja garantija.
