Klāt Eiropas kultūras mantojuma dienas 0
No šodienas līdz pat septembra beigām 50 Eiropas valstīs notiks Eiropas kultūras mantojuma dienas. To laikā ikvienam būs iespēja apskatīt ikdienā reti pieejamas vietas. Eiropas kultūras mantojuma dienas aizsākās 1985. gadā, kopš 1999. gada tās kļuvušās par Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes kopīgu iniciatīvu.
Eiropas kultūras mantojuma dienās piedalās 50 Eiropas Kultūras konvencijas parakstītājas valstis, atklātībai piedāvājot jaunus kultūras dārgumus un atverot apskatei vēsturiskas celtnes, kas plašākai sabiedrībai parasti nav pieejamas. Kultūras pasākumi pievērš uzmanību vietējām prasmēm un tradīcijām, arhitektūrai un mākslas darbiem un palīdz veicināt eiropiešu savstarpējo sapratni. Tūkstošiem apskatei reti pieejamu vietu varēs apmeklēt vairāk nekā 20 miljoni cilvēku.
Pieejamas būs tiešām pārsteidzoši dažādas vietas un pasākumi, piemēram, “neredzamais mantojums” Francijā – maz redzēti un negaidīti kultūras mantojuma vaibsti, kas ieslēpti sienās, pazemē vai ainavā. Apvienotajā Karalistē ar veļu un sendvičiem slavenās veikalu ķēdes “Marks & Spencer” arhīvs Līdsā, bet Vācijā – liecības ilgajai kokapstrādes vēsturei, kas aizsākusies jau neolīta laikmetā. Tikmēr Briselē Beļģijā būs skatāmi “būvniecības mākslas” pieminekļi, kas akcentē inženierzinātnes un tehnikas sasniegumus, kas virzījuši arhitektūras attīstību.
“Eiropas kultūras mantojuma dienās ir vienreizēja iespēja atklāt kultūras dārgumus tieši pie mūsu namdurvīm, par dažiem no kuriem pat nenojaušam,” atzinusi ES izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes komisāre Andrula Vasiliu.
Savukārt Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vietniece Gabriela Bataini-Dragoni uzskata: “Šo kopīgo iniciatīvu eiropieši ir ļoti atzinīgi novērtējuši. Tās 20 pastāvēšanas gadu laikā gūtos panākumus nodrošinājušas vietējās un reģionālās kopienas.”
Šogad pirmo reizi vairākas valstis rīko arī kopīgus pasākumus. Tā, Spānija, Ukraina, Moldova un Gruzija izveidojušas tīmekļa vietni, kas savieno Eiropas vīna muzejus. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Slovēnija, Francija un Beļģija sadarbojas, rīkojot jauniešu apmaiņas un kultūras mantojuma izglītības pasākumu.
Arī Latvija jau 18. reizi piedalās Eiropas kultūras mantojuma dienās. Šā gada tēma – “Baltijas jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu mantojums”. Izvēlētā tēma nav nejauša. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā norāda – Latvijā ūdeņiem izsenis bijusi ļoti nozīmīga loma. Jūras krasta līnijas kopgarums Latvijā ir 496 km. Latvijā no kopējās teritorijas ūdens klāj 2340 km2 lielu platību. Latvija ir bagāta ar 2256 ezeriem, kuru virsma pārsniedz vienu hektāru, un to kopplatība ir aptuveni 1000 km2, un vairāk nekā 12 000 upēm. Lielākā daļa no 472 Latvijā šobrīd zināmajiem pilskalniem ir izvietoti tiešā ūdeņu tuvumā. Daudzu Latvijas ciemu un pilsētu vēsturiskā izaugsme saistīta ar ūdeņu izmantošanu. Uz Latvijas upēm kādreiz ir bijušas uzbūvētas 700 ūdensdzirnavas.
Uzziņa Eiropas kultūras mantojuma dienu objektu saraksts Latvijā KURZEME – Liepājas kanāli, Ovīšu bāka, jūras piekrastes mantojums Jūrkalnē, Vilkumuižas ezera senkapi Talsos, vikingu laika senvietas pie Ālandes upes, Miķeļbāka, Užavas bāka, Šlīteres bāka, steķi Dundagas novadā – piestātne laivām un atmiņām, Papes bāka, Kuldīgas tilti, Piejūras brīvdabas muzejs un enkuru taka Ventspilī, Loču tornis Ventspilī, mūra tilts pār Imulu VIDZEME – Pārceltuve – prāmis pār Gauju (Līgatne), Āraišu ezerpils, mūra (loka) tilts pār Kujas upi, Pilssala Alūksnes ezerā LATGALE – dabas parks “Daugavas loki” un Slutišķu sādža, Daugavpils cietoksnis, Ičas apmetne, zvejnieku ciems Īdeņa, Rēzeknes novads RĪGA UN RĪGAS REĢIONS – Jūrmalas brīvdabas muzejs, Daugavas muzejs, Latvijas zvejnieku dzīves liecības Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Daugmales pilskalns ZEMGALE – Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs, Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils, Mežotnes pilskalns ar senpilsētu Vairāk par Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumiem: www.mantojums.lv |
